Eiropas prokuratūra izbeigusi Līvānu domes iespējamo ES fondu līdzekļu izkrāpšanas lietu, trauksmes cēlējs sašutis

2022. ,gada rudenī Līvānu novada domē un toreizējā mēra Vaivoda privātmājā notika kratīšanas. EPPO tolaik atzina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tās uzdevumā meklē pierādījumus lietā par iespējamu ES līdzekļu izkrāpšanu 1,8 miljonu eiro vērtībā, attīstot dažādus infrastruktūras objektus Līvānu novadā. Vēlāk Vaivods arī kļuva par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess.

Taču šogad janvāra sākumā EPPO nolēma kriminālprocesu izbeigt. “de facto” rīcībā esošais lēmums rāda, ka EPPO ieskatā krāpšanas pazīmes Vaivoda darbībās neesot saskatāmas, proti, viņš neesot mēģinājis apzināti slēpt faktus par to, ka infrastruktūra bijusi domāta konkrētam uzņēmumam, lai pašvaldība iegūtu lielāku Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Šajā gadījumā noliktavas angāra būvei dome varēja saņemt maksimālo ERAF līdzfinansējumu – 85 procentus.

Taču dokuments arī rāda, ka Līvānu novada domē patiešām tika izrādīta liela pretimnākšana uzņēmumam “Vizulo”. Tas neatbilst labai praksei un var radīt sabiedrībai iespaidu par iespējamu godīgas konkurences principu neievērošanu, norāda EPPO.

No lēmuma izriet, ka sākotnēji informāciju tiesībsargājošajām iestādēm sniedza bijušais Līvānu novada domes izpilddirektors Uldis Skreivers. Sarunā ar “de facto” viņš to nenoliedz un joprojām uzskata, ka vēršanās iestādēs bijusi pamatota: “Es arī šobrīd esmu svēti pārliecināts, ka tas bija mērķorientēts objekts. Par to var pārliecināties... Es uzskatu, ka tos dokumentus, materiālus, ko es nodevu, ka ar to būtu vajadzējis pietikt. (..) Es saprotu, ka Eiropas prokuratūra šo izmeklēšanu pati neveica. Viņi uzdeva, tāpat kā kratīšanu, uzdeva KNAB. (..) Es negribu komentēt, bet sabiedrībā ir dažādi viedokļi par KNAB veiktajām izmeklēšanas darbībām. Un lielākoties sabiedrībai ir krasi negatīvs viedoklis.”

Lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu aprakstīta kāda sanāksme Līvānu novada domē 2020. gada jūnijā. Vaivods tur pirmo reizi stādīja priekšā vairākiem darbiniekiem gaismekļu ražotāja SIA “Vizulo” valdes priekšsēdētāju Jāni Zeltiņu kā potenciālo investoru angāra projektā Celtniecības ielā. 

Sanāksmē runāts, piemēram, ka nedrīkst būt saprotams, ka angārs ir pielāgots konkrēti vienam uzņēmumam. Vaivods arī apsola, ka dome nemeklēs nevienu citu pretendentu šim projektam, projektu nereklamēs un ka “Vizulo” no savas puses sagatavos prasības, kuras būtu jāiekļauj angāra tehniskajā projektā. Zeltiņš arī tiek informēts, ka dome pēc tam plāno būvēt vēl vienu, jau lielāku, ražošanas angāru, un ka tad “Vizulo” varēs jau laikus domi informēt par savām vajadzībām.

Taču patiesībā domes komunikācija ar “Vizulo” sākusies vēl pirms tam, stāsta Skreivers, atsaucoties uz vēlāk viņa rīcībā nonākušu e-pastu saraksti: “Visa sarakste apliecina, ka reāla darbība pie projekta labošanas, uzlabošanas sākās [2020. gada] maijā. (..) Uz kāda pamata? Ja viņš mums, tas investors saucamais, visiem darbiniekiem tiek stādīts priekšā 19. jūnijā. Ja e-pasta sarakstē Vaivodam starp Zeltiņu, starp projektētājiem, pirmais e-pasts, es tagad pēc atmiņas to saku, ir datēts, iespējams, ar 9. maiju. Divus mēnešus ātrāk.”

“Vizulo” pārstāvji ilgstoši sarakstījās ar Līvānu domes darbiniekiem un domes nolīgtajiem projektētājiem, sūtot savas prasības vai priekšlikumus par specifiskajām vajadzībām abiem angāriem. Uzņēmums vēlējās tur izvietot alumīnija liešanas iekārtas. 

Tomēr pēc gada, 2021. gada jūnijā, kad vēl neuzbūvētajam angāram izsolīja nomas tiesības, “Vizulo” nemaz nepiedalījās izsolē. Tajā uzvarēja vienīgais pretendents SIA “MILZO Die Casting”. Šo uzņēmumu sākotnēji nodibināja Zeltiņš, bet drīz pēc tam pārdeva to savai bijušajai darbiniecei Elīnai Jansonei. Kāds no “Vizulo Group” uzņēmumiem arī aizdeva šai jaunajai firmai apmēram 400 tūkstošus eiro, vēlāk liecināja Zeltiņš.

