Eiropā izpētīja visus datus un pastāstīja, vai Latvijas iedzīvotājiem pēdējo piecu gadu laikā ir kļuvis labāk dzīvot
Foto: Paula Čurkste/LETA
Sabiedrība

Eiropā izpētīja visus datus un pastāstīja, vai Latvijas iedzīvotājiem pēdējo piecu gadu laikā ir kļuvis labāk dzīvot

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Ņemot vērā nominālo pieaugumu un inflāciju, algas par darba stundu Eiropas Savienībā (ES) pēdējo piecu gadu laikā ir samazinājušās par 3%. Darba samaksas pieaugums bija augstāks valstīs ārpus eirozonas un valstīs ar zemākiem algas līmeņiem. Latvijā šajā periodā reālās algas ir pieaugušas. Nebija gan liels pieaugums, bet daudzās valstīs nav arī šāda pieauguma.

Eiropā izpētīja visus datus un pastāstīja, vai Lat...

Kā ziņo Euronews, vidējā bruto alga stundā ES ir pieaugusi no 21,5 eiro 2020. gadā līdz 26,2 eiro 2025. gadā, kas atbilst pieaugumam par 21,9 %. Tomēr šie dati neņem vērā inflāciju.

Patēriņa cenas precēm un pakalpojumiem šajā pašā periodā pieauga par 25,6 %. Rezultātā kopējā reālā alga samazinājās par 3 %, proti, mājsaimniecību pirktspēja samazinājās.

Kā pēdējo piecu gadu laikā Eiropā ir mainījušās algas un inflācija? Kurās valstīs kopš 2020. gada ir bijusi uzvara, bet kurās – zaudējumi reālā izteiksmē?

Starp 30 Eiropas valstīm reālās algas samazinājās 12 valstīs, bet 18 valstīs tās pieauga, liecina Eurostat dati. Absolūtais līderis bija Bulgārija: tās reālās algas no 2020. līdz 2025. gadam kopumā pieauga par 37,4 %.

Serbija (25,4 %), Horvātija (21,1 %) un Lietuva (21,1 %) arī uzrādīja pieaugumu vairāk nekā par 20 %.

Vēl trīs valstis ārpus eiro zonas — Rumānija (19,7 %), Ungārija (18,8 %) un Polija (17,8 %) — arī fiksēja reālu algu pieaugumu no 15 līdz 20 %.

Eirozonas ietvaros ievērojams pieaugums šajā periodā tika novērots Slovēnijā (14,4 %), Latvijā (10,6 %) un Grieķijā (8,6 %).

Igaunijā šajā laikā reālās algas pieauga tikai par 1 %. Tas, tomēr, nepalīdzēja Latvijas iedzīvotājiem panākt igauņus pēc ienākumiem. Atstarpe joprojām ir ievērojama.

Interesanti, ka visās četrās lielākajās ES ekonomikās reālās algas samazinājās. Vislielākais kritums bija Itālijā — par 9,2 %, tai seko Spānija ar 5,9 %. Vācija (–3,2 %) un Francija (–3,3 %) atrodas nedaudz zem vidējā rādītāja ES.