Limbažu novada domes priekšsēdētāja Sigita Upmale par skolu reorganizāciju, slimnīcas nākotni un problēmām ar autoceļiem

Viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas skar katru pašvaldību, ir skolu tīkls. Ko pašvaldībai rekomendējusi Izglītības un zinātnes ministrija un vai esat mierā ar šo piedāvājumu?

Nav tā, ka mēs būtu saņēmuši kādas rekomendācijas. Decembrī Limbažos notika tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem, kā arī Saeimas atbildīgās komisijas pārstāvjiem. Šajā tikšanās reizē iesniedzām dokumentus, lai varētu pretendēt uz Atveseļošanās fonda līdzekļiem, kas paredzēti izglītības tīkla stiprināšanai mācību jomā.

Taču tādēļ, ka Limbažu novada pašvaldībā vispārizglītojošo skolu tīkls nav sakārtots, šajā kārtā fonda līdzekļiem nekvalificējāmies, jo pašvaldības skolu tīklā vēl ir neatbilstības noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem. Pēc datiem 2025. gada 1. septembrī šāda situācija atsevišķos izglītības posmos konstatēta Liepupes, Staiceles, Lādezera, Vidrižu un Pāles pamatskolās. Šajās skolās ir vērojamas neatbilstības ar skolēnu skaitu izglītības pakāpēs - 1.-3., 4.-6. un 7.-9. klasēs. Visizteiktākā skolēnu skaita neatbilstība mūsu novadā ir tieši 7.-9. klašu posmā, un tas praktiski attiecas uz visām minētajām skolām.

Vai redzat risinājumu, piemēram, pārveidot šīs skolas par sākumskolām, kurās mācības notiek līdz 6. klasei?

Jau kopš pagājušā gada augusta mēs ar nozares profesionāļiem esam diskutējuši par to, kā nodrošināt izglītību pēc iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai. Mēs neplānojam kādu izglītības iestādi slēgt, bet pastāv iespēja, ka kādai mainās izglītības pakāpe.

Mēs tiekamies ar iedzīvotājiem, organizējam sanāksmes, prezentējam datus par esošo situāciju un skaidrojam, kādi lēmumi nākotnē varētu būt nepieciešami. Šobrīd nekādi lēmumi nav pieņemti. Mūsu pusē vēl ir daudz darba, ir jāanalizē skolēnu skaits pēdējo trīs gadu laikā, pedagogu noslodzes, attālumi no bērnu dzīvesvietas līdz skolai, potenciālie maršruti uz citām skolām, un to, kā spēsim nodrošināt skolēnu pārvadājumus.

Jāņem vērā, ka Limbažu novadā ir sarežģīta transporta loģistika, jo Tallinas šoseja iet pa novada vienu malu un mums nav lielas starppilsētu autobusu plūsmas. Mums būtībā ir jāiztiek ar savu loģistiku, un skolēnu pārvadājumiem transports ir jāizmanto ļoti intensīvi. Mūsu novadā nav arī dzelzceļa, kas būtiski atvieglotu pārvadājumus.

Tāpēc paralēli izvērtējam vairākus iespējamos risinājumus, tostarp arī dienesta viesnīcu kapacitāti. Šobrīd jau esam pieņēmuši lēmumu par OC “Limbaži” sportistu dienesta viesnīcas ēkas renovāciju Limbažos, ko plānojam izmantot kā dienesta viesnīcu ģimnāzijas un vidusskolas izglītojamajiem. Līdz šim šī ēka mums bija pieejama kā sporta viesnīca un tur šobrīd notiek iekštelpu sakārtošanas darbi. Jau pagājušā gada septembrī konstatējām, ka esošā dienesta viesnīca, kuru izmanto Limbažu vidusskolas un Limbažu Valsts ģimnāzijas skolēni, ir par mazu - pietrūka vietas 16 bērniem. Tāpēc daļu skolēnu izmitinājām Limbažu Olimpiskā centra dienesta viesnīcā, ko parasti izmanto sportistu izmitināšanai un nometnēm. Redzam, ka gan ģimnāzijas dienesta viesnīca, gan OC “Limbaži” dienesta viesnīcas būs noslogotas visu gadu. Plānojam, ka tajā varēs izmitināt aptuveni 46 bērnus.

Jautājums ir arī par termiņiem, vai lēmumi par izmaiņām varētu stāties spēkā jau no nākamā mācību gada, vai, visticamāk, no 2027. gada?

