Jaunajā partiju reitingā valdošās koalīcijas partneriem dažādas sekmes, viena partija jau zem 5% sliekšņa
Pētījumu centra SKDS martā veiktā Latvijas pilsoņu aptauja, kas tapusi pēc Latvijas Televīzijas (LTV) pasūtījuma, liecina par to, ka valdošās koalīcijas partiju sekmju trajektorija kustās dažādos virzienos.
Partiju popularitātes reitingā martā no pašreizējiem Saeimas valdošās koalīcijas partneriem vislabāko sniegumu uzrādījuši "Progresīvie", apsteidzot premjeres Evikas Siliņas pārstāvēto politisko spēku "Jaunā vienotība" (JV), bet Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalsts nokrities zem 5%.
Partiju reitinga līdere ar 8,9% vēlētāju atbalstu joprojām ir "Latvija pirmajā vietā" (LPV). Pērn novembrī tās reitings bija 8,6%. Otrajā vietā martā ierindojas "Progresīvie" ar 6,9% vēlētāju atbalstu. Pērn novembrī par "Progresīvajiem" bija gatavi balsot 6,6% respondentu. Savukārt trešajā vietā ir "Nacionālā apvienība" (NA), par kuru martā Saeimas vēlēšanās būtu gatavi balsot 6,4% pilsoņu, bet pērn novembrī NA reitings bija 5,6%.
Tālāk seko "Suverēna vara" (SV) ar 6,2%, "Apvienotais saraksts" (AS) ar 6% un JV ar 5,9%, kura piedzīvojusi lielāko atbalsta kritumu, salīdzinot ar pērno novembri, kad par šo politisko spēku bija gatavi balsot 8,3% vēlētāju.
Pārējie politiskie spēki martā nepārvarētu 5% barjeru. Pirmā aiz svītras paliktu ZZS ar 4,7% atbalstu. Tālāk seko "Stabilitātei", par kuru Saeimas vēlēšanās balsotu vien 2,7%.
Vienādi rādītāji martā ir reitingu jaunpienācējai "Mēs mainām noteikumus" un politikas veterāniem "Saskaņas centrs", kurā apvienojusies "Saskaņa" un "Centra partija", - abiem politiskajiem spēkiem patlaban ir 2,1% vēlētāju atbalsts.
Par "Latvijas attīstībai" būtu gatavs balsot 1,1% vēlētāju, bet partijai "Austošā saule Latvijai" atbalstu sola 1% aptaujāto. Partiju reitinga lejasdaļā paliek "Platforma 21", kuru martā bija gatavi atbalstīt 0,3% respondentu, bet vēl tālāk seko "Kustība "Par"" ar 0,8% un Jaunā konservatīvā partija ar 0,9% vēlētāju atbalstu. Tikpat liels atbalsts ir arī Latvijas Krievu savienībai.
Par ko balsot, martā nezināja 26,1% aptaujāto, un tas ir mazāk nekā pēdējā SKDS veiktajā aptaujā pagājušā gada novembrī. Tomēr martā, ja salīdzina ar pērno novembri, ir nedaudz pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kuri plāno vēlēšanās nepiedalīties.
Kā, atsaucoties uz SKDS datiem, vēstīja LTV, ja vēlētāji nobalsotu tā, kā solījuši šajā aptaujā, parlamentā iekļūtu septiņas partijas - LPV, "Progresīvie", NA, JV, AS, SV un visbeidzot arī ZZS, bet pirmā zem svītras paliktu "Stabilitātei". Pārrēķinātajā reitingā vairākas partijas mainījušas pozīciju, jo, rēķinot šo rādītāju, vērā ņem arī konkrēto partiju atbalstījušo respondentu apņemšanos tiešām aiziet uz vēlēšanām un nobalsot.
SKDS šā gada martā aptaujāja 1809 Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 75 gadiem visos Latvijas reģionos.
