Deputātus mudina Parkinsona slimības pacientiem zāles kompensēt pilnā apmērā
Parkinsona slimības pacientiem būtu nepiciešams zāles kompensēt pilnā apmērā līdzšinējās 75% kompensācijas vietā un sākt nodrošināt dziļās smadzeņu stimulācijas terapiju, šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā uzsvēra Latvijas kustību slimību biedrības valdes priekšsēdētāja Ligita Smeltere.
Sēdē Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāvji norādīja, ka Parkinsona slimības pacientu skaits nedaudz pārsniedz 4000. Lai esošajiem pacientiem palielinātu kompensācijas apmēru no 75% līdz 100%, provizoriski būtu nepieciešami aptuveni 220 000 eiro gadā. Tika arī norādīts, ka papildu finansējums būs vajadzīgs, ja kompensācijas sistēmā tiks iekļauti jauni medikamenti.
Smeltere sēdē norādīja, ka Latvijā Parkinsona slimības pacientiem patlaban nav pieejama mūsdienīga ārstēšana komplicētai slimības gaitai, jo valsts kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļauti jaunākie medikamenti un pumpju terapijas.
Viņa atzīmēja, ka Parkinsona slimība skar 4026 pacientus, zāles tiek kompensētas vien 75% apmērā, bet pacientu izdevumi ar šo kompensācijas apmēru sasniedz 300 līdz 600 eiro mēnesī.
Smeltere uzsvēra, ka daudzu gadu garumā atbilde uz aicinājumiem uzlabot ārstēšanas pieejamību bijusi finansējuma trūkums, un rezultātā Latvija Parkinsona slimības ārstēšanā no Eiropas atpalikusi par aptuveni 20 gadiem. Prezentācijā Latvijas situācija mūsdienīgu medikamentu pieejamības ziņā tika raksturota kā sliktākā Baltijā.
Tāpat būtiskas problēmas saistītas ar nepietiekamu sociālo un paliatīvo aprūpi Parkinsona slimības pacientiem. Biedrība aicina Labklājības ministriju (LM) risināt sociālās aprūpes uzlabošanas jautājumus, kā arī Veselības ministrijai (VM) un LM risināt paliatīvās aprūpes jautājumu galēji smagā kustību traucējumu slimību stadijā.
Biedrība rosina Parkinsona slimību iekļaut medicīnas prioritāšu sarakstā, nodrošināt 100% medikamentu kompensāciju un valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā iekļaut ierīču asistēto terapiju - apomorfīna pildspalvu un pumpi, dziļo smadzeņu stimulāciju, kā arī levodopas pumpi. Biedrība uzsver, ka pozitīvs lēmums ļautu saglabāt pacientu darbaspējas un funkcionālās spējas, savukārt slimības vidusposmā esošajiem pacientiem dotu vēl piecus līdz desmit kvalitatīvus dzīves gadus.
Nacionālā veselības dienesta pārstāvji sēdē norādīja, ka dziļās smadzeņu stimulācijas terapijai ir izveidoti jauni pakalpojuma tarifi un manipulāciju saraksta izmaiņas paredzēts izziņot no 1. aprīļa, bet to spēkā stāšanās plānota no 1. jūlija. Tarifi paredz 31 357 eiro apmaksu atkārtoti uzlādējamai neirostimulatora sistēmai un tās implantācijai šai terapijai, savukārt neuzlādējamai neirostimulatora sistēmai un tās implantācijai paredzēti 23 736 eiro.
Apmaksas nosacījumi paredz, ka pakalpojumu varēs saņemt pacienti ar Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vai Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas neirologa nosūtījumu pēc konsīlija lēmuma, ja izpildīti visi noteiktie klīniskie kritēriji, tostarp ir kustību sastinguma periodi, pozitīvs levodopas efekts un nav vidējas vai smagas demences vai nekontrolētu psihisku traucējumu.
No 2026. gada 1. jūlija ar NVD rezervju un finanšu pārdales palīdzību dziļo smadzeņu stimulācijas terapiju varētu sākt saņemt pieci līdz seši Parkinsona slimības pacienti, savukārt ar papildu Saeimas atbalstu 2027. gadā terapiju varētu nodrošināt 20 pacientiem, bet 2028. gadā - 30 līdz 40 pacientiem, tostarp arī ar esenciālu tremoru vai distoniju.
Sēdē tika pausts atbalsts dziļo smadzeņu stimulācijas terapiju ierobežoto resursu un pacientu skaita dēļ koncentrēt vienā centrā - PSKUS, kur ir nepieciešamā aparatūra šīs terapijas veikšanai un neiroķirurgi, kuri šādas operācijas iepriekš veikuši, sacīja Smeltere.
Latvijas Kustību slimību biedrības ieskatā dziļo smadzeņu terapijas ieviešanai nepieciešams skaidri noteikts pacienta ceļš un atbilstošs finansējums. Biedrība norāda, ka lēmums par terapijas piemērošanu būtu jāpieņem konsīlijā, kurā piedalās vismaz divi neirologi ar specializāciju kustību slimībās un terapiju piemērojošais neiroķirurgs.
Pēc biedrības aplēsēm, vienam pacientam šīs terapijas nodrošināšanai vajadzīgs finansējums elektrodiem, baterijai, programmēšanas planšetei un speciālistu darbam, un kopējās izmaksas vienam pacientam varētu sasniegt aptuveni 30 000 eiro.
Tāpat biedrība uzsver, ka nepieciešams izveidot jaunus manipulāciju kodus gan pašai operācijai, gan turpmākajam neirologa darbam, jo pēc operācijas pirmajā gadā pacientam vajadzīgas četras līdz piecas aptuveni stundu garas vizītes stimulācijas programmēšanai, funkciju izvērtēšanai un medikamentu shēmas korekcijai. Kamēr dziļo smadzeņu stimulēšanas terapijas pacientu skaits Latvijā ir neliels, biedrība atbalsta viena centra modeli, uzskatot to par medicīniski un ekonomiski pamatotāku pieeju.
NVD pārstāvji arī atzina, ka Parkinsona slimības pacientu vajadzības jāvērtē kopā ar citu diagnožu finansēšanas pieprasījumiem, jo veselības aprūpē kopumā prioritāro vajadzību apmērs ir liels.
Sēdē tika pārrunāti arī citi neiroloģijas jomas jautājumi. NVD informēja, ka migrēnas jaunās terapijas patlaban saņem 199 pacienti un terapija netiek pārtraukta, bet turpināsies arī turpmāk.
Izskanēja aicinājums risināt arī demences pacientu ārstēšanas pieejamības jautājumus, norādot, ka pacientiem būtu svarīgi saņemt terapiju slimības agrīnās stadijās, kā arī savlaicīgāk nonākt līdz diagnostikai un ārstēšanai.
