Aizsaulē devies roka veterānu "Boston" solists Tomijs DeKarlo - tieši tajā pašā datumā, kad pašnāvību izdarīja viņa priekštecis Breds Delps

Grupas, kura ieguvusi pasaules slavu ar tādiem hitiem kā “More Than a Feeling” un “Amanda”, solistam pērn septembrī atklāja smadzeņu vēzi, kad viņam pēkšņi bija sākusies asiņošana smadzenēs un nācās veikt operāciju.

Grupas dibinātājs un ģitārists Toms Šolcs, publiskojot savu līdzjūtību par biedra aiziešanu, uzsvēra, ka DeKarlo, kurš tobrīd bija vienkārši grupas fans, viņus burtiski izglāba pēc Delpa pašnāvības. “Kamēr daudzi atcerēsies Tomiju par skatītājiem dāvātajiem brīnišķīgiem koncertu priekšnesumiem, es atcerēšos viņu kā neticamo dziedātāju, kurš parādījās no nekurienes, lai 2007. gadā izglābtu “Boston”, un mums visiem uzdāvināja vēl papildus 10 gadus ar mūsu neaizmirstamākajiem koncertiem. Dusi mierā, Tomij, tu patiešām zināji, ko nozīmē būt īstam vīram.” Šādi Šolcs norādīja uz DeKarlo vienu no iecienītākajām grupas dziesmām “To Be a Man”.

Tomijs DeKarlo aizstāja “Boston” sākotnējo solistu Bredu Delpu, kurš 55 gadu vecumā 2007. gada 9. martā izdarīja pašnāvību pēc ilgstošas cīņas ar depresiju. Viņš bija grupas vokālists kopš 1975. gada.

Uzskatīdams Delpu par savu mūziķa iedvesmu, DeKarlo ierakstīja viņam veltītu dziesmu, ko publicēja savas meitas “MySpace” lapā, un viņas pamudināts aizsūtīja grupas ievērtēšanai ar piedāvājumu to izpildīt grupas nākamajā koncertā, kas veltīta Delpa piemiņai.

DeKarlo nodziedāto “Don’t Look Back” kaverversiju Šolcs noklausījās pēc dažām nedēļām un bija šokēts, cik ļoti līdzīga ir viņa balss mirušajam solistam. “35 gadu laikā neesmu dzirdējis nevienu citu, kas dziedātu tādā veidā,” grupas mājaslapā atzina Šolcs. “Mana sieva sēdēja datora, atskaņojot mūsu dziesmas, un es viņai jautāju, vai tas ir mūsu koncerta ieraksts,” Šolcs 2008. gadā pastāstīja “USA Today” pirms DeKarlo pirmās turnejas “Boston” sastāvā. “Viņa teica: “Tas ir kāds čalis no Ziemeļkarolīnas, kas dzied jūsu dziesmas.” Es teicu: “Es pazīstu Breda balsi, un tas ir Breds.” Viņa palielināja skaļumu, un tikai tad, kad sadzirdēju pavadījumu, es sapratu, ka tas nav mūsu izpildījums.”

“Mēģinājumu laikā tas varēja kļūt patiešām biedējoši,” atzina Šolcs. “Es aizmirstu, ka tas nav Breds. Tas liek man justies, ka tur augšā kāds piestrādāja.”