Iesaukums Valsts aizsardzības dienestā atklāj plašāku problēmu: jauniešu veselība pasliktinās

Miķelis Znotiņš pieteicās vienā no pirmajiem valsts aizsardzības dienesta iesaukumiem un pērn pavasarī jau to noslēdza. Viņš apliecina, ka dienests prasa zināmu izturību: “Tā veselība, protams, noteikti nospēlē lomu. Vai ir viegli izdarīt visu, vai visu var izdarīt? Viss ir izdarāms, neko neizdarāmu neliek darīt. Tas ir biežāk ir psiholoģiski smagi. Vai es ieteiktu sagatavoties pirms dienesta, mazliet pierast pie skriešanas vai pie fiziskām nodarbēm? Noteikti, tas nāk par labu, bet bez tā var iztikt.” 

Valsts aizsardzības dienestu janvārī uzsāka sestais iesaukums. Un šobrīd jau atlasa pusotru tūkstoti jauniešu, kuri 11 mēnešu dienestu varēs sākt jūlijā. Lai gan paši pieteikušies rekordliels jauniešu skaits, ar ko it kā iesaukumam varētu pietikt, papildus izlozēja vēl 400 obligātā kārtā. Un tas tādēļ, ka no brīvprātīgajiem veselības stāvokļa dēļ nevar iesaukt trešdaļu, bet no izlozētajiem - pat pusi jauniešu.

2025. gada jūlija iesaukumā brīvprātīgi pieteicās 783, dienestu uzsāka 566 (72%), no 800 obligāti atlasītajiem dienestu uzsāka 176 (22%) – te gan ir ne tikai veselības, bet arī citu iemeslu dēļ atsijātie.

Fiziskā sagatavotība pirms dienesta netiek atsevišķi vērtēta. Veselības prasības iesaucamajiem ir tādas pašas kā profesionālā dienesta karavīriem. “Tas ir sevi attaisnojis šis piegājiens. Jo caur atlasi mēs sapratām vispār, kādas ir problēmas šobrīd, kuros profilos, kurās veselības jomās ir problēmas, kur varbūt vērtējot tālāk uz nākotni, būtu vairāk jāpievērš uzmanība,” stāsta Aizsardzības ministrijas aizsardzības padomniece medicīnas nodrošinājuma jautājumos Biruta Kleina.

Pirmajos iesaukumos veselības pārbaudes veica armijas medicīnas centrs, bet no 2024. gada decembra ir līgums ar SIA “Dziedniecība”. Maksimālā līguma summa ar SIA “Dziedniecība” bija 907 498 eiro, bet faktiski maksāts tiek pēc veikto pārbaužu skaita jauniešiem. Pārbaudes jauniesaucamajiem no visas Latvijas veic poliklīnikā Ķengaragā, Rīgā. 

Aleks Didenko, kurš valsts aizsardzības dienestu uzsāka šogad NBS Štāba bataljonā, atceras, ka viss noticis lēnu un veselības pārbaude viņam aizņēmusi visu dienu: “Mēs pie ārstiem gājām pēc saraksta. Tur no sākuma tās tās tās pie viena aizej ātrāk un tad nu sekojoši pie nākošā ej nu tad tur kaut kāds laiks jāgaida - nevis rinda, bet vienkārši ārsta nav.

Šobrīd noslēguma posmā ir jauns iepirkums un paredzams, ka no marta varētu būt jauni līgumi ar vairākām ārstniecības iestādēm, turklāt pārbaudes tad būs iespējams ne vien Rīgā, bet arī Kurzemē un Latgalē. Vidzemē un Zemgalē pakalpojuma sniedzēju šajā piegājienā nav izdevies atrast. 

