Jaunais pedagogu darba samaksas modelis “Programma skolā” tuvojas: izstrādāti ieviešanas kritēriji

Kā informēja IZM, noteikumu projekti izstrādāti, pamatojoties uz Izglītības likumā noteikto deleģējumu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanu. Tajos paredzēti kritēriji izglītības pieejamības nodrošināšanai un noteikta kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā, paredzot iespēju izglītības iestādēm saņemt atbilstošu valsts finansējumu konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai pedagoģiskajam personālam.

IZM norāda, ka jaunā finansēšanas pieeja ir būtisks priekšnoteikums izglītības kvalitātes stiprināšanai, jo tā ļaušot veidot plašāku un daudzveidīgāku izglītības piedāvājumu, tostarp svešvalodu, padziļināto kursu un STEM jomā, kā arī nodrošināt individuālāku atbalstu skolēniem un veidot profesionālas pedagogu komandas.

Vienlaikus paredzētas iespējas modernizēt mācību procesu, mācību vidi un uzlabot izglītības iestāžu pārvaldību.

Jauns pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis nepieciešams, lai nodrošinātu efektīvāku resursu izmantošanu, mērķtiecīgākas investīcijas izglītības iestāžu attīstībā, mazinātu mācību sasniegumu atšķirības starp reģioniem un uzlabotu izglītības pieejamību neatkarīgi no izglītojamā dzīvesvietas, skaidro IZM.

Kritēriji izstrādāti, lai veidotu ilgtspējīgu izglītības iestāžu tīklu, balstoties uz pieciem principiem: optimālu klases lieluma noteikšanu, izglītojamo skaita noteikšanu četrās klašu grupās, izglītojamo skaita svārstību pieļaušanu atkarībā no klašu grupas, izglītības iestāžu kategorizēšanu pēc pašvaldību urbanizācijas līmeņa un izglītojamo skaita kritēriju piemērošanu atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas vai citiem parametriem.

Kritēriji paredz arī īpašus izņēmumus izglītības iestādēm ar augstu izglītības pieejamības risku, ko nosaka pēc ceļā pavadītā laika līdz nākamajai atbilstošās pakāpes skolai un kas ir vairāk nekā 30 minūtes. Šīm skolām paredzēti zemākie kvantitatīvie sliekšņi, un tām nepiemēro skolēnu skaita svārstības. Tāpat izņēmumus plānots attiecināt uz skolām, kas atrodas līdz 15 kilometru joslā no Eiropas Savienības ārējās robežas.

Papildus skolām ar augstu pieejamības risku regulējumā paredzēts iekļaut vēl septiņas izglītības iestādes, kurām piemēro tādus pašus kritērijus, pamatojot to ar nozīmi vietējās kopienas kultūrvēsturiskā mantojuma un identitātes saglabāšanā.

Ministrijā skaidro, ka jaunais modelis risināšot arī izaicinājumus, ko izglītības sistēmai rada negatīvās demogrāfiskās tendences. IZM prognozē, ka līdz 2040. gadam skolēnu skaits vispārējā izglītībā varētu samazināties gandrīz par 50%, dažviet pat par 61%. Tādējādi līdzšinējais finansēšanas princips "Nauda seko skolēnam" vairs neatbilst pašreizējai situācijai, un "ir sevi izsmēlis", uzsver IZM.

Jaunais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis paredz taisnīgāku atalgojumu neatkarīgi no skolas atrašanās vietas, stabilāku un prognozējamāku finansējumu izglītības iestādēm, kā arī lielāku autonomiju skolu direktoriem mācību darba plānošanā.

Modelis daļēji ieviests jau no 2025. gada 1. septembra, papildus no valsts budžeta piešķirot 4,92 miljonus eiro skolu atbalsta personāla darba samaksai, bet pilnā apmērā to plānots ieviest no šī gada 1. septembra.

Finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai pedagogu darba samaksai 2026. gadā paredzēti papildu 45 miljoni eiro, 2027. gadā - vairāk nekā 90,5 miljoni eiro, bet 2028. gadā - vairāk nekā 86,5 miljoni eiro.

Grozījumi izstrādāti Ministru kabineta noteikumu projektos, kas nosaka valsts līdzdalību pedagogu darba samaksas finansēšanā un izmaiņas pedagogu algu finansēšanas kārtībā privātajās izglītības iestādēs.