Svētku iekšu tīrīšana, pionieru iestiprināšana, nozog mūmiju ar zārku: pārsteidzošā Lieldienu simtgade
Pēdējā simtgadē Lieldienas esam svinējuši gan brīvā valstī, gan zem okupantu zābaka. Par to savdabīgi liecina arī tā laika prese. Jauns.lv pārlapoja senās avīzes un lūkoja, kā svētku noskaņu atspoguļoja Latvijas prese pirms vairākām desmitgadēm – 1926., 1936., 1946., 1956., 1966., 1976., 1986., 1996., 2006. un 2016. gada Kristus Augšāmcelšanās dienās.
1926. gadā Lieldienas bija gana vēsas un svētku svinētāji laiku labāk pavadīja zem jumta – mājās, viesos vai kinoteātros. Togad tika ēsts un dzerts uz nebēdu. Tika skaitīts, ka Lieldienu zaķa gaidītāji bija apēduši tik daudz olu un izdzēruši tik daudz stipro dzērienu kā vēl nekad. 1936. gada Lieldienās avīžu lappusēs svētku apsveikumus aizēnoja ziņa par to, ka Kārlis Ulmanis bija stājies Valsts prezidenta amatā un pirmām kārtām sveicieni bija veltīti nevis svētkos, bet gan Ulmaņpapum, viņam uzņemoties jaunu tautas vadonības etapu.
Tālākajā pusgadsimtā jau ticīgo svētku prieku aizēnoja padomju okupācijas režīms – gan asiņainā Staļina, gan “perestroikas tēva” Gorbačova pakalpiņi kristiešus lamāja gluži vai no panckām ārā. 1946. gadā visus mudināja cīnīties pret “kaitīgiem elementiem” un stāties partijā. 1956. gadā Kremlī pie varas jau bija nācis vērienīgā antireliģiskās kampaņas īstenotājs Ņikita Hrušcovs un avīzes bija pārpilnas ar paskvilām par baznīcas un dieva “stulbībām”: “li eldienu svētki kalpo darbaļaužu apstulbošanai un samierināšanai ar ekspluatatoriem.
Lai arī pēc Hruščova pie varas nākušais Leonīds Brežņevs savā retorikā mīkstināja uzbrukumus baznīcai, tie pēc būtības palika tādi paši. Tā, piemēram, 1966. gadā tika publicētas gaudas, ka Tukuma rajona sovhozā “Zemgale” vēl esot palikuši vecāki, kuri saviem bērniem iepotē kaitīgos “reliģijas maldus”, bet 1976. gada pavasarī Latvijas grāmatnīcas un avīzes pārpludināja literatūra, kura apgalvoja, ka reliģiskais mierinājums ir iluzorisks. Arī “perestroikas tēva” Mihaila Gorbačova pirmie valdīšanas gadi nebija kristiešiem labvēlīgi. Tikai ap 1988. gadu, kad visā pasaulē atzīmēja “krievzemes” kristīšanas tūkstošgadi, attieksme pret kristietību sāka mainīties. Bet līdz tam vēl bija pāris gadu, un 1986. gadā ap Lieldienu laiku “Padomju Jaunatne” sunīja Ludzas rajona skolotājus, komunistus un komjauniešus, kuri pionierus nevarēja atrunāt no došanās uz baznīcu
Un tad jau nāca Latvijas neatkarības atgūšana, kad ticīgiem vairs nebija jāslapstās pa pažobelēm. Bet viņu ceļu uz dvēseles skaidrību aptumšoja jau citi kaitnieki, piemēram, zagļi, kuri no Vecpils katoļu dievnama bija pamanījušies nočiept pat mūmiju ar visu zārku. Pirms 20 gadiem Latvijas olu ražotāji pieļāva iespēju, ka drīzumā arī mūsu vistas sāks dēt baltās olas, bet tas tā arī nav noticis, un mums veikalos ir tikai vietējās brūnās olas, bet baltās nāk no mūsu ziemeļu kaimiņiem. Kā jau katru gadu, arī pirms desmit gadiem pavasara svētkus apdūmoja latviešu “nacionālie” kūlas ugunsgrēku dūmi – 2016. gadā to bija sevišķi daudz.
