Iespējams, tu nezini, kā rīkoties ar atkritumiem, un tādēļ zaudē naudu. Noskaidro, kā būt atbildīgākam
Kompostkaudze ir lieliska vieta, kur likt bioloģiskos atkritumus, lai no tās vēlāk iegūtu augstvērtīgu, barības vielām bagātu augsni. Bet ne visur kompostkaudzi var ierīkot, tāpēc jāizmanto citas iespējas, piemēram, brūnās atkritumu urnas, kas domāta tieši bioloģiskajiem atkritumiem. Tomēr joprojām ir daudz jautājumu, ko tad šajā urnā var likt, jo gluži kompostkaudze tā tomēr nav?
Bioloģisko atkritumu šķirošana daļai sabiedrības vēl nav nostiprinājies kā stabils ieradums, vērtē Lilija Dukaļska. Par to var spriest gan pēc brūno konteineru satura, gan visai izteiktas sezonalitātes. Izteikti vairāk bioloģisko atkritumu ir vasarā, kad jālikvidē nopļautā zāle, kā arī rudenī, kad aktuāls kļūst jautājums par nobirušajām lapām un āboliem. Pārējā laikā šo atkritumu apjoms ir mainīgs.
Ko drīkst mest brūnajā konteinerā?
Bioloģiskie atkritumi ir jebkuri dabiskas izcelsmes atkritumi, kas paliek pāri pēc rosīšanās virtuvē vai dārzā. Piemēram? Pārtikas pārpalikumi, dārzeņu un augļu mizas, serdes, kauliņi, olu čaumalas, kafijas biezumi, vecie istabas augi un grieztie ziedi, kā arī koku lapas, košumaugu stublāji un nopļautā zāle. Atceries, ka brūnajos konteineros nedrīkst mest tūjas! Izrādās, šie mūžzaļie skujkoki, ko privātmāju īpašnieki labprāt izmanto dzīvžogiem, izdala ēteriskās eļļas, kas nepatīk baktērijām, kuras nodrošina kompostēšanas procesu.
Brūnajos konteineros nav vietas dzīvnieku izkārnījumiem un tualešu kastīšu saturam, pelniem, akmeņiem un smiltīm, šķidrumiem. Ja gadījies aizlaist postā zupu, vispirms notecini šķidrumu un tikai tad biezumus vari droši mest bioloģisko atkritumu konteinerā.
Lilija Dukaļska teic, ka pārpratumi mēdz rasties ar dažādiem eko produktu iepakojumiem, uz kuriem rakstīts biodegradable jeb sadalās. “Dažreiz tā ir zaļmaldināšana par to, ka iepakojums sadalīsies. Jā, teorētiski šādi marķēti iepakojumi var sadalīties, bet tas aizņems ļoti ilgu laiku. Tie nesadalīsies tajos pārstrādes procesos, kādus mēs izmantojam, lai pārstrādātu bioatkritumus,” uzsver speciāliste. Bioatkritumu konteineros nevajag mest arī higiēnas priekšmetus, autiņbiksītes, kā arī medicīniskos un bīstamos atkritumus.
Galvenais, lai ērti
Galvenais ir padarīt atkritumu šķirošanu ērtu. Viens variants ir speciāla kompakta tvertne bioloģiskajiem atkritumiem, ko var novietot virtuvē parocīgā vietā. Tajā var ielikt kompostējamo maisiņu – tad savāktos atkritumus varēsi pavisam vienkārši nogādāt līdz brūnajam konteineram. Izvēloties speciālo tvertni, raugies, lai tā labi vēdinātos, pretējā gadījumā krāsies mitrums. Ja nevēlies neko speciāli pirkt, var izmantot bļodu vai spaini, ko pēc iztukšošanas nes atpakaļ mājās, izskalo un lieto atkal. Ja siltajā sezonā bažas rada mušas, dārzeņu un augļu miziņas un serdes ieliec maisiņā un uzglabā ledusskapī līdz brīdim, kad varēsi izmest.
Labums maciņam un videi
Kādēļ pareiza bioatkritumu šķirošana ir tik svarīga? Jo šiem materiāliem ir jābūt savietojamiem ar pārstrādes procesu. “Mūsu mērķis ir nonākt līdz kvalitatīvam tehniskajam kompostam, kur pilnībā izslēgta jebkādu infekciju izplatības iespēja. Tāpēc ir svarīgi, lai atkritumos nebūtu potenciāli bīstamu infekcijas avotu, piemēram, dzīvnieku izkārnījumu,” skaidro Lilija Dukaļska. Patlaban “Getliņi EKO” bioloģiskos atkritumus pārstrādā tehniskajā kompostā un dabasgāzē. Dabasgāzi pēc tam izmanto, lai ražotu siltumu un elektrību, savukārt tehnisko kompostu – enerģētisko kultūru audzēšanai poligona teritorijā.
Bioloģisko atkritumu apsaimniekošana ir par aptuveni 40 % lētāka nekā nešķirotu sadzīves atkritumu izvešana, tādēļ labums būs arī tavam budžetam. Turklāt, izmantojot brūno atkritumu urnu, iespējams samazināt atkritumu daudzumu sadzīves atkritumu konteinerā, līdz ar to samazinās arī to izvešanas biežums. Tas nozīmē, ka tiek ietaupītas izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu kopumā.
Raugoties no vides viedokļa, bioloģisko atkritumu pareiza apsaimniekošana ļauj nezaudēt vērtīgu resursu. Ja atkritumus ir iespējams atkal padarīt par izmantojamiem resursiem, tas nozīmē, ka būs mazāka vajadzība izmantot kādu jaunu dabas resursu. Būtiski ir arī tas, ka šādā veidā var samazināt bioloģisko atkritumu nonākšanu poligonā.
Tur apglabātie bioloģiskie atkritumi sadaloties izdala metānu – siltumnīcefekta gāzi, kas klimata pārmaiņu ietekmes ziņā ir 20 reižu spēcīgāka par oglekļa dioksīdu. Aplēses liecina, ka metāns veido 3 % no Eiropas Savienības kopējām siltumnīcefektu gāzu emisijām.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
