VIDEO: māte - varone. Ingas Šķesteres cīņa par sava dēla un līdzcilvēku dzīvi iedvesmo līdz asarām

Ceļa sākums un iemesls pārmaiņām

Inga Šķestere teic: “Ikdienā es daru kaut ko tādu, ko pirms gadiem nespētu pat iedomāties.” Pēc izglītības viņa ir bioķīmiķe, zinātniece. “Tagad jāsaka – biju, un tas bija sen. Pašlaik es darbojos sociālajā jomā jeb cilvēku ar invaliditāti interešu aizstāvības jomā.” Iemesls tik kardināli mainīt savu dzīvi un sākt darīt pavisam kaut ko citu ir personisks – Ingas dēlam ir ļoti smagi attīstības traucējumi. Un viņam jau ir 39 gadi.

“Kad Mārtiņš bija maziņš, man likās – es par viņu rūpēšos, būs valsts pakalpojumi, viss būs labi. Viņš pamazām auga lielāks, bet pakalpojumi un atbalsta sistēmas neveidojās; tas viss notika lēni. Kādā brīdī es pati iesaistījos, lai pasteidzinātu tos procesus. Mārtiņam bija kādi 18 gadi, un es joprojām ticēju – būs grupu mājas, būs pakalpojumi ilgstošās aprūpes centrā. Pēc gadiem desmit, kad dēlam jau bija kādi 28 gadi, sapratu – ja mēs paši neveidosim, nebūs.” Brīžiem Ingu pārņēmis izmisums. “Tas ir tas ļoti sāpīgais stāsts, jo dzīvot ar sajūtu, ka manam bērnam nākotnes patiesībā nav… Vecākiem tā ir viena no emocionāli vissmagākajām situācijām.”

Kampaņa “Miljons sveču grupu mājai”

Dienas centrā, kurā Inga pilda savu misiju, ir sveču darbnīca, kurā jaunieši darbojas un gatavo sveces. Un radās ideja. “Mēs teicām – mums ir jāuztaisa un jāpārdod miljons sveču, lai uzceltu grupu māju.” Tā 2019. gada 30. oktobrī sākās kampaņa “Miljons sveču grupu mājai” – ar cerību par īpaši aprūpējamu bērnu nākotni. Bijusī zinātniece atklāj – ar prātu viņa sapratusi, ka tā ir neiespējamā misija, bet vecāki domā ar sirdi, nevis prātu. “Un, ja tu domā ar sirdi, tad tu domā – viss ir iespējams. Nav tādas lietas, ko tu nevari izdarīt sava bērna labā un arī citu bērnu labā.” Sveču darbnīcas telpa nav liela, un pie sienas ir skaitlis – 779 920. Tik daudz sveču vēl ir jāizgatavo. Speciāli attīrītu parafīnu svecēm iepērk no Nīderlandes – ar tādu var strādāt cilvēki ar smagiem traucējumiem. “Parafīns ir granulās. Mēs to kausējam katlos, izlejam plāksnes, paši tās tonējam. Pēc tam notiek process, ko dara jaunieši, – lauž gabaliņos,” Inga stāsta.

Izmisuma spēks

Sociālā darbiniece Daira Ozola Ingu raksturo kā brīnišķīgu kolēģi. “Atbalstoša, saprotoša, ar milzīgām darbaspējām. Cilvēks ar lielo burtu. Es teiktu, zināmās aprindās ļoti neērts cilvēks. Inga ir ļoti, ļoti godīga – viņa stāvēs un kritīs par savām idejām, par kolēģiem, par cilvēkiem, kas viņai rūp. Par sevi viņa, man liekas, nedomā, vispār, jo ir visi citi – mūsu jaunieši, grupu māja –, un pēc tam kaut kur viņa pati. Viņa noteikti ir cilvēks cilvēkiem.”

Atbildot uz jautājumu, vai viņa nav piekususi, Inga brīdi aizdomājas. “Piekusi? Jā. Šis ir ļoti sarežģīts jautājums – kur ņemt spēku. Tas nav viegli atbildams. Droši vien varētu iedomāties, ka mums ir visādi resursi, kā mēs sevi spēcinām, bet nē. Ziniet, spēku ņem izmisumā. Šīs dzimtas ļoti bieži savu spēku atrod izmisumā. Tas nav tāds spēks, kuru var tā viegli paņemt. Tas ir spēks, kuru paņem no turienes, kur nekā vairs nav. Bet paradoksālā kārtā atrod. Un tad ir tā otra lieta, ko mēs ļoti bieži sakām. Teiksim, es saku – bez Mārtiņa es to izdarīt nevarētu, jo viņš vienlaikus ir arī mans spēks. Es varu teikt, ka šī dzīve nav viegla, bet tā vienkārši notiek. Vai tā ir tā laimīgākā loterijas biļete? Nezinu. Bet citāda dzīve, ļoti citāda.”

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta "VIDEO: māte – varone. Ingas Šķesteres cīņa par sava dēla un līdzcilvēku dzīvi iedvesmo līdz asarām" saturu atbild SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.