Krievijas propaganda meklē jaunus stāstus

Ukrainas pārstāvji uzsver, ka Krievija bieži izmanto šādus incidentus provokācijām, lai izraisītu spriedzi citās valstīs.

Izmanto jauniešus

Kā paziņoja AM, Latvija, Lietuva un Igaunija neiesaistās Ukrainas pretuzbrukumu Krievijai plānošanā un īstenošanā. Baltijas valstis atbalsta Ukrainu, piegādājot militāro ekipējumu, humāno palīdzību un atbalstot finansiāli, kā arī uzsver, ka Ukrainai ir leģitīmas tiesības aizstāvēties pret Krievijas pilna mēroga iebrukumu.

Ar šādiem paziņojumiem Krievija demonstrē savu vājumu un mēģina novirzīt uzmanību no fakta, ka tā nespēj aizsargāties no veiksmīgajiem Ukrainas pretuzbrukumiem Krievijas infrastruktūrai Baltijas jūras krastā, teikts AM paziņojumā.

AM norāda, ka Krievijas informācijas operāciju pret Baltijas valstīm mērķis ir diskreditēt NATO, šķelt sabiedrību, mazināt uzticību valsts iestādēm un vājināt atbalstu Ukrainai. Tiek izmantota dezinformācija un sociālo tīklu boti, mērķējot uz krievvalodīgo auditoriju un izmantojot jauniešus.

Ielidojuši un eksplodējuši

Pagājušajā nedēļā visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.

Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.

Agri no rīta Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera.

Latvijas gaisa telpā drons naktī uz 25. martu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.

Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī.

Vēl viens stāsts

Izskatās, ka Krievijas propaganda izgudrojusi vēl vienu naratīvu pret Baltijas valstīm, kas tālāk, iespējams, tiks lietots regulāri. Patlaban visbiežāk tiek izplatīti naratīvi par it kā “vēstures pārrakstīšanu”. Kā tipiski piemēri tiek izmantoti apgalvojumi par “nacisma glorificēšanu” saistībā ar 16. martu un padomju okupācijas tēmas sagrozīšana. Šādu ziņojumu galvenais mērķis ir radīt iekšējas pretrunas un pastiprināt sabiedrības sašķeltību.

Vēl viens noturīgs Kremļa propagandas virziens ir “krievvalodīgo diskriminācijas” temats. Šajos naratīvos uzsvars tiek likts uz izglītības valodas jautājumiem, nepilsoņu statusu un it kā tiesību ierobežošanu. Šādi apgalvojumi tiek aktīvi izplatīti sociālajos tīklos un medijos, īpaši priekšvēlēšanu periodos, kad sabiedrība kļūst uzņēmīgāka pret šādu retoriku.

Atsevišķu vietu ieņem arī viltus ziņas, kas saistītas ar drošību un NATO klātbūtni Latvijā un citās Baltijas valstīs. Tiek izplatīti stāsti par to, ka “NATO karavīri ir bīstami”, publicēti ziņojumi par it kā viņu izdarītiem pārkāpumiem, kā arī virzīts naratīvs, ka “Latviju ievelk karā”. Šie stāsti ir vērsti uz uzticības mazināšanu sabiedrotajiem un nedrošības izjūtas pastiprināšanu sabiedrībā.

Baltijas valstu aizsardzības ministru kopīgs paziņojums:

“Mēs, Latvija, Igaunija un Lietuva, speram apņēmīgus soļus, kā prioritāti izvirzot pretgaisa aizsardzības attīstību. Tomēr nesenie incidenti, ko veicinājis Krievijas īstenotais karš Ukrainā, apliecina nepieciešamību turpināt stiprināt daudzslāņainu pretgaisa aizsardzību.

Vairāki ārvalstu bezpilota lidaparāti ir šķērsojuši NATO gaisa telpu Baltijas valstīs, skarot mūsu teritoriju. Par laimi, neviens civiliedzīvotājs nav cietis, un arī infrastruktūrai nodarītie bojājumi ir minimāli. Mēs augstu vērtējam sabiedroto profesionalitāti NATO Baltijas Gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros, palīdzot nodrošināt Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzību.

Kamēr notiek izmeklēšana, lai noskaidrotu svarīgākās detaļas un incidentu apstākļus, mēs paliekam nelokāmi savā atbalstā Ukrainas aizsardzības operācijām pret Krieviju un Ukrainas likumīgajām tiesībām uz pašaizsardzību.

Pēdējo dienu incidenti apliecina nepieciešamību turpināt uzlabot mūsu gatavību un ieguldīt aizsardzības spējās. Baltijas valstis jau šobrīd aizsardzībā iegulda vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta, par prioritāti izvirzot pretgaisa aizsardzības spējas, dronu un pretdronu sistēmas, kā arī akustisko sensoru attīstību.

Augstu vērtējam veiksmīgo informācijas apmaiņu starp visām iesaistītajām pusēm, un mēs turpinām savstarpējo koordināciju visaugstākajā līmenī.

Lai gan NATO īstenotā misija “Austrumu sardze” ir skaidri apliecinājusi savu nozīmīgumu, alianses centieni stiprināt pretgaisa aizsardzību, tostarp pretdarboties droniem, ir jāpaātrina. Sabiedrotajiem steidzami jāstiprina spējas, kas nepieciešamas efektīvai dronu identificēšanai un pārtveršanai. Pašreizējā NATO lidaparātu un pretgaisa aizsardzības sistēmu klātbūtne Baltijas valstīs ir jāsaglabā esošajā līmenī un jāpastiprina, lai novērstu visu veidu apdraudējumu gaisā, tostarp bezpilota lidaparātu pārkāpumus.

Šie incidenti apliecina, ka būtisks ir Baltijas valstu pieteikums Eiropas Kopējo interešu aizsardzības projektu finansējumam. Mēs uzsveram nepieciešamību būtiski palielināt un ilgtermiņā iezīmēt Eiropas Savienības aizsardzības finansējumu, tostarp tās austrumu robežas stiprināšanai, izmantojot tādas iniciatīvas kā “Eastern Flank Watch” un Eiropas dronu un pretdronu spēju projektu.”

Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks:

Izmeklēšana parādīs, vai bezpilota lidaparāti, kas nokrita Baltijas valstīs, bija ukraiņu izcelsmes, tomēr Krievija bieži izmanto šādus incidentus provokācijām. Ir jāveic standarta izmeklēšanas darbības, jāsavāc fragmenti un precīzi jānosaka aparātu tips. Ir skaidrs, ka Ukraina veic uzbrukumus ar tāldarbības droniem, un ir iespējamas novirzes no trajektorijas. Bet, atkal, tā ir tikai viena no versijām.

Mūsu izlūkošana norāda, ka Krievija bieži izmanto provokācijas uzbrukumu ostām laikā, nosūtot savus bezpilota lidaparātus, lai izraisītu provokācijas un spriedzi citās valstīs, lai radītu spiedienu, izmantojot eskalāciju.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas "Krievijas propaganda meklē jaunus stāstus" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.