Indras Vilipsones kultūrpieturas nedēļai. Ko ieplānot no 16. marta līdz 22. martam?

Aizvadītajā nedēļā skaists koncerts kultūrtelpā “Ola Foundation”  notikušais koncerts, kur galvenā varone bija Maija Kovaļevska, arī vēl vibrē domās un atmiņās, bet dosimies iekšā jaunajā nedēļā un šoreiz man padomā vairākas vizuālās mākslas saliņas… Viena no tām Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs, kur pavisam nesen atklāta izstāde “Melancholia imaginativa”. Melanholijas tēmai Eiropas mākslā ir gara vēsture. “Melancholia” (tulkojumā no grieķu valodas “melnā žults”) senatnē tika uzskatīta ne tikai par īpatnību, kas piemīt vienam no temperamentu tipiem, bet arī par kaiti, kas negatīvi ietekmē cilvēka domas un psihi.

Renesanse mainīja domātāju un mākslinieku attieksmi pret melanholiju, to sāka vērtēt kā ģēnija, domātāja, zinātnieka pazīmi. Filozofs Marsīlio Fičīno (Marsilio Ficino) devis šim melanholijas paveidam nosaukumu “Melancholia imaginativa”. Un vēl  maza dāvana mums visiem - sestdien, 21. martā, plkst. 16.00  Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) kopā ar vokālisti Diānu Silovu un pianisti Aiju Kuzmani ielūdz uz pirmo šī gada mūzikas pēcpusdienu dzīvokļa salonā. Kamermūzikas koncerts “Kāds ziediņš” būs sveicinājums pavasara atmodai, izskanot latviešu un ārzemju komponistu solodziesmām par ziedu tēmu.

Marts ir Sutu mājokļa sieviešu – mākslinieces Aleksandras Beļcovas un viņas meitas baletdejotājas, mākslas vēsturnieces Tatjanas Sutas – dzimšanas dienu mēnesis, un mūzikas puķes būs veltītas arī viņām. Skaņu pasaule saista šīs ģimenes sievietes vairākās paaudzēs: Tatjana mūziku izdejoja, vēlāk pamudinot savu meitu čellisti Ingu Sutu no visām mākslām kā tuvāko sev izvēlēties mūziku, savukārt Aleksandras atstātais mantojums glabā virkni izjustu muzikālās vides portretējumu pasteļos un eļļas gleznās. Programmā iekļauti Edvarda Grīga, Riharda Štrausa, Arvīda Žilinska, Emīla Dārziņa, Paula Dambja, Jāņa Zālīša, Jāņa Ivanova un Jāņa Kalniņa skaņdarbi. Tajos ziedēšanas romantiska apbrīna ir savijusies ar simboliski smeldzīgām pārdomām, koptonī atstājot pavasarīgi cerīgu gaismu. Baudīsim!

Pamazām un tiešām nesteidzīgi aicinu aplūkot izstādi  “Art Deco – līdz mūsdienām. Dizains un amatniecība Francijā” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, jau ar pašu ierašanās brīdi apmeklētāju apvij īpaša atmosfēra, ko ļoti labi palīdz iemantot klusi skanošā mūzika. Erika Satī “Gymnopedias” ir patiešām harmoniski iegūlušas šīs izstādes kopējā kontekstā un dod iekšējo kamertoni mākslas baudīšanai. Starp citu pašam Satī  bija ideja par mūziku kā vides elementu, kas nerada uzmanības centru — šī doma vēlāk ietekmēja ambientā un cita veida fonisko mūziku. Nu lūk, tik tālu esam, tagad par pašu galveno, par izstādē vērojamo - sadarbībā ar “Mobilier national” (Francijas Nacionālais mēbeļu fonds), Francijas institūtu Latvijā un Francijas vēstniecību Latvijā un ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Rietumu Bankas un Nākotnes atbalsta fonda atbalstu tapusī izstāde līdz 17. maijam apmeklētājiem parādīs vēsturiski nozīmīgus Francijas dizaina un amatniecības paraugus no “Art Deco” perioda līdz mūsdienām. Gobelēni un mēbeles no “Mobilier national” kolekcijas atklāj amatnieciskās meistarības un dizaina mijiedarbību, izgaismojot ievērojamu franču dizaineru, mākslinieku un arhitektu veikumu. Ekspozīciju papildina unikāla “Daum Art Deco” stikla vāžu izlase no Esterkinu ģimenes privātkolekcijas. Šie izcilie paraugi, kādi nav pieejami Latvijas muzeju ekspozīcijās un krājumos, piešķir izstādei īpaši spilgtu “Art Deco” stikla mākslas dimensiju.

Savukārt kultūrtelpā “Ola Foundation” no 20. marta būs skatāma izstāde “Asnate Smeltere. Nepārtrauktība”. Ļoti gaidu šo izstādi ar izteiktu devu nostaļģijas, ar savas bērnības smaržu degungalā un to neparasto izjūtu, kuru vēl spēju restaurēt sevī – toreiz šķita, ka žurnāls “Rīgas Modes” un tā daiļās modeles ir it kā no citas, nezināmas pasaules, mamma un oma šķirstīja, mēs paslepus arī paskatījāmies modītes, saldenrūgtas atmiņas un lielas gaidas par šo izstādi, kuras centrālā ass ir leģendārā modes māksliniece Asnate Smeltere.

