"Brīvību vistām!" Pie Saeimas protestē pret dējējvistu turēšanu sprostos
Foto: LETA/Zane Bitere
Piketā aicina aizliegt vistu sprostus Latvijā.
Sabiedrība

"Brīvību vistām!" Pie Saeimas protestē pret dējējvistu turēšanu sprostos

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Pie Saeimas ēkas Rīgā ceturtdienas rītā notiek mītiņš, kurā pulcējušies daži desmiti cilvēku, paužot iebildumus pret dējējvistu turēšanas sprostos.

"Brīvību vistām!" Pie Saeimas protestē pret dējēj...

Protesta dalībnieki bija sanākuši ar plakātiem un transparentiem, kuros bija redzami dzīvnieku attēli, kā arī uzraksti "Brīvību vistām!", "Vistu sprostus pagātnē!", "Tas nav pareizi!" un "Lūdzu, palīdziet man!". Atsevišķos plakātos bija attēlotas sirds formas zīmes, kurās iestrādāti dzīvnieku silueti, uzsverot akcijas vēstījumu par dzīvnieku labturību un tiesībām.

Mītiņa laikā dalībnieki ar megafona palīdzību uzrunāja garāmgājējus un deputātus, aicinot likumdevēju pieņemt stingrākus lēmumus dzīvnieku aizsardzības jomā un "veicināt pāreju uz humānāku lauksaimniecības praksi".

Notikuma vietā bija klātesoši arī Valsts policijas pārstāvji, kas uzraudzīja sabiedrisko kārtību.

Jau vēstīts, ka dējējvistu turēšanas sprostos aizliegums ar pārejas periodu līdz 2030. gadam Latvijā būtiski neietekmētu olu cenas, patēriņu un nodokļu ieņēmumus, vienlaikus skarot tikai nelielu daļu nozares, secināts ekonomiskajā analīzē par aizlieguma ietekmi.

Analīzē norādīts, ka Latvija ir olu un olu produktu neto eksportētāja ar augstu pašpietiekamību un 2024. gadā ieņēma otro vietu pasaulē pēc olu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju. Nozarē jau notiek strauja pāreja uz bezsprostu ražošanu - lielākie ražotāji, tostarp "Balticovo" un "Alūksnes putnu ferma", īsteno apjomīgas investīcijas un plāno pilnībā vai gandrīz pilnībā atteikties no sprostu sistēmām vēl pirms aizlieguma spēkā stāšanās.

Ziņojums tapis saistībā ar Saeimā izskatīto likumprojektu par sprostu aizliegumu, kura sākotnējā anotācija, pēc atbildīgās komisijas vērtējuma, nesniedza pietiekamu ekonomisko pamatojumu iecerētā regulējuma samērīgumam. Analīzes autori norāda, ka bija nepieciešams objektīvs izvērtējums par to, kā aizliegums ietekmētu olu ražošanas nozari, patēriņa cenas, uzņēmumu investīcijas, nodokļu ieņēmumus un Latvijas konkurētspēju.