Bartaševičs arī domes sēdē atsakās skaidrot, kāpēc neatkāpjas no mēra amata
Pielaidi darbam ar valsts noslēpumam nesaņēmušais Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LVP) arī domes sēdē nepaskaidroja, kāpēc nav atkāpies no amata.
Skaidrot, kāpēc viņš nav nolicis domes priekšsēdētāja pilnvaras, mēru aicināja opozīcijas pārstāve Ināra Groce (LZP/LRA/JKP).
Savukārt politiķis sacīja, ka šis jautājums nav saistīts ar sēdes darba kārtību, tāpēc viņš atbildi nesniegs. "Man ir tiesības to darīt [vadīt domes sēdi]," pauda Bartaševičs.
Jau ziņots, ka Bartaševičs pēc vairāku dienu klusēšanas par turpmākajiem lēmumiem saistībā ar amatu sociālajos tīklos paziņoja, ka "nekur neaiziet".
Pēc tam, kad kļuva zināms par pielaides nepiešķiršanu Rēzeknes mēram, viņš uz aģentūras LETA zvaniem neatbildēja. Arī citiem medijiem viņa komentāru nebija izdevies saņemt.
Tagad Bartaševičs ir publiskojis ziņojumu sociālajos tīklos, kurā raksta, ka "es nekur neaizeju un neatkāpjos no atbildības par dotajiem solījumiem", tieši nepasakot, vai no amata atkāpsies vai neatkāpsies. Viņš arī uzsver, ka domē ievēlēts atklātās vēlēšanās.
"Nekaunos ne par vienu lēmumu, ko esmu pieņēmis, pildot domes priekšsēdētāja pienākumus," paudis pilsētas mērs.
Bartaševičs nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, līdz ar to sagaidāms, ka zaudēs pilsētas mēra amatu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) ir pieprasījis Bartaševiču atkāpties no amata, bet Bartaševičs publiskus skaidrojumus par situāciju līdz šim nebija sniedzis.
Čudars līdz nākamās nedēļas sākumam gaida Bartaševiča paskaidrojumu, vienlaikus solot pieņemt nepieciešamos lēmumus "nekavējoties pēc termiņa iestāšanās par paskaidrojumu sniegšanu".
Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un Eiropas Savienības esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.
Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.
