Vai Veselības ministrija tiešām rūpējas par veselību?
Kāpēc rodas šāds jautājums? Jautājums par Veselības ministrijas patieso rīcības efektivitāti nav radies bez pamata, tas balstās ministrijas pārstāvju darbībā, pieņemtajos lēmumos un publiskajā komunikācijā. Šoreiz uzmanības centrā ir pirms gada spēkā stājušies grozījumi Tabakas likumā, kas paredz aizliegumu tirgot elektroniskās smēķēšanas ierīces, kuras satur aromātus, izņemot tabakas aromātu.
No pirmā acu uzmetiena šāds solis var šķist loģisks un pat apsveicams, kā mēģinājums samazināt jauniešu interesi par nikotīna produktiem un uzlabot sabiedrības veselību kopumā. Tomēr, izvērtējot faktisko situāciju, rodas pamatotas šaubas par šīs politikas efektivitāti.
Pētījumi rāda pretējo efektu
Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas pētījumā “Latvijas beztabakas nikotīna produktu nozare: pelēkā tirgus apjoma tendences un lietotāju paradumi, 2025” secināts, ka nelegālais tirgus strauji pieaug. Jau 2025. gada pirmajos četros mēnešos tas sasniedza 42,4% no kopējā patēriņa.
Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienesta dati rāda, ka legālā e-šķidrumu un elektronisko smēķēšanas ierīču aprite ir kritusies gandrīz par 50%. Šie skaitļi liecina nevis par patēriņa samazināšanos, bet gan par tā pārorientēšanos uz nelegālo tirgu.
Tas nozīmē, ka pieņemtais aizliegums nav sasniedzis savu deklarēto mērķi, tas nav samazinājis pieprasījumu, bet gan pārbīdījis to ārpus regulēta legālā tirgus uz neregulētu nelegālo tirgu.
Valsts policija brīdina par pieaugošu risku
Par situācijas pasliktināšanos regulāri signalizē arī Valsts policija. Tā vairākkārt norādījusi, ka digitālās tirdzniecības platformas būtiski atvieglo piekļuvi šiem produktiem, tostarp nepilngadīgajiem. Praksē tas nozīmē, ka:
- nelegālos produktus var iegādāties brīvi un plašā klāstā,
- kontroles mehānismi digitālajā vidē ir ierobežoti,
- policijas resursi tiek novirzīti seku, nevis cēloņu apkarošanai.
Papildus, regulāri medijos parādās ziņas par atklātiem nelegālo produktu tirdzniecības gadījumiem. Un tas ir novedis pie tā, ka policijas noliktavas ir pārpildītas ar konfiscētajām ierīcēm. Līdz ar to ir skaidri redzams, ka tas nav izolēts fenomens, tā ir sistēmiska problēma.
Realitāte uz ielas
Pat bez pētījumiem un statistikas pietiek ar vienkāršu novērojumu ikdienā. Ir acīmredzams, ka liela daļa elektronisko smēķēšanas ierīču lietotāju izmanto produktus, kas Latvijā nav atļauti. Šī realitāte norāda uz būtisku plaisu starp normatīvo regulējumu un faktisko situāciju. Ja likums netiek ievērots masveidā, ir pamats uzdot jautājumu, vai tas ir bijis pārdomāts?
Nelegālā tirgus riski veselībai
Īpaši satraucoši ir tas, ka nelegālais tirgus nepakļaujas nekādai kvalitātes kontrolei, atšķirībā no legālajiem produktiem. Šo produktu sastāvs ir nezināmas izcelsmes, un rodoties jebkādām veselības problēmām, nebūs neviena no kā prasīt atbildību.
Tas nozīmē, ka patērētāji var lietot vielas, kuru ietekme uz veselību ir nezināma vai pat bīstama. Ironiski, bet regulējums, kas tika ieviests sabiedrības veselības vārdā, var radīt tieši pretēju efektu.
Ignorēta informācija un datu trūkums
Neraugoties uz pieejamo informāciju, pētījumiem, VID datiem un Valsts policijas sniegto informāciju, Veselības ministrija turpina apgalvot, ka nelegālā tirgus ietekme nav būtiska vai pat ka tas nepastāv.
Vienlaikus tiek uzturēts naratīvs, ka ieviestie ierobežojumi ir bijuši veiksmīgi. Taču sabiedrībai netiek sniegti skaidri, datos balstīti pierādījumi šiem apgalvojumiem. Šāda pieeja rada nopietnus jautājumus par politikas veidošanas kvalitāti un spēju objektīvi izvērtēt tās rezultātus.
Secinājums: mērķi nesaskan ar rezultātiem
Šī situācija izgaismo plašāku problēmu, politikas veidošanā deklarētie mērķi nesaskan ar reālajiem rezultātiem. Kamēr legālā nozare tiek ierobežota, nelegālais tirgus turpina augt.
Ja netiks steidzami netiks veiktas darbības, lai atceltu nepārdomāto aizliegumu attiecībā uz produktiem ar aromatizētājiem, pastāv risks, ka nelegālais tirgus ne tikai būs dominējošs, bet nostiprināsies uz palikšanu, un sabiedrības veselība faktiski pasliktināsies.
Ja patiesais mērķis ir sabiedrības veselības uzlabošana, tad politikai jābalstās realitātē, nevis pieņēmumos. Pretējā gadījumā labu nodomu vadīti lēmumi var radīt tieši pretējas sekas. Ne velti šādi ierobežojumi ir ieviesti vēl tikai dažās Eiropas Savienības valstīs, un pieredze tajās rāda, ka pēc šo ierobežojumu ieviešanas, nelegālā tirgus īpatsvars ieņēmis dominējošu lomu.
