Kur un kā Rīgā varēsim svinēt savas valsts simtgadi. Intervija ar Baibu Šmiti
Vēl mirklis, daži mēneši un laika rats mūs ienesīs zīmīgajā 2018. gadā, kad svinēsim Latvijas valsts simtgadi. Šis notikums atbalsosies katrā Latvijas pilsētā, novadā, kā arī aiz Latvijas robežām. Lai uzzinātu, kā Latvijas simtgades svinībām gatavojas Rīgā un kā svētkos iesaistīties var nevalstiskās organizācijas, uz sarunu aicinām Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšnieci Baibu Šmiti.
Prātā nāk slavenais teiciens “Vai Rīga jau gatava?”. Tāpat kā Rīga nekad nebūs gatava, līdzīgi ir ar Latvijas valsts simtgadei veltīto Rīgas pasākumu programmu - ir gatava, taču nianses, papildinājumi, korekcijas notiek ik pa brīdim. Protams, pats pamats ir izveidots. Tas bija pagājušā gada darbs. Svētku programmas izveidē iesaistījās visas Rīgas domes struktūrvienības, katra no tām redzēja savu vietu programmā, nāca klajā ar priekšlikumiem. Mēs vairākās darba grupās tos apkopojām. Arī nevalstiskās organizācijas (NVO) un aktīvie rīdzinieki pauda savas ierosmes. Mūsu – Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta uzdevums biju visus priekšlikumus sistematizēt, apkopot un izvērtēt. Tālāk Rīgas domes darba grupa vērtēja, kuri projekti ir iekļaujami simtgades svētku programmā, kuras iestāžu iniciatīvas ir īstenojamas, kurām nest simtgades zīmolu.
Programma ir sadalīta vairākās sadaļās un kopumā tajā ir iekļauti vairāk nekā 90 projekti. Šajā sarunā ieskicēšu būtiskākos 2018. gadā iecerētos pasākumus. Viena no plašākajām ir kultūras joma, kas sevī ietver ne tikai pasākumus pilsētvidē, bet arī daudzas kultūrvēsturiskās norises, grāmatu izdošanu, vēsturisko pieminekļu vides sakopšanu, labiekārtošanu. Liela sadaļa ir veltīta izglītībai, arī jaunatnei, jo tieši jauniešiem ir svarīgi apzināties mūsu vēsturi. Vēl ir sporta, būvniecības, pilsētvides, tūrisma un informācijas jomas.
Rīgas programma veidota, balstoties uz Latvijas Republikas Kultūras ministrijas izstrādātajiem Latvijas valsts simtgades atzīmēšanas uzstādījumiem, kur Rīgai vēsturiski nozīmīgs ir 1918. gads, kad Latvijas Nacionālajā teātrī tiek dibināta Latvijas valsts. Tādēļ arī mūsu programmā galvenie akcenti iezīmēti tieši 2018. gadā.
Tuvākais notikums gaidāms jau aprīļa beigās - Rīgas skolu dejotāju lielkoncerts “Trejdeviņi gaismas tilti”. Tas būs vērienīgs koncerts Arēnā “Rīga”, kurā piedalīsies aptuveni 4500 dejotāju. Koncerts tiek veidots kā stāsts par deviņiem cilvēka vērtību tiltiem – laikmetu, ģimenes, rotaļu, ikdienas, spēka, sapņu, dabas, Rīgas un pasaules vērtību tiltu. Īpašu programmu šogad veidosim arī 4. maijā - kopīgi ar Rīgas sadraudzības pilsētām - Pori, Tallinu, Viļņu un Varšavu. Svētkos piedalīsies mākslinieki no kaimiņvalstīm, kas tāpat kā Latvija atzīmēs valstiskuma simtgadi. Šo valstu mākslinieki arī piedalīsies vienā no svētku koncertiem. Jūlijā notiks Eiropas koru olimpiāde, kad galvaspilsētā pulcēsies vairāk nekā 10 000 dziedātāju no visas pasaules. Novembrī pēc rekonstrukcijas ar skaistiem koncertiem un svinīgiem pasākumiem tiks atvērta VEF Kultūras pils. Strādājam, lai izveidotu “Laika arku”– vides objektu Elizabetes un Brīvības bulvāra krustojumā. Šis dizaina objekts te paliks ilgāku laiku, tajā tiks iestrādāti ekrāni, kuros mainīsies informācija, akcentējot noskaņu, kāda tajā brīdī valda pilsētā un Latvijā.