Ja tiks pieņemti būtiski lēmumi, tie, visticamāk, varētu stāties spēkā 2027. gada 1. septembrī. Šobrīd neredzam iespēju ieviest tādas izmaiņas dažu mēnešu laikā. Turklāt vēl nav apstiprināti jaunie Ministru kabineta noteikumi modelim “Programma skolā” par finansējuma aprēķina kritērijiem. Noteikumi saskaņošanas fāzi ir izgājuši, bet vēl nav apstiprināti valdībā.

No savas puses šobrīd nesteidzamies, ja vien neparādās kādi finanšu instrumenti, kuros varētu iesaistīties, lai stiprinātu materiāltehnisko bāzi, īpaši Limbažu pilsētas lielākajās skolās. Tieši šīs skolas mēs redzam kā potenciālās uzņemošās skolas gadījumā, ja kādā vietā tiek mainīta izglītības pakāpe.

Vai no visām minētajām pamatskolām 7.-9. klašu skolēniem pilsētas centra skolas ir viegli sasniedzamas?

Būtiski ir nodrošināt skolēniem pieejamu izglītības pakalpojumu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un jāizvērtē pārvadājumu pakalpojumi, tādēļ arī mums ir jādomā par savu loģistiku. Redzams, gan, ka mūsu novadā attālumi starp izglītības iestādēm nav ļoti lieli un tās ir sasniedzamas. Šie visi ir jautājumi, kas vēl rūpīgi jāanalizē gan saistībā ar bērnu dzīvesvietām, gan ar transporta nodrošinājumu.

Minējāt, ka šo situāciju arī pārrunājat iedzīvotāju sanāksmēs.

Mēs iedzīvotājiem rādām reālos datus par šo mācību gadu un nākošajiem trijiem. Skaidrojam situāciju, balstoties uz tiem kritērijiem, kas šobrīd ir izdiskutēti un iekļauti jaunajos Ministru kabineta noteikumos. Mēs analizējam ne tikai esošo skolēnu skaitu, bet arī skatāmies uz pirmsskolas izglītības iestāžu datiem. Tas ir svarīgi, jo visām minētajām pamatskolām ir arī pirmsskolas grupas. Līdz ar to trīs gadu prognozes veidojam, balstoties uz bērnu skaitu, kas jau šobrīd ir pirmsskolas grupās.

Iepriekš valdība lēma par Eiropas Savienības finansējuma pārdali skolu infrastruktūras pilnveidei, ko Limbažu novadam nepiešķīra. Kurām skolām un kādiem mērķiem jūs prasījāt finansējumu?

Mēs nebijām iesnieguši konkrētus projektus ar precīzi definētiem mērķiem, jo ministrija pati bija norādījusi, ka tas nav nepieciešams. Kā jau minēju novadā nav sakārtots izglītības iestāžu tīkls. Dome pieņēma konceptuālu lēmumu par izglītības iestāžu tīkla reorganizāciju līdz 2027. gada 1. septembrim, vienlaikus skaidrojot ministrijai, kādā veidā tiks monitorēti dati par izglītojamo skaita kritērija atbilstību. Ja mēs esam gatavi mainīt izglītības pakāpes, tad vienlaikus jāstiprina materiāltehniskā bāze Limbažu pilsētas skolās. Tur infrastruktūra un aprīkojums ar laiku nolietojas, un, ja šīs skolas kļūst par uzņemošajām skolām, tad tās būtu jāstiprina.

Kādi līdzekļi šogad paredzēts pilsētas skolu stiprināšanai no pašvaldības budžeta?

Ja skatāmies uz pašvaldības budžetu, tad šogad ieguldījums infrastruktūrā ir dienesta viesnīcas pārbūve, kam esam ņēmuši aizņēmumu Valsts kasē. Tāpat katru gadu izvērtējam, kas izglītības iestādēm ir prioritārās vajadzības, un attiecīgi piešķiram finansējumu. Nesen piešķīrām līdzekļus Limbažu vidusskolai, lai sakārtotu jautājumus, kas nepieciešami ikdienas mācību procesa nodrošināšanai.

Tāpat finansējam pedagogu slodzes visās izglītības iestādēs, kā arī no pašvaldības budžeta esam seguši visas ar mācību saturu saistītās vajadzības. Ja skatāmies uz mazajām skolām, situācija ir tāda, ka apmēram 50% pedagogu algu tiek segti no valsts mērķdotācijas pedagogu algām, bet otri 50% no pašvaldības budžeta.