Tagad vidēji dienas laikā pārbauda trīsdesmit jauniešu. Pirms tam pašiem jāaizpilda anketu par veselību, ģimeni, ieradumiem. Bet e-veselība vismaz pagaidām liels palīgs nav. “Viņa [e-veselība] ir nepilnīga, viņa ir diezgan fragmentāra un līdz ar to mēs nevaram iegūt lielā daļā gadījumu tādu pietiekamu nepieciešamo informāciju par iesaucamo,  un līdz ar to tas svars vienalga paliek komisijā, absolūti lielākā daļa un tad uz vietas komisijā ārsti speciālisti vērtē,” stāsta 
AM Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktors Kristers Grauze. 

Turklāt e-veselībā vai citās sistēmās nenonāk arī izmeklējumi (izņemot analīžu rezultātus) un slēdzieni pēc šīm, būtībā valsts apmaksātajām pārbaudēm, kas varētu dot plašu ieskatu par divdesmitgadnieku veselību arī kopumā.

NBS Štāba bataljonā valsts aizsardzības dienestu uzsākušais Aleksandrs Orbidāns, vaicāts, kas visvairāk palicis prātā no veselības pārbaudes komisijas, atbild: “Visvairāk es atceros, kad pārbaudīja sākumā degunu, ausis, pārbaudīja muti un pēc tam iedeva tādas austiņas, kur pārbaudīja laikam, cik jutīgas ausis ir - kad tev ir jānospiež tas puļķis, kad tu dzirdi, un to dungo. Vēl bija zobārsts, ļoti labi to pārbaudīja un ka par ko es biju izbrīnīts, ka dermatologs bija un pie dermatologa bija pat ļoti forši, tur tādus “free tips & tricks” iedeva.” Savukārt psihiatra kabinetā vispirms bijuši vienkārši jautājumi, uz kuriem jāatbild anketā un tad pie ārsta par to plašāk izvaicā.

Jauniesaucamos vērtē desmit ārsti, veic analīzes, rentgenu un citus izmeklējumus, apskata, kas redzams pieejamajās datu bāzēs. Katrs ārsts dod savu novērtējumu, bet gala slēdzienu – medicīnas komisijas vadītāja.

SIA “Dziedniecība pārstāve, MFD filiāļu un struktūrvienību direktore Edvina Fedoreka saka: “Es ļoti gribu vērst uzmanību uz to, ka katrs jaunietis individuāli tiek skatīts - pēc šiem kritērijiem, bet individuāli. Tāpēc vienam var kaut ko paprasīt, otram tieši to pašu nepaprasīt.”.

NBS Štāba bataljonā valsts aizsardzības dienestu uzsākušais Roberts Toms Zīle stāsta: “Es teiktu, ka ģimenes ārsts, visrūpīgāk, likās, ka tieši izvērtēja to visu, jo tur gāja cauri visām jaunības traumām, no sporta iepriekš. Un tur arī bija tā, ka man parādījās pirmās bažas, vai mani vispār pieņems, jo, pieminot vienu no traumām pagātnē, tad arī ārste sāka skatīties skeptiski, un mani nosūtīja uz papildus magnētisko rezonansi. Nācās braukt vēlreiz, taisīt to, un tikai pēc tam es uzzināju, ka es esmu pieņemts.”

Viņa armijas biedrs Kārlis Vilde par ārstu komisiju saka: “Nebija nekas tāds, ko es negaidīju, bet vairāk es sāku domāt par to, par asinsspiedienu, jo pašam man problēmas ar asinsspiedienu, varbūt dažreiz ir bikiņ paaugstināts, bet, tā kā es esmu sportists, vairāk viņš ir pazemināts. Jo es ikdienā sportoju, spēlēju basketbolu, skrienu. Bet kāpēc ieminējos konkrēti par asinsspiedienu, jo man ir divi pazīstamie draugi, kuri pieteicās aizpagājušajā gadā uz pagājušā gada jūlija iesaukumu un viņus nepaņēma, jo viņiem bija pārlieku liels asinsspiediens.”

Lēmumā par iesaukšanu vai neiesaukšanu, ko jauniešiem atsūta ministrija, detaļas nav redzamas. Ja vēlas uzzināt noraidīšanas iemeslus, ārstu slēdziens jāprasa veselības centram.

