Vieta, kur patvērās trūcīgie un iedvesmojās radošie. Mākslinieks Oļegs stāsta, kā pagrima un atdzima viņa mājas - Daugavpils cietoksnis
foto: Jevgeņijs Pavlovs
Kā vietējais iedzīvotājs, Oļegs Marinoha “Kas Jauns Avīzes” korespondentam sarīkoja nelielu ekskursiju pa cietoksni.
Novadu ziņas

Vieta, kur patvērās trūcīgie un iedvesmojās radošie. Mākslinieks Oļegs stāsta, kā pagrima un atdzima viņa mājas - Daugavpils cietoksnis

Jevgeņijs Pavlovs

Kas Jauns Avīze

Daugavpils cietoksnis ir pazīstams ne tikai kā vienīgais saglabājies bastionu tipa nocietinājums Austrumeiropā.

Vieta, kur patvērās trūcīgie un iedvesmojās radoši...

Tā unikalitāte slēpjas arī faktā, ka tieši aiz akmens sienām un vaļņiem atrodas viens no pilsētas mikrorajoniem. Tas tā arī saucas – Cietoksnis – un būtiski atšķiras no visiem pārējiem.

Smagais periods

Imperatora iela, Mihaila iela, Nikolaja iela, Oficieru iela… Mikrorajona toponīmika pilnībā atbilst tā vēsturiskajai funkcijai. Ielas sadala teritoriju stingri taisnstūrveida kvartālos. XIX gadsimta apbūve vietām mijas ar padomju laikā celtām piecstāvu dzīvojamajām mājām – tas ir šeit daudzus gadus pastāvējušās militārās mācību iestādes mantojums. Cietoksnī tika apmācīti padomju militārās aviācijas inženieri līdz pat 1990. gadu sākumam, kad Latvija atjaunoja neatkarību.

foto: Jevgeņijs Pavlovs
Vienījas veikals.
Vienījas veikals.

Aizejot militāristi nokonservēja visas vēsturiskās ēkas, kuras izmantoja – kazarmas, mācību korpusus, noliktavas, garāžas, hospitāli, klubu un citas.

Līdz ar virsnieku ģimeņu aizbraukšanu dzīvojamajās mājās atbrīvojās daudz dzīvokļu. No šī brīža Daugavpils cietoksnim kā vēsturiskam objektam sākās lejupslīde – tas pakāpeniski nonāca postā.

Kā “Kas Jauns Avīzes” korespondentam stāstīja pēdējais cietokšņa komandants Anatolijs Krilovs, formāli cietoksnis tika apsargāts, taču tas netraucēja tā faktisku izlaupīšanu. Zagļi iznesa visu, ko vien varēja, pat noplēsa parketu. Gadu gaitā uz ēku sienām parādījās plaisas, uz jumtiem sāka augt koki.

Cietoksnis piederēja valstij, taču tai ilgu laiku neizdevās rast šim objektam pielietojumu, savukārt līdzekļu ne atjaunošanai, ne pat saglabāšanai 1990. gados nebija – tam būtu bijušas nepieciešamas milzīgas investīcijas.

Pakāpeniska atdzimšana

Smagais periods ilga līdz 2011. gadam, kad tika restaurēta bijusī ūdenssūkņu stacijas ēka, kurā šobrīd atrodas Informācijas un kultūras centrs. Kopš tā laika cietokšņa attīstība pamazām ieguvusi jaunu virzību.

Mūsdienās restaurētajās vēsturiskajās ēkās atrodas pasaulslavenā mākslinieka, Daugavpilī dzimušā Marka Rotko muzejs ar vienīgo Austrumeiropā viņa oriģināldarbu ekspozīciju. Šeit izvietota arī Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde un Valsts arhīva filiāle. Bijušajā pulvera pagrabā darbojas keramikas galerija, bet Inženieru arsenālā – retro tehnikas ekspozīcija.

foto: Jevgeņijs Pavlovs
Ielas sadala teritoriju stingri taisnstūrveida kvartālos.
Ielas sadala teritoriju stingri taisnstūrveida kvartālos.

Sakopti cietokšņa vaļņi, no atkritumiem attīrīti kanāli, restaurēti Nikolaja vārti un atjaunots vēsturiskais tilts pār grāvi. Daļa ēku tiek remontētas vai gaida restaurāciju, tomēr ievērojama teritorijas daļa cietokšņa iekšienē joprojām ir sliktā stāvoklī.

Sikspārņi

“Ir cilvēki, kuri iegulda līdzekļus cietoksnī, un šie ieguldījumi atmaksājas,” saka cietokšņa iedzīvotājs, mākslinieks Oļegs Marinoha. “Pašlaik veicu dizaina remontu vienā no vēsturiskajām ēkām, kas pieder privātīpašniekam. Pirmais stāvs jau ir sakārtots, un gandrīz visas telpas iznomātas.”

