VIDEO: invazīvas sugas, plūdi un jūra, kas grauž mūsu sauszemi - klimata izmaiņas nes daudz sliktu ziņu par Latvijas nākotni
Diskusija par klimata pārmaiņām Latvijā bieži vien aprobežojas ar virspusējiem novērojumiem par sniega daudzumu, taču speciālisti uzsver, ka procesi ir daudz dziļāki un sekas tiem būs aizvien nopietnākas.
Ir redzamās un neredzamās pārmaiņas. Daudziem par pārsteigumu, klimata pārmaiņas skar arī procesus zem zemes. Diskusijā par klimata pārmaiņu ietekmi uz procesiem Latvijas dabā Latvijas Universitātes ģeoloģijas zinātņu doktors un vecākais pētnieks Andis Kalvāns skaidro, ka viena no neredzamajām izmaiņām skar pazemes ūdeņus.
Agrāk raksturīgās bargās ziemas, kad zeme sasalst, nodrošināja specifisku ciklu, bet tagad situācija ir mainījusies: “Zeme nav sasalusi, uzkrīt sniegs vai līst lietus, tas viss aiziet uz pazemes ūdeņiem. Lai gan ziemā tas līmeņus paaugstina, pavasara agrie atkušņi un sekojošais sausums rada jaunu realitāti, kad vasaras ūdens līmeņa minimums ir ilgāks un izteiktāks.”
Zaļā ilūzija
Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis aicina neļauties mānīgam priekšstatam, ka Latvijas lielais mežainums automātiski nozīmē dabas veselību. Viņš uzsver, ka aiz koku rindām bieži vien slēpjas bioloģiska nabadzība. “Pētnieki skatās, kas tajā mežā ir, bet izrādās, ka no dabas daudzveidības viedokļa mežs ir trūcīgs.” Rozītis situāciju raksturo ar skarbu salīdzinājumu: “Meži mums ir absolūti maratonisti, bet pļavas ir sprinteres “bēdīgumā”. Krītas bioloģiskā vērtība – mežos tā ir pastāvīgi un stabili krītoša. Tam visam ir tieša saistība ar cilvēka rīcību. Mežu mēs nocērtam, un dabas vērtība izzūd, pļavu mēs uzaram, un zūd tās bioloģiskā vērtība, upes mēs kanalizējam, zaudējot tās straujteces. Un tam visam klāt vēl klimata pārmaiņu ietekme.”
Invazīvo sugu uzvaras gājiens
Viena no satraucošākajām tendencēm ir invazīvo sugu izplatība – tās Latvijas ekosistēmā jūtas arvien labāk. Jānis Rozītis skaidro, ka barības tīkli visbiežāk balansē šo sugu klātbūtni, tomēr sugu migrācija nav tikai dabisks process, bet bieži vien cilvēka rīcības un mobilitātes sekas. Invazīvās sugas patlaban ir viens no TOP 3 faktoriem, kas sagrauj bioloģisko daudzveidību pasaulē, un to ietekme tikai pieaugs. “Runājot par invazīvām sugām, pēc būtības tās ir divu veidu. Daļa sugu atnāk klimata pārmaiņu ietekmē. Viens tāds piemērs ir zeltainais šakālis, kas pēc būtības par barības bāzi konkurē ar vilku un lapsu. Un tad ir Spānijas kailgliemezis, kas, visticamāk, ir cilvēku ievests un kuram šie klimatiskie apstākļi ir ļoti labvēlīgi, lai attīstītos, turklāt tam šeit nav dabisko ienaidnieku.”
Plūdu lielvalsts
Pievēršoties plūdu riskiem, Andis Kalvāns vērš uzmanību uz to, ka Latvija ekonomiski ir viena no apdraudētākajām valstīm Eiropā. “Latvijā plūdu ziņā ir viens no sliktākajiem stāvokļiem Eiropā. Piemēram, Jēkabpils, kas Latvijas mērogā ir liela pilsēta. Ja tur ir plūdi, tiem ir liela ietekme. No vienas puses, augstie plūdi klimata pārmaiņu ietekmē, iespējams, kļūs mazāki, jo ziemas vairs nav tik bargas – mazāk ledus, mazāk ledus sastrēgumu, mazāk plūdu pavasarī. No otras puses, jūras līmenis ceļas, un to uzskatāmi parāda dati – skaista augšupejoša līnija. Līdz ar to visas tās piejūras zemes, kaut vai Rīga, Jūrmala, Liepāja, Liepājas forti, daļēji jau ir noskalotas, kas savukārt ir klimata ietekme.” Viņš skaidro, ka jūra neatgriezeniski atņem sauszemi. “Jūras krasta noskalošana ir ļoti izteikta. Ziemās bez ledus krasts kļūst neaizsargāts pret vētrām.”
Savukārt Jānis Rozītis vērš uzmanību, ka klimata pārmaiņu ietekmē ir manījies plūdu “grafiks”. “Mēs kopš bērnības esam pieraduši, ka plūdi ir aprīlī un martā, bet mainās nokrišņu apjomi, ziemās mijas sals, atkusnis, lietus, pēkšņi var uzsnigt daudz sniega, atkal sals, tad viss nokūst. Ja atceraties pēdējo Jēkabpils gadījumu, tas bija janvārī – milzīgi plūdi, kas pēc būtības ir netipiski. Un līdz ar to plūdi, visticamāk, nebūs klasiski, bet tie varētu būt lokāli, un arī vasarā.”
Groziņu vakars un politiskā izvēle
Jānis Rozītis globālo klimata politiku salīdzina ar “groziņu vakaru”, kurā nevar cerēt uz citu valstu rīcību, pašiem paliekot malā. “Ja no desmit klases salidojuma dalībniekiem septiņi ierodas ar milzīgiem groziem, bet trīs saka – es vienkārši atnācu uz ballīti, gan jau visiem pietiks –, tas tā nestrādā.” Latvija nevar gaidīt, kamēr mainīsies Ķīna vai Brazīlija, jo “daba ir pilnīgi mūsu rokās”. Diskusijas noslēgumā abi eksperti vienojas, ka vissvarīgākais instruments pārmaiņām ir dalība vēlēšanās. Jānis Rozītis ir pārliecināts, ka “vienīgais, kas var šobrīd kaut ko ātri mainīt, ir politiskās izvēles”, savukārt Andis Kalvāns piebilst: “Ja visi neaizies uz vēlēšanām, tad uzvarēs tie, kas aizies.”
PROJEKTU ""Klimata kurss" – SIA "Izdevniecība "Rīgas Vilņi"" sabiedrības izpratnes veicināšanas kampaņa par klimatneitralitāti un zaļo enerģiju Latvijā" FINANSIĀLI ATBALSTA EMISIJAS KVOTU IZSOLĪŠANAS INSTRUMENTS.