Manuprāt, viens no interesantākajiem projektiem ir “Radošie stropi Rīgai – Latvijai”, kur apkaimēs tiks uzstādītas mobilas, pārvietojamas kultūrtelpas – izstāžu zāles. Pirmās izvietos Mežaparkā un Latgales priekšpilsētā - apkaimēs, kurās nav savu kultūras centru. Paredzētas arī tikšanās ar iedzīvotājiem un māksliniekiem, notiks mākslas plenēri. Radošo stropu ideja paredz, ka katru no tiem veido nosacītas informācijas šūnas, kuras piepildīs arī apkaimes iedzīvotāji. Notiks arī informācijas apmaiņa - izstāde par Maskavas ielas vēsturi ceļos uz Mežaparku, bet Mežaparka vēstures līkloči būs skatāmi Ķengaraga apkaimes iedzīvotājiem. Nākamajos gados paredzēts izveidot vēl trīs stropus. Te, lūk, ar ierosmēm un informāciju aicināti nākt talkā gan iedzīvotāji, gan NVO organizāciju pārstāvji. Šo projektu plānots atklāt Latgales priekšpilsētā 20. maijā, reizē ar Daugavas promenādes jubilejas svētkiem.
Svarīgi ir pieminēt arī jauniešu iniciatīvu projektus. Tie ietver īpašas “Jauniešu Rīgas kartes” izveidošanu, atzīmējot tajā jauniešiem nozīmīgas vietas, iestādes un organizācijas pilsētā. Arī šajā projektā Rīgas NVO var aktīvi piedalīties - kāpēc gan lai NVO regulāri rīkoto aktivitāšu vietas netiktu atzīmētas kā vērtīgas? Tāpat jaunieši plānojuši izdot grāmatu drukātā un digitālā formātā, kurā apkopos intervijas ar saviem piederīgajiem, kaimiņiem kā pagājušā gadsimta lieciniekiem, ieskatīsies ģimeņu vēsturiskajās liecībās. Jaunieši veidos savu skatījumu. Arī te NVO var nākt palīgā un iesaistīties, iesakot, kurus cilvēkus ir vērts uzklausīt, kuru īpašumā atrodas svarīgas dokumentālas liecības.
Stāstot par to, akcentu likšu uz kultūras norisēm, taču jāmin, ka svētku sajūtu veidos arī norises citās jomās. 2018. gadu ieskandināt sāksim šī gada nogalē - 31. decembrī. Jaunā gada sagaidīšana 11. novembra krastmalā būs simbolisks brīdis ar programmu, kas veidota kā ceļvedis 2018. gada notikumos. Sekos 2018. gada 4. maijs ar plašu Brīvības ielas programmu “Brīvības ceļš”, kuras uzmanības centrā būs Brīvības piemineklis, VEF Kultūras pils un citi objekti. Brīvības ielas stāstu programmā aicinātas iesaistīties arī NVO, izceļot nozīmīgus objektus, vietas vai rīkojot akcijas. Jūnijā iecerēts pasākumu cikls “Līgo Rīga! Līgo Latvija”, kas aizritēs starptautiskā folkloras festivāla „Baltica” noslēguma gaisotnē, būs Zāļu tirgus, iestudējums “Skroderdienas Silmačos”, tradicionāla līgošana un Jāņu svinēšana 11. novembra krastmalā. Arī Rīgas svētki būs veltīti simtgadei, šoreiz īpaši akcentējot Latvijas novadu daudzveidību. Septembra sākumā noritēs pasākums “Rīga – bērnu galvaspilsēta”. Pilsētā pulcēsies bērni no visas Latvijas. Mūsdienu kultūras forums “Baltā nakts” arī iecerēts vienojošā, ar valsts dibināšanu saistītā tematikā. Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo teātri vienā septembra dienā teātra durvis tiks vērtas ikvienam interesentam, piedāvājot dažādas laikmetīgas norises. 18. novembris – tām jābūt atmiņā paliekošām svinībām. Strādājam kopā ar Latvijas valsts simtgades biroju pie koncepcijas – kā tas izskatīsies, kā katram kļūt līdzdalīgam un iezīmēt sevi šajos svētkos. Ir izskanējušas idejas, ka šajā dienā vai vairāku dienu periodā ģimenēm ar bērniem būtu iespēja kļūt par Goda sardzi pie Brīvības pieminekļa. Ideju ir ļoti daudz. Notiek sarunu process. Uzklausām arī jauniešus, kā viņi redz šo dienu. Taču jau tagad zināms, ka dienas garumā ar interesantām norisēm piepildīsim 11. novembra krastmalu. Protams, notiks arī tradicionālā Bruņoto spēku parāde. Vakarā – neiztrūkstošais gaismas priekšnesums un kopīga himnas dziedāšana. Šajā laikā norisināsies arī festivāls “Staro Rīga”, kas ir kļuvis par sabiedrību vienojošu pasākumu. “Staro Rīga” objektus apmeklē ne tikai rīdzinieki, bet arī cilvēki no Latvijas laukiem, pilsētām un novadiem.