Oļegs Marinoha ir viens no pazīstamā mākslas objekta Rīgas radošajā kvartālā Lastādija – iespaidīgās lapsas skulptūras – autoriem. Arī Daugavpils cietoksnī viņš vēlējās radīt simbolisku objektu – skulptūru “Sikspārnis”, kas, pēc ieceres, varētu piesaistīt tūristus.

foto: Jevgeņijs Pavlovs
Marka Rotko muzejs.
Marka Rotko muzejs.

Speciālisti norāda, ka Daugavpils cietoksnī atrodas viena no lielākajām sikspārņu kolonijām Baltijā. Tie dzīvo pazemes kazemātos, ziemā guļ, bet vasaras naktīs lido virs grāvjiem un bastioniem. Šeit izveidots Sikspārņu centrs, un apmeklētājiem tiek piedāvātas īpašas nakts ekskursijas.

Dzīve aiz akmens sienām

Kā vietējais iedzīvotājs Oļegs Marinoha “Kas Jauns Avīzes” korespondentam sarīkoja nelielu ekskursiju pa cietoksni.

“Jau no paša sākuma, imperatora Aleksandra laikos, kad cietoksni tikai sāka būvēt, šeit pastāvēja autonoma dzīve,” stāsta mākslinieks. “Iedzīvotāji paši cepa maizi, šuva apģērbu, nodrošināja visu dzīvei nepieciešamo.

Šī tradīcija dažādos laikmetos saglabājās, un tās ietekme jūtama arī mūsdienās – dzīve cietoksnī joprojām ir zināmā mērā noslēgta.”

Oļegs atceras, ka 1990. gados mikrorajons Cietoksnis Daugavpilī tika uzskatīts par sociāli nelabvēlīgu – šeit piešķīra sociālos dzīvokļus, mājokļi maksāja lēti, un šeit pārcēlās mazāk turīgi iedzīvotāji. Vienlaikus šī vieta vienmēr piesaistīja radošus cilvēkus.

Cietoksnis ir galvenais pilsētas vēsturiskais un kultūras objekts, tāpēc šeit apmetās mākslinieki, tēlnieki, keramiķi, atvēra darbnīcas un studijas. Tieši cietoksnī darbojas vienīgais budistu centrs pilsētā, kura izveidē piedalījies arī Oļegs Marinoha, sevi dēvējot par pirmo budistu Daugavpilī.

foto: Jevgeņijs Pavlovs
Vēsturiskās ēkas atrodas līdzās padomju laika piecstāvu mājām.
Vēsturiskās ēkas atrodas līdzās padomju laika piecstāvu mājām.

“Tagad šeit ir labi – dzīvo un priecājies,” viņš saka. “Cietoksnis kļūst par prestižu mikrorajonu. Dzīvokļus vecajās mājās iegādājas turīgi cilvēki. Trīs metru griesti, biezas sienas, silts. Ir viss nepieciešamais ikdienai. Tiesa, veikals ir tikai viens, neliels, bet man ar to pilnībā pietiek.”

Šodien Daugavpils cietoksnis ir galvenais tūristu piesaistes punkts un faktiski pilsētas kultūras un vēsturiskais centrs. Līdzās valsts un pašvaldības iestādēm šeit tiek veidotas privātas radošās telpas. Daudzas ēkas ir izliktas pārdošanā, dažas jau iegādātas un atrodas restaurācijas procesā vai to gaida. Sāk attīstīties arī viesmīlības nozare.

UZZIŅAI:

Aizsardzības cietokšņa būvniecība Dinaburgā, kā toreiz sauca Daugavpili, Krievijas impērijas rietumu nomalē, sākās 1810. gadā pēc cara Aleksandra I pavēles.

Vienīgo kaujas pārbaudījumu cietoksnis piedzīvoja 1812. gada jūlijā, vēl būdams nepabeigts, – garnizons atvairīja Napoleona karaspēka uzbrukumu, kas maršala Udino vadībā virzījās uz Maskavu. Tomēr pēc desmit dienām, tuvojoties citām franču armijas vienībām, garnizons pameta cietoksni un atkāpās uz Rēzekni. Franči ieņēma Dinaburgu un drīz vien to pameta.

Pilnībā cietoksnis tika pabeigts tikai XIX gadsimta otrajā pusē, laikā, kad bastionu tipa nocietinājumi jau tika uzskatīti par novecojušiem straujās artilērijas attīstības dēļ. Tādējādi Daugavpilī atrodas pēdējais pasaulē pilnībā pabeigtais bastionu tipa cietoksnis.

Visos laikos tas ticis izmantots militāriem mērķiem: sākotnēji šeit atradās Krievijas garnizons, vēlāk – Latvijas armijas vienības, bet padomju okupācijas laikā cietoksnī darbojās aviācijas inženieru militārā mācību iestāde. Mūsdienās militāristu cietoksnī vairs nav.