Cik lieli līdzekļi tie ir?

Precīzas summas katrai no šīm piecām skolām šobrīd nenosaukšu, bet kopumā tās ir ievērojamas. Izglītībai kopumā mēs novirzām 42% no visa pašvaldības budžeta, kas ir ļoti liels īpatsvars.

Kā vērtējat mākslas un mūzikas profesionālās ievirzes izglītības iestāžu reorganizācijas procesu novadā? Ko no šīs pieredzes mācījāties un ņemsiet vērā turpmāk?

Jā, no šī procesa esam guvuši gan pieredzi, gan arī zināmas mācības – par komunikāciju un turpmāk pilnveidojamiem darba procesiem. Par to ir pārdomas. Tas, ko ieraudzījām, ka komunikācijas procesā publiskajā telpā nonāca un plaši izplatījās nepilnīga un nepatiesi interpretēta informācija.

Mūsu doma un vēlme bija, ka optimizējam tikai administratīvos resursus, bet tas nekādā veidā neietekmēs ne mācību procesu, ne skolēnus. Taču redzējām, ka informācija tiek interpretēta maldinoši, piemēram, ka Salacgrīvā izglītības iestādes tiks likvidētas un bērni vesti uz Limbažiem, kas absolūti neatbilda patiesībai.

Sākotnējā vēlme bija veidot vienu izglītības iestādi, saglabājot visas programmu īstenošanas vietas tur, kur tās ir šobrīd. Tas nozīmē - saglabāt gan programmas, gan pedagogus, kas strādā ar bērniem. Optimizācija skartu tikai administratīvo līmeni - direktorus, viņu vietniekus un tehniskos darbiniekus. Tāda bija sākotnējā doma, un tieši par to tika runāts ar iestāžu vadītājiem februāra sākumā.

Bet varbūt tad vajadzēja nedaudz citādi, vēl pirms sarunas ar iestāžu vadītājiem, informāciju nodot sabiedrībai?

Sākotnēji bija svarīgi pārrunāt šo piedāvāto risinājumu ar iestāžu vadītājiem. Vienlaikus redzējām, ka publiskajā telpā informācija tika interpretēta atšķirīgi. Protams, apzināmies, ka ar sabiedrību ir jākomunicē plašāk un savlaicīgāk. Ir dažādi iemesli, kāpēc sākotnēji tas nenotika pietiekami veiksmīgi. Tāpēc, redzot atsevišķos gadījumos maldinošas interpretācijas, sākām aktīvāk organizēt tikšanās ar vecākiem un skaidrot situāciju.

Situāciju ietekmēja plašais publiskais un politiskais konteksts, un šis jautājums raisīja aktīvas diskusijas sabiedrībā. Sākumā sarunas nebija konstruktīvas, kas lielā mērā saistījās ar atšķirīgu informācijas interpretāciju. Taču, kad devāmies uz tiešu sarunu ar Salacgrīvas Mūzikas un Mākslas skolu vecāku padomēm, situācija būtiski mainījās. Tā bija detalizēta un ļoti konstruktīva saruna. Mēs izrunājām daudzus konkrētus jautājumus, un kļuva skaidrs, cik lielā mērā sabiedrības reakciju bija ietekmējusi sākotnēji neprecīzi izplatītā informācija. Ja vecākiem pasaka, ka uz vietas kaut kas tiks slēgts un bērniem vairs nebūs pieejamas iespējas, tas, protams, rada ļoti lielu ažiotāžu. Tāpēc mēs arī izteicām pateicību vecākiem par iesaisti un par to, ka izdevās nonākt līdz konstruktīvai sarunai.

Mēs arī pateicāmies vecākiem par to, ka viņi iesaistījās – viņi ļoti skaidri formulēja savas vēlmes, un mēs sadzirdējām arī konkrētas lietas, ko paši līdz tam nebijām pietiekami novērtējuši. Tas lika mums paskatīties uz mācību procesu citādi, gan uz kvalitāti, gan uz dažādiem aspektiem, kuri iepriekš nebija tik rūpīgi analizēti. Procesa gaitā papildus izvērtējām arī tādus aspektus kā – cik bērnu uzņemam klasēs, cik no viņiem patiesībā apgūst profesionālās ievirzes programmas mūzikā vai mākslā un cik skolēnu skolu arī pabeidz.