Uzņēmums nekādu ražošanu Līvānos tā arī neuzsāka. “de facto” pārliecinājās, ka Eiropas fondiem aptuveni miljonu eiro izmaksājušo angāru kā noliktavu izmanto firmas, kas tagad saucas “Die Casting”, apakšnomnieki. Turklāt neizskatās, ka tuvākajā laikā tas varētu mainīties. Pagājušā gada nogalē Jansone samazināja firmas pamatkapitālu un pārdeva to kādam Dāvim Indrikovam no Rundāles, kurš iepriekš ar uzņēmējdarbību nav nodarbojies. “de facto” ar Indrikovu sazināties neizdevās, bet Jansone, lai gan sākotnēji solīja palīdzēt ar “Die Casting” jaunā īpašnieka kontaktiem, paziņoja, ka nevēlas sniegt informāciju un “publiski apspriest privāta uzņēmuma pārdošanu”.

Bijušais Līvānu mērs Vaivods intervijā “de facto” stāsta, ka vēl pērn “Die Casting” viņam solīja šogad sākt darbu un līdz 2028. gadam sasniegt ERAF projektam nepieciešamos rādītājus. Savukārt EPPO norādē, ka projekta ietvaros netika ievērota labā prakse, Vaivods nesaskata pārmetumus sev: “Pirmkārt jau šobrīd tur ir rakstīts ne jau priekšsēdētājs, kur visu laiku figurēja viena persona. Tagad “vadība” – un tātad arī izpildvara. Un manā skatījumā, lasot un iepazīstoties ar šo projektu par attaisnojošu lēmumu, var redzēt, ka tieši izpilddirektors bija tas, kas konkrēti arī ieteica plānošanas sanāksmēs, ierakstos ir redzams, ka viņš iesaka konkrēti šim uzņēmumam, kurā vietā pieslēgumu te, kurā vietā to darbību. Es domāju, ka šobrīd arī tāpēc viņi arī raksta tādā veidā, ka bija šīs pazīmes no visas Līvānu novada domes. Bet tajā pašā laikā mēs ar plānotājiem noraidījām šos visus izpilddirektora ieteikumus, kas ir pretrunā ar ES regulu.”

Vaivods, kurš pēc vairāk nekā 20 domes vadībā pavadītiem gadiem nu pēc pagājušās vasaras vēlēšanām palika opozīcijā, uzskata, ka viņa saraksta neveiksmē pie vainas bija arī kriminālprocess. Viņa pēctecis, jaunais Līvānu novada domes priekšsēdētājs Dāvids Rubens (JKP) gan norāda, ka citās pašvaldībās EPPO izmeklēšanas aizdomās turētajiem līderiem nav traucējušas iegūt pat labākus rezultātus. 

Tas, ka lieta pret Vaivodu ir izbeigta, pašvaldībai ir labi, jo tas nozīmē, ka nav nekavējoties jāatmaksā Eiropas fondu līdzekļi. Tomēr riski naudu zaudēt pēc dažiem gadiem ir būtiski, atzīst Līvānu mērs Rubens: “Tā vieta gan, kur tas angārs ir nolikts, tur blakām ir šis nokraušanas laukums un tur vēl ir aizsāktais otrs angārs, kas ir bijusi pašvaldības līdzekļu vienkārši izšķērdēšana, par 450 tūkstošiem izrokot pamatus un nekad tur neko neturpinot, tur attiecīgi arī mēs esam domājuši par to, kā piesaistīt. Un runājot ar potenciālajiem investoriem, viņi nav sajūsmā ne par to vietu, kas tur ir, jo liela mēroga ražošana tur nevar ieiet, tur patiesībā diezgan saspiesti. Kaut kāda maza mēroga izlaide, bet šāda veida ražošana... Nu vienkārši nav šobrīd tāda pieprasījuma.”

Rubens uzskata, ka arī bez EPPO izmeklēšanas ar angāra projektiem būtu problēmas, jo kļūdaina bijusi izpratne par to, kā attīstīt uzņēmējdarbību novadā: “Tā ekonomiskās vides izpratne vai tā attīstība, saprotot šī novada specifiku vai ko mēs varam piesaistīt un ko mēs nevaram un uz ko mums ir jāstrādā, ka tas esošais uzņēmējs un viņa vajadzības, kaut vai tas pats mājokļa jautājums... Būtu bijis daudz kritiskāk risināt to, nevis domāt par “x” uzņēmēja piesaisti tur tādā mistiskā veidā.”

Konkrētajā angārā investoram jāpiesaista 900 tūkstoši eiro nefinanšu investīcijās un jāizveido 16 darbavietas. Laika atlicis mazāk nekā trīs gadi. Rubens neizslēdz iespēju, ka domei nāksies jau tuvākajā laikā nomas līgumu ar “Die Casting” lauzt un sludināt jaunu izsoli. Vispirms gan jāsagaida tagadējā nomnieka atskaite par paveikto un tālākajiem plāniem.

Lietas ietvaros liecības sniegušais “Vizulo” vadītājs Zeltiņš šonedēļ nebija Latvijā, tāpēc uz “de facto” jautājumiem atbildēja rakstiski. Viņa skatījumā no kriminālprocesa materiāliem nepārprotami izrietot, ka “Vizulo” neesot pārkāpis nekādas tiesību normas. Savu sākotnējo interesi par objektu uzņēmums nekad neesot maskējis, tomēr, tā kā angārs neatbilda “Vizulo” biznesa vajadzībām, nomas tiesību izsolē “Vizulo” nepiedalījās, apgalvo Zeltiņš. Savukārt par Līvānu domes amatpersonu izteikumiem sanāksmēs “Vizulo” vadītājs saka, ka nevarot skaidrot citu personu viedokli.