VIDEO; FOTO: no šīs vietas gribēja vadīt atomkara sagrauto Rīgu... lienam Vecmīlgrāvja pazemē, kur klīst "Aukstā kara" rēgs
Vecmīlgrāvī, tieši blakus Rīgas Kuģu remonta rūpnīcai atrodas unikāls muzejs, kurā burtiski iekonservēta "Aukstā kara" laika noskaņa. Šis bunkurs, kuru padomju laikā izbūvēja kā sakaru komandpunktu, bija paredzēts civilās aizsardzības koordinēšanai iespējama kodolkara gadījumā.
Šī vieta ir saglabāta un pieejama apmeklētājiem, pateicoties vietējo jauniešu-entuziastu ieguldītajam darbam. Tas ir viens no tikai četriem padomju laikā Latvijā izbūvētiem bunkuriem, kas pārvērsti par muzejiem (vēl pa vienam atrodas Līgatnē, Ogrē un Rīgā).
Muzejs ierīkots bijušajā Rīgas Oktobra rajonā (tagad Ziemeļu rajons), kur 70. gadu vidū tika izveidots pazemes vadības punkts. Ar padomju režīma sabrukumu un Latvijas pievienošanos NATO 2004. gadā civilās aizsardzības sistēma tika likvidēta, un šie bunkuri tika atstāti novārtā. Gadiem ritot, tas tika izlaupīts, bojāts un - pirms pie darba ķērās entuziasti - bija nonācis pagalam sliktā stāvoklī.
Lienam iekšā Vecmīlgrāvja pazemes sakaru bunkurā
Vecmīlgrāvī, tieši blakus Rīgas Kuģu remonta rūpnīcai atrodas unikāls muzejs, kurā burtiski iekonservēta "Aukstā kara" laika noskaņa. Šis bunkurs, kuru ...
"Aukstā kara" rēgs pazemē
Jauns.lv viesojās "Sakaru bunkurā" februārī. Tumšajos un mitrajos bunkura gaiteņos tur izvietoti unikāli "Aukstā kara" laika priekšmeti – speciālas gāzmaskas, savulaik modernas rācijas, dažāda veida aizsardzības aprīkojums, vecas kartes, fotogrāfijas un - jā, arī padomju okupantu propagandas plakāti. Apmeklētāji var aplūkot autentiskās hermētiskās durvis, ventilācijas sistēmas un pat manekenus gāzmaskās, kas iemieso tā laika atmosfēru. Tas viss savulaik tika ierīkots, lai faktiski glābtu Rīgas iedzīvotājus no beigu sākuma - atomkara.
Tiem, kuri ne vien paiet garām, bet iedziļinās, muzeja ekspozīcija sniedz ļoti padziļinātu ieskatu tajā kā padomju laikos bija paredzēts realizēt civilo aizsardzību un krīzes vadību. Tā parāda bunkuru nozīmi un funkcionalitāti, bet arī izvirza jautājumu – vai šie bunkuri patiešām sniegtu aizsardzību īsta kodolkara gadījumā?
Vladislavs Senkans bija viens no tā dēvētajiem "urbānajiem pētniekiem" - pamestu, vēsturisku vietu entuziastiem - , kuri pirms vairākiem gadiem atklāja šo bunkuru. Ātri vien tika nolemts šo vietu atjaunot un pārvērst par muzeju, kas ļautu apmeklētājiem iepazīties ar "Aukstā kara" realitāti. Tā kā bunkurs bija izlaupīts, ekspozīcijai eksponāti tika iegādāti no kolekcionāriem, atrasti internetā un savākti no citām pamestām patvertnēm visā Latvijā un Baltijā.
Tūristi brauc pat no ASV
"Muzejs šobrīd piedāvā ekskursijas, kurās apmeklētāji iepazīstas ar bunkura vēsturisko kontekstu, redz, kā darbojās sakaru sistēmas, un aplūko oriģinālos iekārtojumus. Mums ir bijuši apmeklētāji ne tikai no Latvijas, bet arī no Rietumeiropas un pat ASV. Šis muzejs piedāvā unikālu iespēju izprast padomju laika civilās aizsardzības sistēmu," stāsta Vladislavs.
Bunkurs bija paredzēts, lai kodolkara vai citas katastrofas gadījumā koordinētu gan rūpnīcu darbu, gan evakuāciju. Tomēr, laika gaitā, tas zaudēja spēju aizsargāt cilvēkus šādos ekstremālos apstākļos. Pašlaik tas vairs nav aprīkots ar ūdensapgādes vai apkures sistēmām, kuras kādreiz bija nepieciešamas tā darbībai.
Ir jāatzīst arī tas, ka šis bunkurs nebija tipiska patvertne. Tas bija salīdzinoši neliels un tajā faktiski atrastos tikai 16 cilvēki, kuri strādātu maiņās, koordinējot civilās aizsardzības pasākumus. Lai gan (paldies Dievam) nav skaidrs, cik efektīvs būtu bijis bunkurs īsta atomkara laikā, padomju gados tas tika uzturēts darba kārtībā un katru dienu tur bija dežurējošs civilās aizsardzības speciālists.
Bunkurā bija nepieciešamais aprīkojums tā autonomai darbībai: sakaru iekārtas saziņai ar citām tikpat svarīgām lokācijām, neatkarīga elektroapgāde un ūdensapgāde, kā arī aizsardzības telpas.