Ļoti vērtīga ir programmas sadaļa, kurā tiks radītas paliekošās lietas, piemēram, Rīgas pieminekļu aģentūras veidotais buklets un digitālais materiāls “Rīgas Brāļu kapiem – 100”. Tāpat arī pasākumu cikli “Rīga lepojas”, kurus rīkos Rīgas izpilddirekcijas. Austrumu un Ziemeļu izpilddirekcijas ir paredzējušas divas reizes gadā stāstīt un rādīt to, kas radīts Rīgā 100 gados, uzsvaru liekot uz konkrētām personībām. Multimediālā izstāde “Latvijas varonis – no senatnes tagadnē”, kuru veidojot interneta vidē tiks radīta vietne
, tajā sabiedrība varēs dalīties ar savas ģimenes stāstiem un arīdzan ievietot ģimenes fotogrāfijas. Šīs ir jomas, kurās arī NVO pārstāvji var sadarboties un piedalīties projektu īstenošanā, piedāvājot idejas un cilvēkus, ar kuriem, viņuprāt, būtu vērts iepazīstināt plašāk. Līdzdalības iespēju ir ļoti daudz.
Kultūrzinātnē pastāv tāda teorija kā prieka teorija, balstoties uz to, lielie pasākumi sagādā cilvēkiem pozitīvas emocijas un prieku, kas atbalsojas tālākā darbībā. Cilvēki top smaidīgāki, laipnāki savās ģimenēs, arī veiksmīgāki darbā. Norises, kas emocionāli uzlādē, mūs dara veiksmīgākus arī citās dzīves jomās. Tas ir svarīgi!
Jā, domē darbojās darba grupa pilsoniskās līdzdalības un piederības sajūtas veicināšanai Rīgas pilsētā, kas saņēma ļoti daudz priekšlikumu, no kuriem 104 priekšlikumi tika nodoti simtgades darba grupai. Starp priekšlikumiem bija daudzas NVO rosinātas iniciatīvas, vairākas no tām ir iekļautas svētku programmā. Piemēram, rakstniece un diplomāte Anna Žīgure iesniedza ideju kādu no koncertiem veltīt dziesmām, kuras savulaik bijušas aizliegtas. Domājam, kuram no koncertiem šo konceptu pielāgot un izmantot.
Programma tiks aktualizēta divas reizes gadā, iekļaujot tajā arī Rīgas domes finansēšanas konkursos atbalstītos projektus. Piemēram, konkurss “Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai” ir veids kā iesaistīties. Aicinu sekot līdzi projektu konkursu uzsaukumiem. Turklāt vienmēr ir iespēja idejas paust, rakstot arī uz e-pastu
. Nupat saņēmu vēstuli no kundzes Raunā, kas rosina svētku pasākumos iekļaut dzejnieces Skaidrītes Kaldupes pasakas. Esmu priecīga par šiem ierosinājumiem! Mēs tiešām izskatīsim visus iesniegtos priekšlikumus, apkoposim tos, darba grupā diskutēsim, ko varam īstenot vai iekļaut jau esošā programmā.
Gan atbildība, gan prieks. Esmu cilvēks, kam allaž emocionāls mirklis ir atgriešanās Latvijā no komandējuma vai ceļojuma ārzemēs. Lidmašīnas riteņiem pieskaroties mūsu zemei, jūtos laimīga, esmu mājās. Tāpēc man ir svarīgi veidot šo svētku programmu par mūsu mājām, par Latviju. Man patiešām ir prieks par daudzajām idejām. Lai arī ko reizēm nerunātu par mūsu valsti, Latviju, te var skaidri redzēt, ka cilvēki nav vienaldzīgi. Ir domas un idejas, ir vēlēšanās līdzdarboties! Tad es jūtos lepna par mums visiem!
