Indras Vilipsones kultūrpieturas nedēļai. Ko ieplānot no 23. februāra līdz 28. februārim?

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, visu tā struktūrvienību kontekstā mūs patiešām lutina un lolo ar vērienīgām, saturiski bagātām, konceptuālām ekspozīcijām, un šeit tēlains raksturojums jaunajai izstādei Biržā - Japāņu estētikā pavasaris ir saistīts ar izpratni par skaistuma īslaicīgumu. Ķiršu, plūmju un citu pavasara ziedu plaukums tiek interpretēts kā skaistuma kulminācija tieši tā nepastāvības dēļ, mudinot uz līdzpārdzīvojumu un apzinātu mirkļa notveršanu.

Pavasaris Japānas kultūrā apvieno dabas ritmu, cilvēka dzīves ciklu un apkārtējās pasaules uztveri integrētā, simboliski piesātinātā pieredzē. Tas iezīmē robežu starp veco un jauno gan dabā, gan cilvēka dzīvē un kļūst par būtisku sākuma punktu pārmaiņām. Izstāde “Sniegs kūst. Japānas māksla”, kas skatāma Mākslas muzeja "Rīgas birža" (MMRB) Lielajā zālē līdz 3. maijam, ietver Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Japānas mākslas kolekcijas darbus – krāsainos kokgriezumus ukijo-e, lakas darinājumus, porcelāna un keramikas priekšmetus, daudzveidīgi ilustrējot šo Japānai tik svarīgo gadalaiku.

Otrs manā plānotājā iezīmētais datums ir 28. februāris un kā noslēgums šim kultūrmēnesim man paredzēts teātra trupas “Kvadrifons” jaundarba – dokumentālās halucinācijas "Viltvārdis" apmeklējums. Šajā teātra sezonā es vairākkārt esmu bijusi ļoti gandarīta, priecīga un iedvesmota, apmeklējot Rīgas Cirkā mājojošā "Kvadrifrona" izrādes, ļoti dažādas, bet saturīgas, dzirkstošas un pārdomas raisošas. Tāpat esmu sekojusi Reiņa Botera aktierveikumam, iepazīstot viņu dažādos tēlos uz teātra skatuvēm, tāpēc šoreiz intriga, jo viņš startē kā iestudējuma autors. Un ceļa vārdi šai izrādei ir šādi: "Reinis Boters savas bērnības mājas bēniņos atrada noputējušu audio kaseti, kas viņam izraisīja akūtu viltvārža sindromu. Tajā viņš pats, vēl mazs zēns būdams, ierakstījis pašveidotus radio raidījumus ar ģimenes locekļu intervijām, muzikālām pauzēm, pašizgudrotu ierīču reklāmām, dziļdomīgām atziņām, utt. Šī kasete viņu pamudinājusi meklēt sevī to pašu, bet jau zaudēto māksliniecisko brīvību. Brīvību, kas valdījusi pirms kauna, pirms vērtējošiem skatieniem, pirms uztraukuma par pareizu tehniku un augstu māksliniecisko vērtību. “Viltvārdis” būs izrāde par bērnības atmiņām, pārmantotām halucinācijām, ieaudzinātu kaunu un absurdu egotripu."

Mani šis viss ļoti uzrunā un intriģē, došos, bet šajā gadījumā man elektroniskā biļete jau ķešā, bet ieplānot var, jo martā vēl redzu nopērkamas biļetes.

Un visbeidzot viena skaista atmiņa no aizvadītās nedēļas, bet noteikti arī āķītis nākotnei, jo pagājušajā nedēļā kopā ar redakcijas kolēģiem devāmies kultūrpastaigā uz Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīciju "Prokrastinācija un radīšana", šo maģisko izstādi esmu jau minējusi kultūrpieturās, bet šoreiz izziņas un iedvesmas procesam ļāvāmies muzeja direktores Ivetas Ruskules vadīti. Laba, gaiša sajūta, daudz pārdomu un vadmotīvu, kuriem sekot arī turpmāk. Kopsavilkumā mana kolēģa Ērika Gordas videoatskats mūsu piedzīvojumā un saruna ar muzeja direktori.

Ieelposim kultūras un pavasara gaisu un tiksimies martā!