Tāpat atklājās lietas, kas bija pārsteidzošas. Bija gadījumi, kad vecāki pat nezināja, ka iestādē ir, piemēram, direktora vietnieks. Arī man tas bija pārsteigums, jo es pati nāku no izglītības jomas un esmu tajā strādājusi. Tas parāda, ka komunikācijā ir bijušas būtiskas nepilnības.

Līdz ar to izgaismojās arī vairākas “ēnas puses”, ko paši līdz šim nebijām ieraudzījuši. Bet tas deva skaidrus signālus, kā mums turpmāk jāstrādā, gan komunikācijā ar sabiedrību, gan izglītības satura skaidrošanā, arī profesionālās ievirzes izglītībā, gan kvalitātes jautājumos.

Mums jādomā arī par to, ko un kā regulāri monitorējam. Pašvaldībās parasti lielākais uzsvars ir uz obligāto izglītību - pirmsskolu, pamatizglītību, vidējo izglītību, kur ir centralizētie eksāmeni un skaidri sasniedzamie rezultāti. Līdz ar to šīm jomām pievērš vairāk uzmanības, bet profesionālās ievirzes izglītība nereti paliek otrajā plānā.

Nevar teikt, ka tas bija veiksmīgs vai neveiksmīgs process, bet šobrīd esam nonākuši pie abām pusēm pieņemama risinājuma. Mums nav viena liela iestāde, kā sākotnēji tika apsvērts, bet ir divas līdzvērtīgas profesionālās ievirzes izglītības iestādes.

Sākumā mēs redzējām iespēju veidot vienu spēcīgu iestādi, balstoties arī uz pieredzi novadā, kur jau vēsturiski ir bijusi viena liela profesionālās ievirzes izglītības iestāde sportā. Taču šajā procesā kļuva skaidrs, ka bērnam pats svarīgākais ir, lai šī izglītība būtu pieejama pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un lai ar viņu strādātu spēcīgs pedagogs. Tā ir galvenā saikne, kas nodrošina kvalitatīvu izglītību. Tāpēc mūsu uzdevums ir stiprināt pedagogus uz vietas un nodrošināt, ka programmas tiek īstenotas visās vietās, kur tās pašlaik darbojas.

Kā un kad plānojat atrast Izglītības pārvaldes vadītāju? Arī tur laikam politika ir pie vainas.

Šo procesu nesaistītu ar politiku. Šobrīd mums ir svarīgākais atrast tiešām spēcīgu profesionāli. Tajā pašā laikā Izglītības pārvaldē darbs notiek gana labi. Ir pienākumu izpildītājs, kurš tiek galā ar saviem uzdevumiem, spēj motivēt komandu. Kopumā cilvēki, kas tur strādā, dara savu darbu kvalitatīvi. Kā novada vadītāja varu teikt, ja uzdevumi tiek deleģēti, tie tiek izpildīti laikā un labā kvalitātē. Arī no izglītības iestādēm atgriezeniskā saite ir laba.

Protams, redzam, ka kapacitāte varētu būt lielāka. Tāpēc pavasarī plānojam izsludināt jaunu konkursu uz vadītāja amatu. Izglītības nozarē darbinieku mainība biežāk notiek, beidzoties mācību gadam. Cilvēki vispirms pabeidz iesākto darbu, un tikai tad pieņem lēmumus par jauniem profesionāliem izaicinājumiem. Līdz ar to konkurss, visticamāk, varētu notikt aprīlī. Mērķis ir atrast profesionāli, kas var vadīt Izglītības pārvaldi augstā līmenī.

Kā Limbažu novadā ir ar pedagogu nodrošinājumu? Vai ir nepieciešami kādi īpaši atbalsta pasākumi?

Limbažu pilsētā vairāk pietrūkst STEM jomas pedagogi. Mācību process tiek nodrošināts, bet būtu nepieciešams vēl papildu cilvēks, kas būtu gatavs mācīt matemātiku valsts ģimnāzijā. Piemēram, Limbažu Valsts ģimnāzijā ir vakance matemātikas skolotājam. Tāpat redzam, ka trūkst speciālistu fizikā un ķīmijā.

Ļoti būtiski trūkst arī atbalsta personāla - psihologu, logopēdu, speciālo pedagogu. Šī ir problēma visā valstī, un arī mēs ar to saskaramies. Iestāžu vadītāji aktīvi meklē risinājumus, bet vakances aizpildīt nav viegli.

