Ģimenei ar bērniem draud palikšana uz ielas: tiesa lemj atņemt vienīgo mājokli rīdziniekiem, kuri kļuva par krāpnieka upuriem. VIDEO
Augstākās tiesas (AT) Senāts ir lēmis atņemt hipotekārajā kredītā iegādāto mājokli kādai ģimenei Rīgā, lai to atdotu sākotnējam īpašniekam, kuram šis īpašums savulaik ticis izkrāpts. Lai gan Saeima, reaģējot uz šo gadījumu, steidzami pieņēma likuma grozījumus godprātīgo pircēju aizsardzībai, tie nāca pārāk vēlu, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Iepriekš raidījums vēstīja par Ingas un Kaspara Stankeviču ģimeni, kura 2020. gadā, piesaistot bankas finansējumu, iegādājās dzīvokli projektā "Dammes liepas". Īsi pēc darījuma policija īpašumam uzlika arestu.
Atklājās, ka pārdevējs Mārtiņš Vērdiņš mājokli bija piesavinājies un pārdevis bez tā patiesā īpašnieka – Krievijas pilsonim piederošas firmas "Vladir Investments" – atļaujas. Pašas firmas konti ir arestēti citā kriminālprocesā par astoņu miljonu eiro piesavināšanos no cita Krievijas uzņēmēja.
Ekonomisko lietu tiesa pirmajā instancē lēma, ka dzīvoklim jāpaliek Stankeviču ģimenei, taču apgabaltiesa nosprieda pretēji, pamatojot, ka saskaņā ar likumu noziedzīgi iegūtā manta jāatgriež cietušajam.
Šonedēļ apgabaltiesas lēmumu spēkā atstāja arī AT Senāts. Ģimenes advokāts Jānis Pušpurs raidījumam atzina, ka lēmuma pieņemšana kasācijas instancē bijusi netipiski ātra, jo parasti tas prasa no pusgada līdz gadam.
AT senators Māris Leja lēmumu pamatoja ar to, ka likumdevējs ir bijis skaidri noteicis prioritāti cietušajam. "Lai cik no malas [tas šķistu] taisnīgi vai netaisnīgi, un arī mums kā tiesnešiem būtu cilvēcīgi grūti rakstīt, šādā situācijā nebija opcijas pateikt, ka mēs taisīsim izņēmumu," pauda tiesnesis, piebilstot, ka jautājums par labticīgo pircēju aizsardzību ir bijis atvērts jau deviņus gadus, tādēļ tiesai nebija garantiju, ka Saeima tuvākajā laikā atradīs risinājumu.
Stankeviču ģimenes situācija ir smaga, jo šis ir ģimenes vienīgais mājoklis. "Mums šobrīd ir 40, kredīts ir līdz 60 gadu vecumam, bišku ilgāk. Tas būs pirmspensijas vecums. Atlikums šobrīd ir 90 tūkstoši. Un mums draud palikt uz ielas. Tās ir mūsu vienīgās mājas. Un mūsu bērniem arī tās ir vienīgās mājas, raidījumam atzina Stankeviča.
Kā norāda "Nekā personīga", jau pirms pieciem gadiem pēc mākslinieka Vilipsona lietas Saeima likumā noteica vienu izņēmumu – gadījumos, ja cietusī puse ir valsts, īpašums paliek godīgajam pircējam. Tika noteikts termiņš arī pārējo ieguvēju aizsardzības mehānisma ieviešanai, taču tas sen ir pagājis, izmaiņām iestrēgstot strīdos starp juristiem un tiesnešiem. Saeimas deputāts Gunārs Kūtris (ZZS) un deputāte Linda Liepiņa (LPV) norādīja, ka iepriekš nebija vienprātības par kritērijiem un to, vai tiesām būtu jāuzņemas atbildība tos vērtēt.
Tomēr šonedēļ, reaģējot uz AT spriedumu un tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) brīdinājumu, ka pretējā gadījumā Latvija zaudēs lietu Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Saeima vienas plenārsēdes laikā vienbalsīgi pieņēma nepieciešamos grozījumus.
Kā skaidroja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV), pieņemtais regulējums paredz, ka prioritāte aizvien paliks īpašniekam, kuram īpašums izkrāpts, taču tiesām atsevišķos gadījumos tiks dota rīcības brīvība lemt par mājokļa atstāšanu godīgajam pircējam. Lai palīdzētu Stankevičiem, grozījumos iestrādāti pārejas noteikumi, kas ļauj lūgt pārskatīt kopš šī gada sākuma pieņemtos spriedumus šādās lietās. "Šis ir uzskatāms kļūdu labojums. Būtu mēs to izdarījuši savlaicīgi, šādas situācijas nebūtu," atzina Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Jaunie likuma grozījumi gan negarantē Stankevičiem labvēlīgu rezultātu atkārtotā tiesas procesā. AT spriedumā ģimenei ieteikts nelabvēlīga iznākuma gadījumā sūdzēt tiesā valsti.
Stankeviču ģimene apņēmusies turpināt cīņu par savu vienīgo mājokli, vēršoties Satversmes tiesā un nepieciešamības gadījumā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Cīņas turpināšanai ģimene aicina atsaukties konstitucionālo tiesību ekspertus, kuri varētu palīdzēt lietas vešanā "pro bono" jeb bez atlīdzības.