Galerijas vēstījums ir šāds: “Rīgas vizuālo sajūtu veido ne tikai gaisma un arhitektūra, bet arī laika atstātie slāņi, ziemeļnieciski atturīgā tonalitāte, pilsētas ritms un cilvēki tās ielās. Veids, kā viņi kustas un ģērbjas, viņu klātbūtne pilsētas telpā. Kā viņu tēlos savienojas atturīgums un vienlaikus niansēts jutīgums apģērba detaļās, kas cauri laikmetiem veidojis īpašu, grūti definējamu eleganci. To daudzi ir pamanījuši un mēģinājuši nosaukt vārdā, taču bieži šie epiteti ir izrādījušies pārāk skaļi vai klišejiski. Aizsākot izstāžu ciklu, kas veltīts spilgtām personībām Latvijas modē, “Ola Foundation” vienlaikus mēģina rast atbildi uz jautājumu – kāds ir latvieša modes kods? Caur ļoti personiskiem stāstiem izceļot saikni starp individuālo un kolektīvo estētiku. Cikla pirmā izstāde ir veltīta Asnatei Smelterei, - patiesi unikālai personībai Latvijas modē. Viņas attiecības ar modi ilgst jau vairāk nekā piecdesmit gadus un aizsākās šķietami nejauši, - 15 gadu vecumā kļūstot par modeli Rīgas Modeļu namā un vēlāk arī žurnālā “Rīgas Modes”. Tās turpinājās kā nepārtraukta klātbūtne – no modeles Asnate kļuva par dizaineri un uzņēmēju, izveidojot nu jau ikonisko Rīgas stila zīmi “Salons A”. Atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados tā nebija tikai modes, bet arī kultūras un stila telpa.

“Salons A”, kura interjera autore bija arhitekte Zaiga Gaile, bija telpa ar simboliskāko skatlogu pilsētā. Aiz tā ik dienas ritēja spraiga dzīve – Asnate un “Salons A” palīdzējis veidot daudzu atjaunotās Latvijas diplomātu un kultūras personību garderobi. Tas kalpojis gan kā modes, gan mākslas izstāžu telpa. Asnate bieži uzsver, ka mode ir līdzība, kas mūs visus vieno konkrētajā laikā. Viņas pieredze ļauj ieraudzīt modi ne tikai kā vizuālās identitātes zīmi un industriju, bet arī kā vidi, kurā veidojas attiecības starp cilvēku un laiku. Modi kā valodu, smalku stila un sajūtu tīklojumu, kas savieno personisko, redzamo un neredzamo.

Izstādē nozīmīga vieta ir Ilgas Sūnas (1931-2021) fotogrāfijām no Rīgas Modeļu nama laika. Arī to tapšanā liela nozīme ir bijusi nejaušībai – precīzi notvertam mirklim, kas fiksē procesu jeb aizkadru. Ilgas Sūnas fotogrāfijas atklāj aizkulises – telpu, kurā mode top, vēl pirms tā kļūst par attēlu žurnālā vai reprezentāciju uz modes “mēles”. Šīs fotogrāfijas ļauj tuvplānā ieraudzīt laikmeta ritmu, mazās un tikai tam raksturīgās detaļas un mizanscēnas, kas veido dzīvi. Izstāde ir daudzsslāņains stāsts - par žurnālu “Rīgas Modes”, kam savulaik bija leģendārs statuss, kura vizuālais tēls un saturs, pateicoties mūsdienu realitātei neaptveramajām tirāžām, lielā mērā veidoja sava laika un arī Rīgas – kā stila metropoles, estētiku. Par Rīgas Modeļu namu, kurš – kaut fiziski atradās aiz “dzelzs priekškara”, bija īsts radošuma epicentrs, kas labākajā iespējamā veidā sajuta un iemiesoja tā laika garu. Tā pretrunīgumu, emocionalitāti, vēlmi izlauzties un spēju nodot vēstījumu – caur krāsu, tērpa silueta niansi un modeles kustību. Raugoties caur Asnates Smelteres pieredzes prizmu, izstādē mode atklājas kā dzīvs process – nepārtraukta saruna starp cilvēku, vidi un laiku.’’

Neraugoties uz aizokeāna drāmām un kaislībām, kā arī jau tik ierastajām maigās varas izpausmēm lielos un mazos spēles laukumos, es ar prieku un gandarījumu ielūkojos mūsu izcilā, pasaulslavenā diriģenta Andra Nelsona kalendārā. Tik daudz jau piedzīvots un iepakots emociju krātuvītē, bet gribas vēl un vēl… Tuvākie koncerti tagad Bostonā, bet jau aprīļa beigās, maijā un jūnijā tepat Eiropā. Ļoti izsmalcinātas, idejiski bagātas koncertprogrammas gan Vīnē, gan Leipcigā. Andris Nelsons ir mūsu Nacionālais Dārgums, viņš ir tas, kas ar mums Noticis… harizmātiska personība, ļoti cilvēciski silts, sirsnīgs un viņa dzīslās rit mūzika. Es centīšos kaut ko ieplānot, varbūt arī jums ir pa ceļam, itin viegli pieķerot klāt kādu izstāžu zāles vai muzeja apmeklējumu skaistajās pilsētās, vai vienkārši paburzmot… te pievienoju Andra Nelsona  koncertkalendāru:

Virkne iespaidīgu kultūrnotikumu mums allaž visapkārt, lai veiksmīgi un bagātīgi! Tiksimies!