Esam ieviesuši arī atbalsta mehānismus. Piemēram, ja cilvēks studē pedagoģiju un ir gatavs nākt strādāt mūsu novadā, viņš var saņemt 50% mācību maksas kompensāciju, ar nosacījumu, ka pēc studijām vismaz trīs gadus strādā pašvaldībā.

Tāpat esam izstrādājuši stipendiju nolikumu gan pedagoģijas, gan veselības jomai. Vēl notiek diskusijas par kritērijiem un apmēru par to, kurām specialitātēm šāds atbalsts būtu prioritārs.

Strādājam arī pie vēl viena atbalsta mehānisma - no jaunā mācību gada plānojam ieviest transporta izmaksu kompensācijas pedagogiem. Esam apkopojuši datus par to, cik daudz pedagogu brauc uz darbu no citām vietām, no kurienes viņi brauc un kādas ir viņu kvalifikācijas. Šobrīd tiek izstrādāti kritēriji, un plāns ir līdz maijam tos apstiprināt, lai no jaunā mācību gada šo sistēmu varētu ieviest. Papildus tam mūsu novadā pedagogiem ir pieejama arī veselības apdrošināšana.

Runājot par veselības aprūpes jomu, kāda loma būs jūsu slimnīcai jaunajā slimnīcu tīklā? Ko varēsiet un ko nevarēsiet nodrošināt?

Veselības aprūpes jomā pašlaik viss vēl ir sarunu procesā. Par jauno slimnīcu tīkla reformu notiek diskusijas. Bijām uzaicinājuši veselības ministru uz Limbažiem, lai klātienē pārrunātu situāciju.

Mūsu lielākās bažas sākotnēji bija par to, ka slimnīcai varētu tikt samazināta vai pat atņemta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Taču, prezentējot datus gan par attālumiem līdz citām slimnīcām, gan par reālo sasniedzamību, mēs ministram parādījām, ka noteiktie kritēriji par sasniedzamību mūsu novadā faktiski nedarbojas. Līdz ar to bija skaidrs, ka neatliekamā palīdzība uz vietas ir jāsaglabā.

Svarīgs arguments bija arī tas, ka slimnīca jau ir iesniegusi projektus struktūrfondiem, lai sakārtotu piebraucamās vietas neatliekamās palīdzības infrastruktūrai. Ja šos pakalpojumus samazinātu, tas automātiski ietekmētu arī citus pakalpojumus slimnīcā, jo medicīnas personāls bieži strādā vairākās ārstniecības iestādēs. Ja vienā vietā samazinās apjoms, tas ietekmē visu sistēmu.

Slimnīca ir arī apguvusi struktūrfondus, ir sakārtota infrastruktūra, izveidoti jauni kabineti, iegādāts moderns aprīkojums, un darbs nepārtraukti tiek pilnveidots. Arī finansējuma ziņā, salīdzinot ar citām pašvaldībām, mums situācija nav tik kritiska - samazinājums ir, bet tas ir neliels. Tas lielā mērā ir arī rezultāts tam, ka sarunās ar Veselības ministriju mēs varējām pamatot savu situāciju un parādīt reālo pakalpojumu apjomu.

Līdz ar to šobrīd izskatās, ka mēs saglabāsim pirmā līmeņa slimnīcas statusu un arī esošo pakalpojumu klāstu. Ministrs redzēja, ka šī slimnīca spēj kvalitatīvi nodrošināt pakalpojumus uz vietas.

Jāņem vērā arī mūsu ģeogrāfiskais novietojums – Tallinas šoseja, tuvums Saulkrastiem, Ādažiem, tādēļ daudzi iedzīvotāji no apkārtējiem novadiem izmanto tieši mūsu slimnīcu. Uz Tallinas šosejas, diemžēl, notiek smagi ceļu satiksmes negadījumi, un šādās situācijās ļoti svarīgi, ka tuvumā ir slimnīca, kas spēj ātri reaģēt. No šī viedokļa mūsu slimnīca ir stratēģiski svarīga.

Un kā ir ar mediķu nodrošinājumu?

Kopumā situācija slimnīcā ir stabila, un tas lielā mērā ir slimnīcas vadības nopelns. Taču izaicinājumi ir ar ģimenes ārstiem.

Tā ir problēma visā valstī, ka ārsti noveco. Arī pie mums šogad darbu beigs divi ģimenes ārsti, un vēl divi - nākamgad. Vienā gadījumā jau ir atrasts aizvietotājs, citā pacienti, visticamāk, tiks pārreģistrēti pie citiem ārstiem. Nākamajam gadam arī redzam, ka būs nepieciešami jauni speciālisti, un šobrīd izskatās, ka būs iespēja viņus piesaistīt.

