Gulbenes Gulbīšu parkā tapusi izstāde par Lubānu - Latvijas lielāko ezeru ar unikālu vidi
Foto: Gulbenes novada pašvaldība
Novadu ziņas

Gulbenes Gulbīšu parkā tapusi izstāde par Lubānu - Latvijas lielāko ezeru ar unikālu vidi

Novadu ziņu nodaļa

Jauns.lv

No aprīļa līdz jūlijam Gulbenes Gulbīšu parkā būs apskatāma Latvijas Dabas fonda (LDF) veidotā ceļojošā izstāde “Lubāns: kur satiekas daba un cilvēks”. Tā ir daļa no izstāžu sērijas “Ūdeņi – dabas asinsrite”, kuras mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas ūdeņu ekoloģiskajam stāvoklim, vienlaikus rosinot izpratni par reģionālo dabas procesu savstarpējo saistību.

Gulbenes Gulbīšu parkā tapusi izstāde par Lubānu -...

Izstāde stāsta par Latvijas lielāko ezeru – Lubānu – tā izcelsmi, vēsturisko attīstību un mūsdienu ekoloģisko stāvokli. Apmeklētāji varēs iepazīt ezerā mītošo floru un faunu, kā arī aplūkot Latvijas dabas fotogrāfu – Aleksandra Lebeda, Andra Eglīša, Edgara Smislova, Jāņa Ķuzes un citu – darbus. Papildus būs skatāmi botāniķes un mākslinieces Rūtas Kazākas augu zīmējumi, kas atklāj Lubāna mitrāja bioloģisko daudzveidību, kā arī informācija par Latvijas ūdeņu, tostarp Lubāna ezera, ekoloģisko kvalitāti un vēsturi, vēsta Gulbenes novada pašvaldība.

Stāsta Ilze Priedniece, projekta LIFE GoodWater IP koordinatore Latvijas Dabas fondā: “Lubāna ezers ir īpašs ar savu sarežģīto vēsturi – agrāko varenību, milzīgajiem pārveidojumiem, kas veikti, lai ezeram atkarotu zemi, kā arī dabas daudzveidību, kas radusi patvērumu Lubāna mitrājā arī mūsdienu apstākļos. Izstāde plānota kā atskats vēsturē, kas liek aizdomāties par dabas un cilvēka mijiedarbību cauri laikiem. Tā domāta ikvienam, kam interesē Lubāna mitrāja daba un vēsture.”

Izstāde par Lubāna ezeru ir nozīmīga arī Gulbenes iedzīvotājiem, jo daļa no ezera atrodas pavisam netālu, Madonas novadā, un no Gulbenes ezeru iespējams sasniegt aptuveni stundas laikā. Gulbenes un Lubāna apkārtni vieno arī upju tīkls – piemēram, Gulbenes novada upe Pededze ieplūst Aiviekstes upē, kas iztek no Lubāna ezera. Tā kā ūdens sistēmas, biotopi un putnu migrācijas ceļi nepazīst administratīvās robežas, izpratne par ezera vēsturisko pārveidošanu un cilvēka ietekmi uz dabu palīdz sabiedrībai labāk novērtēt ilgtspējīgas saimniekošanas nozīmi un pieņemt pārdomātākus lēmumus nākotnē ūdens pārvaldības jomā.

Izstādi veidojis Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar projekta LIFE GoodWater IP partneriem, Lubānas tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centru, Lubāna mitrāja informācijas centru, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Vides un ūdenssaimniecības katedras arhīvu, kā arī Latvijas Nacionālo arhīvu. Grafiskais dizains – Matīss Murovskis, izstādes stendu konstrukcijas – SIA “VASARIS”. Izstāde tapusi ar Eiropas Savienības LIFE Programmas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas finansiālu atbalstu.

Jāpiebilst, ka Lubāna biotops atbilst ES aizsargājamajam biotopam 3150 “Dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju”. Ezerā aug meldri, niedres, kosas, spožās un skaujošās glīvenes, vārpstainās daudzlapes, lēpes. Kā liecina "ezeri.lv" informācija, tur mīt tādas zivju sugas kā rudulis, ķīsis, sapals, līnis, plicis, sams, sudrabkarūsa, vēdzele, asaris, karpa, karūsa, līdaka, plaudis, rauda, zandarts, zutis, kā arī ālants.

Lubāna ieplakā izveidots dabas liegums. Kā norāda Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), liegumā apvienoti 12 jau esoši dabas liegumi (Bērzpils purvs, Īdiņu purvs, Īdeņas un Kvapānu dīķi, Lagažas-Šnitku purvs, Lubānas ieplakas, Lubānas un Sūļagala purvs, Pārabaine, Pededzes lejtece, Salas purvs, Tīrumnieku purvs, Seldžu ozolu audze un Audīles mežs), papildus iekļaujot Lubāna ezeru un bioloģiski vērtīgas ezeram pieguļošas teritorijas. "Dabas liegums "Lubāna mitrājs” izveidots, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemes mitrāju kompleksa vienotu aizsardzību. Tas ir unikāls Eiropas un pasaules nozīmes dabas komplekss ar izcilu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo sugu populāciju un biotopu saglabāšanai. Lubāns un zivju dīķi ir viena no svarīgākajām caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām valstī, kā arī  viena no piecām labākajām ligzdošanas vietām 29 Eiropas īpaši aizsargājamām putnu sugām – mazajam ērglim, jūras ērglim, ziemeļu gulbim, griezei, ķikutam u.c. Kopumā teritorijā novērotas 224 putnu sugas, no tām 185 šeit ligzdo," teikts DAP mājaslapā.