Bijušie "Saskaņas" politiķi varētu pievienoties Šlesera partijai "Latvija pirmajā vietā", pauž politoloģe
foto: LETA
Bijušie "Saskaņas" politiķi karjeru varētu turpināt politiķa Aināra Šlesera partijā "Latvija pirmajā vietā", pauž politoloģe.
Politika

Bijušie "Saskaņas" politiķi varētu pievienoties Šlesera partijai "Latvija pirmajā vietā", pauž politoloģe

Ziņu nodaļa

Jauns.lv

Bijušie "Saskaņas" politiķi karjeru varētu turpināt politiķa Aināra Šlesera partijā "Latvija pirmajā vietā" (LPV), pauž Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes lektore, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Bijušie "Saskaņas" politiķi varētu pievienoties Šl...

Viņa pauž, ka no vēlētāju perspektīvas LPV jau iepriekš kļuvusi par vienu no alternatīvām, kad kļuva redzams, ka "Saskaņa" zaudē ietekmi. "Tad daļa vēlētāju jau aizgāja pie LPV," norāda politoloģe. Viņas ieskatā, arī daļa bijušo "Saskaņas" deputātu, apzinoties šo tendenci un vēloties turpināt politisko karjeru, meklē jaunu politisko platformu, jo esot maz ticams, ka "Saskaņa" spēs atjaunoties - partijai trūkstot jaunu līderu, kas varētu nodrošināt nepieciešamo uzrāvienu.

Viņasprāt, partija "Stabilitātei" neesot ceļš, ko šie deputāti varētu izvēlēties, jo, kā norādīja Metla-Rozentāle, izskatās, ka arī šī partija piedzīvojot "pamatīgu krīzi", kā arī ir ļoti izteikti prokrieviski orientēti. "Tāpēc es domāju, ka LPV šobrīd ir tāda mērenā izvēle, ņemot vērā, ka šī partija vienmēr ir balansējusi starp latviešu un krievvalodīgo elektorātu," sprieda politoloģe.

Vērtējot "Saskaņas" lēmumu kopā ar "Centra partiju" veidot apvienību "Saskaņas centrs", Metla-Rozentāle atzina, ka tas radījis daudz jautājumu. Viņasprāt, "Saskaņa" iepriekš centusies pozicionēt sevi kā valstisku un pragmatisku politisko spēku, tostarp nosodot Krievijas karu Ukrainā, lai no opozīcijas nedaudz vairāk pavirzītos centra virzienā, lai nebūtu "izstumtie", bet gan vairāk pragmatisks politiskais spēks. Tomēr "Saskaņas" elektorāts šādu kursu neesot pieņēmis, un tas nav nesis panākumus. Ņemot vērā neveiksmīgos rezultātus arī pašvaldību vēlēšanās, partijā, iespējams, aktualizējies jautājums par tās turpmāko pastāvēšanu.

"Šī pēdējā apvienošanās izskatās pēc atgriešanās pagātnē - mēģinājuma kļūt izteikti uz krievvalodīgajiem orientētai," vērtēja politoloģe, piebilstot, ka jaunā savienība šķiet mulsinoša un drīzāk kalpo partijas atpazīstamības saglabāšanai.

Runājot par Eiropas Parlamenta deputātu Nilu Ušakovu (S), kurš atturējies komentēt partijas transformācijas, Metla-Rozentāle pieļāva, ka politiķis savu nākotni vairs nesaista ar aktīvu politiku Latvijā. Viņasprāt, Ušakovs, visticamāk, arī turpmāk darbosies Eiropas līmenī, arī pēc sasaukuma beigām, iespējams, strādājot kādā citā institūcijā.

Politoloģe arī uzsvēra, ka šobrīd nekas neliecinot par "Saskaņas" iespējām iekļūt Saeimā. Viņas vērtējumā, krievvalodīgo vēlētāju vidū jau nostiprinājušies citi spēlētāji - Jūlijas Stepaņenko partija "Suverēnā vara", kas orientēta uz tradicionāliem krievvalodīgajiem vēlētājiem, un LPV, kas piesaista mazāk radikālo krievvalodīgo vēlētāju.