Viens no instrumentiem ir pašvaldības dzīvokļi - mēs tos remontējam un piedāvājam gan pedagogiem, gan mediķiem. Arī slimnīcas vadība par šo iespēju informē potenciālos speciālistus. Papildus tam ir stipendiju programma, par kuru jau minēju. Pašlaik skatāmies, ka prioritāri tie varētu būt tieši ģimenes ārsti, jo šajā jomā vajadzība ir un arī nākotnē tā saglabāsies.

Limbažu novadā ir problēmas ar ceļu seguma kvalitāti. Kādi darbi un par cik lielām summām šogad ir plānoti no valsts un pašvaldības budžeta?

Jā, ceļi ir problēma ne tikai Limbažu novadā, bet visā Latvijā. Mēs neesam izņēmums. Ir gan ceļi, kas ir labā stāvoklī, piemēram, Tallinas šoseja, arī Tūja-Limbaži ir gana labā stāvoklī, nesen ir atjaunots posms Limbaži-Valmiera, kā arī daļēji atjaunots posms Limbaži - Ragana virziens līdz Vidrižiem.

Šogad ceļa posmā Limbaži-Ragana darbi tālāk netiks turpināti, bet pēc sarunām ar VSIA “Latvijas valsts ceļi” (LVC) izskatās, ka turpinājums varētu būt 2027. gadā. Sākotnēji bija plānots vienkāršāks risinājums, bet realitātē tur ir sarežģīti, purvaini posmi, kas prasa nopietnāku projektēšanu un lielākas investīcijas. Plānā šis ceļš ir ielikts.

Ir arī citi problemātiski ceļi, piemēram, Limbaži - Aloja, kas ir sliktā stāvoklī un būtu sakārtojams. Tāpat aktuāli ir grants ceļi, kur nepieciešama seguma atjaunošana.

LVC ir prezentējuši savu plānu tuvākajiem gadiem - 2026., 2027., 2028. gadam. Darbi notiks, taču tie notiks tādā apjomā, kādā būs pieejams finansējums. Jāņem vērā, ka Eiropas struktūrfondu finansējums šobrīd samazinās, un jaunais plānošanas periods vēl tikai sākas, līdz ar to resursi ir ierobežoti.

Mums ir bijušas diskusijas arī saistībā ar Tallinas šoseju, kur Baltezera, Ādažu virzienā vajadzētu risināt tā saukto “pudeles kakla” problēmu. Šī pārbūve varētu skart arī mūsu novadu līdz pat Skultei, kur rosinājām sakārtot arī nobrauktuves un pagriezienus pie Dūču ceļa. Tāpat rosinājām sakārtot uz Tallinas šosejas Tūjas krustojumu, kur ir nepietiekama nobrauktuve. Vasaras sezonā tur veidojas transporta sablīvējumi un nedrošas situācijas.

No savas puses esam šos jautājumus apkopojuši un nosūtījuši LVC, kā arī saņēmuši aicinājumu tos turpināt aktualizēt.

Pozitīvi, ka tiek domāts arī par veloceliņiem. Piemēram, 2027.-2028. gadā varētu tikt atjaunots veloceliņš gar Tallinas šoseju posmā no Salacgrīvas līdz Kuivižiem, kas ir svarīgs ikdienas mobilitātei. Ir arī idejas par veloceliņiem Limbaži-Umurga un Limbaži-Lādezers virzienos. Mēs no savas puses pilsētu robežās infrastruktūru esam izbūvējuši, bet tālākais jau ir LVC jautājums.

Un kā ir ar pašvaldības finansējumu ceļu remontiem? Vai varēsiet tam līdzekļus atvēlēt, īpaši pēc garās ziemas, kas arī prasījusi daudz līdzekļu ceļu uzturēšanai?

Pašvaldībā mums ir izstrādāts trīs gadu plāns ceļu uzturēšanai un remontdarbiem. Pagaidām neesam saņēmuši signālus, ka ziemā finansējums būtu pārtērēts. Ir plānoti darbi, kas notiek caur apvienību pārvaldēm, kā arī vēl ir jāizpilda iepriekš atliktie darbi, tostarp tādi, kur finansējums nāk arī no struktūrfondiem.

