Vai Ogres HES zivju nārsta laikā samazinājusi ūdens līmeni, apdraudot zivis? Situāciju Jauns.lv skaidro Valsts vides dienests
Aizvadītajā nedēļā kāds iedzīvotājs sociālajos tīklos cēla trauksmi par to, ka Ogres hidroelektrostacija samazinājusi ūdens līmeni Ogres upē, apdraudot zivis, kurām šobrīd sācies nārsta periods. Situāciju Jauns.lv skaidro Valsts vides dienests (VVD).
"Nezinu, kam ziņot, bet Ogres HES nārsta laikā, konkrēti šodien [17. aprīlī], upē nolaida ūdeni par 1,5 metriem. Lejpus HES var pāriet gandrīz sausām kājām, un tas notiek laikā, kad sākas nārstošana," vietnē "Facebook" trauksmi cēlis Māris.
Vairāki iedzīvotāji uz ierakstu reaģējuši emocionāli. "Es kādreiz tur blakus dzīvoju. Katru pavasari gājām un metām pāri tās nabaga zivis, kuras tur palika iesprostotas seklās peļķēs," vietnē "Facebook" paudis Kārlis. Dzintars piebildis, ka "25. aprīlī ūdens tika nolaists apmēram par 40 cm", Jānis norādījis, ka "tā notiek katru gadu", bet Renārs paskaidrojis, ka šobrīd ir līdaku nārstošanas laiks [no marta līdz aprīļa beigām], pēc tam asaris [no aprīļa līdz jūnijam], bet pēc tam nārstos rauda [no aprīļa līdz jūnijam], breksis un citas zivis.
Valsts vides dienests apstiprina Jauns.lv, ka par notikušo Ogres HES veikta pārbaude, kuras laikā pārkāpumi nav tikuši konstatēti. "Augstuma atzīmes atbilst HES ekspluatācijas prasībām un nav konstatētas neatbilstības. Līdz ar to HES darbojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām," uzsver VVD.
Tāpat VVD, atsaucoties uz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegto informāciju, norāda, ka "upju notece un ūdens līmeņi Latvijā ir samazinājušies ilgstoša sala un sausā perioda ietekmē".
"Atsevišķos upju baseinos notece saglabājas zem ilggadējās normas, un kopumā novērojama ūdens līmeņa pazemināšanās tendence mazūdens perioda iestāšanās dēļ," ziņo VVD, uzsverot, ka regulāri veic situācijas monitoringu un uzrauga HES darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Jāpiebilst, ka iedzīvotāju sūdzības par straujo ūdens līmeņa samazināšanos Ogres upē aprīļa mēnesī nav bezprecedenta gadījums. Piemēram, 2025. gadā biedrības “Mēs zivīm” pārstāvji ziņoja, ka, aizverot slūžas un strauji samazinoties ūdens līmenim, bez pietiekama ūdens daudzuma palikušas tūkstošiem zivju. Toreiz tika ziņots, ka makšķernieki ar tīkliem zivis cenšas izcelt no ūdens un aiznest uz dziļāku vietu.
Tāpat Jauns.lv jau 2020. gada aprīlī ziņoja, ka saņemtas vairāku iedzīvotāju sūdzības par iespējamiem pārkāpumiem mazo HES darbībā Ogres upē un Lielajā Juglā. Toreiz VVD konstatēja neatbilstības vides prasību ievērošanā un uzdeva veikt rīcības to novēršanai. VVD ziņoja, ka ir vērsis operatoru uzmanību, ka mazūdens periodā hidrotehniskās būves nedrīkst darboties ūdens uzkrāšanas režīmā, un nav pieļaujamas ūdens līmeņa svārstības, kas var ietekmēt zivju nārstu.
