Neparasta slepkavības lieta Vaiņodē: 1. grupas invalīds notiesāts par radinieka nogalināšanu
2016. gada nogalē kādā privātmājā Vaiņodes pagastā šķietami parasta dzimšanas dienas svinēšana pārvērtās par vienu no neparastākajām slepkavību lietām Latvijas kriminālvēsturē. Nākamajā rītā akas dibenā tika atrasts 40 gadus vecā Salvja līķis ar šautu brūci acī. Vīrietis tika nogalināts tieši savā dzimšanas dienā.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka iepriekšējā vakarā mājā bija tikai trīs cilvēki – pats Salvis, viņa māsa Sintija un māsas dzīvesbiedrs Artūrs. Citu viesu nebija. Drīz kļuva zināms, ka starp Salvi un Artūru bija izcēlies ass konflikts. Tieši Artūrs – 48 gadus vecs pirmās grupas invalīds, kurš pārvietojas ratiņkrēslā – atzina, ka nošāvis sievas brāli un pēc tam iemetis viņa ķermeni akā.
No notikuma vietas policija izņēma kara laika mazkalibra šauteni, gāzes pistoli un 24 patronas. Ierocis piederēja Artūram. Lai gan viņš slepkavību ne noliedza, izmeklētājiem sākotnēji radās šaubas, vai cilvēks ar smagu invaliditāti viens pats spējis pārvilkt līķi pāri uzartam laukam līdz akai. Tomēr ekspertīzes un liecības apstiprināja – tas bijis iespējams.
Artūrs un Sintija bija vietējiem pazīstami kā strādīgs pāris, kas, par spīti invaliditātei, pašu spēkiem atjaunoja vecu māju un kopa saimniecību. Tieši tāpēc notikušais pagastā izraisīja neizpratni. Vienlaikus kaimiņi zināja, ka Artūrs vainu ne noliedz.
Izmeklēšanas laikā atklājās arī plašāks konflikta fons. Nogalinātais Salvis bija vairākkārt sodīts par zādzībām, raksturots kā agresīvs un vardarbīgs cilvēks, kurš regulāri terorizējis gan radiniekus, gan citus iedzīvotājus. Viņš esot izspiedis naudu no pensionāriem un invalīdiem, īpaši pensiju dienās, kā arī vairākkārt fiziski ietekmējis savu māsu, viņas dzīvesbiedru un pat māti.
2016. gada decembrī Valsts policija pabeidza izmeklēšanu un nodeva lietu prokuratūrai. Artūrs tika apsūdzēts par tīšu slepkavību un nelikumīgu šaujamieroča glabāšanu. Tiesa sākotnēji atteicās piemērot apcietinājumu viņa veselības stāvokļa dēļ, tāpēc visu izmeklēšanas laiku viņš atradās brīvībā.
2016. gada maijā Kurzemes rajona tiesā Artūrs pirmo reizi detalizēti izklāstīja notikušo. Viņš slepkavību raksturoja kā pašaizsardzību, apgalvojot, ka naktī pamodies no trokšņa un pieķēris Salvi mēģinām nozagt instrumentus. Konflikta laikā Salvis viņam iesitis, Artūrs pakritis un satvēris tuvumā esošo veco šauteni. No septiņām patronām tikai viena bijusi derīga – un tieši tā trāpījusi nāvējoši.
Pēc notikušā Artūrs, būdams šoka stāvoklī, mēģinājis noslēpt noziegumu, iemetot līķi akā. Tiesā viņš pauda nožēlu un emocionāli stāstīja par gadiem ilgušo vardarbību, ko ģimene piedzīvojusi no Salvja puses.
2017. gada maija beigās tiesa atzina Artūru par vainīgu slepkavībā pastiprinošos apstākļos – radinieka nonāvēšanā konflikta laikā –, kā arī par nelikumīgu ieroča glabāšanu. Precīzs piespriestā cietumsoda ilgums publiski netika izpausts. Soda izciešana sākās pēc sprieduma pasludināšanas.
Traģēdijas rezultātā Sintija vienā naktī zaudēja gan brāli, gan dzīvesbiedru. Zināms, ka spriedums netika pārsūdzēts. Neoficiāla informācija liecina, ka pēc notikumiem Artūra dzīve turpinājās sarežģīti – viņa māja vēlāk nodegusi, un viņam piešķirts sociālais dzīvoklis. Uz jautājumu, kā tieši viņam izdevies paveikt šķietami neiespējamo, Artūrs lakoniski atbildējis: “Tas lai paliek noslēpums.”