Saistībā ar pagājušās vasaras iesaukumu apstrīdēti 27 lēmumi, no tiem pusē gadījumu (14) atzinums par veselības kategoriju mainīts. Savukārt dienesta laikā veselības dēļ atvaļina līdz  pieciem procentiem jauniešu. 

Kā norāda Fedoreka, “tā pārbaude nav padziļināta, viņa ir noteikta, lai noteiktu viņas veselības stāvokli šajā brīdī. Protams, mēs nezinām, kas ar viņu var notikt pēc mēneša vai kas ar viņu var notikt pēc gada, vai kas ar viņu var notikt, mainoties kaut kādiem apstākļiem. Bet šī veselības pārbaude ir kompleksa.” Ja ir iesniegta sūdzība, tad atkārtoto apskati veic cits speciālists.

“de facto” lūdza dalīties pieredzē jauniešus, kuri gribēja, bet netika dienēt. Un, vēloties palikt anonīmi, kā iespējamie iemesli tika saukti nepietiekams svars, slikta redze, bet visbiežāk - cīņa ar trauksmi un pagātnē lietoti attiecīgi medikamenti, arī antidepresanti. 

Kopumā veselības pārbaudēs, kā stāsta Aizsardzības ministrijas pārstāve Kleina, “parādās neiroloģiski traucējumi, šeit parādās muskuļu, skeleta, lielās skeleta sistēmas traucējumi. Šeit parādās redzes traucējumi. Šeit mēs redzam mutes dobuma un zobu problēmas. Es teiktu tā, ka šis ir tas loks, kas droši vien arī tajā vispārējā jauniešu populācijā ir procentuāli.”

Padziļināti analizējot atzinumus, kuros jauniešiem tikai nedaudz pietrūcis uzņemšanai armijā (4C kapacitāte) iemeslu sadalījums bijis šāds: 35 % bija neirotiski, ar stresu saistīti un somotoformi traucējumi, 23% endokrīnās uztura un vielmaiņas slimības, 15% augšējo elpceļu slimības, 14% astma un smēķēšanas izraisītas plaušu slimības (HOPS), 13% refrakcijas traucējumi acīm (pasliktināta redze).

“Praktiski tajos 18 gados mēs saņemam tādu jaunieti, kāds viņš ir sabiedrībā un kāds viņš ir ar savu veselības stāvokli. Šeit būtu ļoti svarīgi tomēr veselības sektoram arī iesaistīties,” saka Kleina.

Tas sakrīt ar ainu, ko redz arī Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tur norāda, ka jauniešu veselības stāvoklis visu laiku pasliktinās šobrīd pats pirmais būtu apturēt šo negatīvo līkni. “Nu jau ap 30 procentiem, man liekas, bērnu ir ar regulārām muguras sāpēm, galvassāpēm un īpaši izceļas tādi psihiskās veselības faktori kā aizkaitināmība, bezmiegs,” saka SPKC Vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule. 

Dzimstība sarūk, bet plāns paredz dienestā pēc diviem gadiem iesaukt 4 tūkstošus ik gadu. Un dzimstības un veselības rādītāju līkne rāda – tas nebūs vienkāršs uzdevums. Kritērijus iesaukšanai pagaidām neplāno mainīt.

“Vienīgais, ko mēs varam pamainīt, ir skatīties, kā mēs kopumā caur esošajām veselības iestādēm, kas ir visā valstī, kamēr viņš vēl nav sasniedzis 18 gadu vecumu, kā varam iestrādāt kaut kādus mehānismus, kas palīdzētu parādīt kaut kādus indikatorus, pirms viņš nonāk pie mums, pirms viņš nonāk, piemēram, arī citos dienestos, iekšlietu dienestos, kas varētu mums tālāk palīdzēt, visiem dienestiem,  atlasē,” saka Grauze.