Tagad, pavasarī, redzam arī konkrētus ceļu posmus, kur būs jāveic būvniekam garantijas remonti vietās, kur iepriekš segums nav uzklāts kvalitatīvi.

Paralēli notiek ikdienas darbi - caurteku nomaiņa, nelielu bedrīšu labošana, uzturēšana. Šiem darbiem finansējums budžetā ir paredzēts, un šobrīd nav signālu, ka tas būtu nepietiekams.

Finansējums tiek sadalīts pa pagastiem, ņemot vērā ceļu garumu, un katrai apvienības pārvaldei tiek atstāta arī daļa, apmēram 20%, ko var izmantot elastīgi, neparedzētiem darbiem, kas nav bijuši iekļauti trīs gadu plānā.

Ar ko rezultējās sūdzība Klimata un enerģētikas ministrijai par Valsts vides dienesta faktisko rīcību, neizskatot Limbažu novada pašvaldības 2025. gada 20. oktobra sūdzību par ietekmes uz vidi novērtējumu vēja elektrostaciju parka “Limbaži” un tā saistītās infrastruktūras projekta īstenošanu Limbažu novada Salacgrīvas un Viļķenes pagastos?

Es teiktu, ka no institūcijām neesam saņēmuši atbildes pēc būtības. Pēdējā atbilde, ko saņēmām, faktiski atsaucās uz “pārrakstīšanās kļūdu”.

Mēs esam arī runājuši ar ministriju, norādot, ka šobrīd normatīvajā regulējumā ir pretrunas. Pēc Klimata un enerģētikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas funkciju sadalīšanas regulējums nav līdz galam sakārtots, un tas rada nepilnības procesu norisē.

Ja runājam par vēja parkiem, tad pašvaldība šajā situācijā atrodas sarežģītā regulējuma un sabiedrības gaidu krustpunktā. No vienas puses, mums teritorijas plānošanā tiek prasīts detalizēti pamatot, kāpēc vēlamies noteikt buferzonas ap apdzīvotām vietām. No otras puses, iedzīvotāji sagaida, ka šīs zonas būs lielākas. Likums nosaka, piemēram, 800 metru attālumu, bet praksē pašvaldības cenšas noteikt vismaz divu kilometru buferzonas ap ciemiem un pilsētām. Taču šos lēmumus ministrija mums liek ļoti stingri pamatot.

Papildus tam redzam, ka ietekmes uz vidi novērtējumi tiek veikti atšķirīgā kvalitātē. Salīdzinot projektus mūsu novadā, redzam, ka vienā gadījumā novērtējums ir detalizēts un kvalitatīvs, bet citā būtiski vājāks. Piemēram, “VES Aloja” gadījumā ietekmes uz vidi novērtējums ir krietni kvalitatīvāks nekā “VES Limbaži” gadījumā. Ir pat gadījumi, kur dokumentos nav korekti norādīti vietu nosaukumi.

Mēs, protams, komunicējam gan ar attīstītājiem, gan ar ministrijām - gan individuāli kā pašvaldība, gan kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību un Reģionālo attīstības centru apvienību. Mēģinām caur dažādiem kanāliem saprast, kā mums vispareizāk rīkoties, lai pārstāvētu iedzīvotāju intereses un vienlaikus spētu salāgot šos procesus. Šie jautājumi tiek nepārtraukti aktualizēti un uzdoti no jauna.

Ko pašvaldība iegūs un ko zaudēs atbilstoši Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda jaunajam projektam? Valdībā gan šis jautājums netika skatīts un šobrīd īsti nav skaidrs, kāda būs šī projekta virzība.

Nosacījumus, kas bija pieejami projekta līmenī, mēs analizējām, un pēc mūsu aprēķiniem Limbažu novadam tas kopumā būtu ieguvums.

Viens no iemesliem ir tas, ka mēs jau šobrīd maksājam diezgan lielas summas savstarpējos norēķinos par skolēnu mācībām. Piemēram, Skultes pagasta bērni lielākoties mācās Saulkrastu novada skolās. Tāpat ir bērni, kas mācās Rīgā, gan pirmsskolā, gan skolās, arī valsts ģimnāzijās. Līdz ar to ievērojama daļa finansējuma aizplūst ārpus novada.

Ja jaunajā modelī tiktu iekļauti arī ēdināšanas un interešu izglītības izdevumi, tas mums būtu labvēlīgi. Ieguvums varbūt nebūtu milzīgs, bet tas būtu pozitīvs.

Vēl viens būtisks aspekts ir birokrātijas mazināšana. Šobrīd savstarpējie norēķini notiek ik pa trim mēnešiem - ar līgumiem, aprēķiniem, uzskaiti. Tas ir liels birokrātiskais slogs. Ja šo sistēmu vienkāršotu, tas būtu ievērojams ieguvums.

Saprotam, ka pret šo modeli iebilst Lielo pilsētu asociācija, īpaši Rīga. Vērtējot to valsts mērogā, būtiski ņemt vērā arī citu novadu iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju. Mēs kā Limbažu novads esam sarežģītākā situācijā, jo mums liela daļa iedzīvotāju ir nodarbinātai citos novados, tostarp lielā skaitā Rīgā. Tāpat Rīgā ir koncentrētas visas valsts institūcijas un pakalpojumi. Šos aspektus Lielo pilsētu asociācijai vajadzētu ņemt vērā.

Cik būtiski aukstās ziemas dēļ palielinājušies iedzīvotāju lūgumi pēc pabalsta?

Budžeta plānošanas sākumā mēs jau paredzējām būtisku pieaugumu, gandrīz 700 000 eiro papildus tieši sociālajai palīdzībai. Tas bija saistīts gan ar normatīvajos aktos noteikto pabalstu pieaugumu, gan ar reālo situāciju, aukstā ziema nozīmēja lielākus komunālos maksājumus, un iedzīvotāji biežāk vērsās pēc mājokļa pabalstiem.

2026. gada janvārī pabalsti tika izmaksāti 305 mājsaimniecībām - tas ir par vairāk nekā 36 000 eiro nekā iepriekšējos gados. Februārī jau 382 mājsaimniecībām, kopējā summa pārsniedza 51 000 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugums ir apmēram 12,5%.

Tātad pieprasījums pēc sociālās palīdzības pieaug. Mēs arī aktīvi informējam iedzīvotājus, ka šāda palīdzība ir pieejama. Sociālie darbinieki ir pieejami visā novadā - arī pagastos, varbūt ne katru dienu, bet iedzīvotāji zina, kad un kur viņus var sastapt.

Kad plānojat izsludināt pieteikšanos iedzīvotāju padomēm? Jūs, šķiet, esat viena no pēdējām pašvaldībām, kurās iedzīvotāju padomes nav izveidotas.

Ir grūti atbildēt, kāpēc iepriekšējā domes sasaukumā šis process nav novadīts līdz galam.

Mēs pie tā sākām strādāt rudenī. Pašlaik nolikums ir apstiprināts, un process virzās uz priekšu, pieteikšanos plānots izsludināt aprīlī. Savukārt tiekoties ar iedzīvotājiem, skaidrojam, kā padomes darbosies, kā notiks šī pieteikšanās un kas var kļūt par padomes locekļiem. Plānojam, ka vēlēšanas varētu notikt jūlijā vai augustā.

Kurās jomās jūs sagaidāt lielāko pienesumu no iedzīvotāju padomēm?

Manuprāt, ja padomēs iesaistīsies cilvēki, kuriem patiešām rūp sava kopiena, tad jautājumu loks var būt ļoti plašs, atkarībā no konkrētās vietas vajadzībām.

Šobrīd redzam, ka visbiežāk iedzīvotājus satrauc ceļi, ūdenssaimniecība, kanalizācija - tie ir pamata jautājumi visās tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem. Taču gribētos, lai iedzīvotāji aktīvāk iesaistās arī, piemēram, līdzdalības budžeta projektos, lai paši nāk ar iniciatīvām un idejām savas vides attīstīšanai.

Es redzu padomes kā sadarbības partneri, nevis birokrātisku slogu. Tām būtu jāpalīdz pašvaldībai labāk sadzirdēt iedzīvotājus un saņemt jau konstruktīvi formulētus priekšlikumus.

Protams, tas nenozīmē, ka visi jautājumi jārisina tikai caur iedzīvotāju padomēm. Katrs iedzīvotājs joprojām var tieši vērsties pie pašvaldības - ar iesniegumu, jautājumu vai problēmu. Padomes vairāk varētu palīdzēt ar plašākiem, kopienai nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, arī civilās aizsardzības jomā. Mēs jau patlaban rosinām iedzīvotājus domāt, kas viņu teritorijā varētu kalpot kā patvertnes, kādi ir vietējie resursi, kā stiprināt drošību.