Astoņas firmas vienā dzīvoklī: Tiesībsarga birojs sāk pārbaudi par pamattiesību aizskāruma riskiem, reģistrējot uzņēmuma adresi
Birokrātijas mazināšanas nolūkos valsts pirms dažiem gadiem atļāva reģistrēt firmas juridisko adresi, neiesniedzot īpašnieka rakstisku piekrišanu. Kāds Rīgas dzīvokļa saimnieks jau vairākus mēnešus mēģina tikt vaļā no astoņām viņa īpašumā nesaskaņoti reģistrētām firmām. Taču pagaidām tieši viņa dzīvoklis ir iekļauts riska adrešu sarakstā. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, Tiesībsarga birojs šonedēļ sāka pārbaudes lietu, lai vērtētu, vai pašreizējais regulējums ir samērīgs ar personas iespējamu īpašuma tiesību un privātās dzīves aizskārumu.
Savu dzīvokli Rīgā uzņēmējs un informācijas tehnoloģiju speciālists Kārlis Blūmentāls izīrēja vienam un tam pašam cilvēkam kopš 2017. gada. Īrnieks – Lielbritānijas pilsonis – radījis bagāta uzņēmēja iespaidu. Bijis punktuāls, norēķinājies laikus, dzīvokli uzturējis kārtībā. Tāpēc vienu uzņēmumu Kārlis īrniekam tajā pašā 2017. gadā atļāva reģistrēt. Uzņēmumu pēc dažiem gadiem likvidēja. Citu saskaņojumu nav bijis. Turklāt īres līgumā iekļauts aizliegums dzīvoklī reģistrēt birojus.
Liels ir bijis Kārļa pārsteigums pērn vasarā, kad policija lūdza paskaidrot, vai viņa dzīvoklī tiešām darbojas kāda firma. Atklājās, ka tādas ir bijušas astoņas.
“Es nekad nekādu atļauju nebiju devis tur reģistrēt kaut kādus šos uzņēmumus vai kaut ko darīt. Un, jā, sākumā bija šoks. Pēc tam es sapratu, ka tas ir normāli, ka tā var būt, ka jebkurš var kaut vai Prezidenta pilī reģistrēt savu uzņēmumu, un tur neko nevar izdarīt,” sacīja Kārlis Blūmentāls.
Pērn oktobrī īrnieks jau bija izvācies. Savukārt Kārlim sākās riņķa dancis ar paskaidrojumiem dažādām iestādēm, lūdzot izdeklarēt viltvāržus no dzīvokļa. Lai arī no sešiem uzņēmumiem ir izdevies tikt vaļā, divi tomēr palika – viens ir sācis likvidācijas procesu, par otra darbības apturēšanu lēmums vēl ir procesā.
Šis iznākums nepārliecināja Valsts ieņēmumu dienestu, kas ir iekļāvis dzīvokli tā sauktajā riska adrešu sarakstā.
“Tas, kas, manuprāt, pazūd no konteksta: konkrētā persona netiek vainota, viņa nav sodīta. Pēc būtības varbūt diezgan ironiski skanēs, bet šobrīd, iekļaujot šo adresi riska adrešu sarakstā, šī persona tiek pasargāta, ka tur tiešām vēl lielākiem nodokļu krāpniekiem nav iespēja piereģistrēties,” tā skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Kārlis uzskata, ka šis lēmums ierobežo viņa tiesības ļaut kādam citam viņa ieskatā godprātīgam uzņēmējam reģistrēt savu darbību.
Diskutēt par nosacījumiem iekļaušanai riska adrešu sarakstā aicina arī Uzņēmumu reģistrā. “Lai gan viennozīmīgi varam piekrist, ka pats riska adrešu regulējums ir veiksmīgs un nepieciešams, tomēr tam arī nevajadzētu radīt liekas nelabvēlīgas sekas nekustamā īpašuma īpašniekam, kurš šajā procesā nav neko izdarījis nepareizi,” uzsvēra Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Laima Letiņa.
Gandrīz visi svešie uzņēmumi Kārļa Blūmentāla dzīvoklī pierakstījās pērn. Valsts ieņēmumu dienests pamanījis to darbībā fiktīvās uzņēmējdarbības pazīmes. Piemēram, somiem piederošā firma “Greta Carbon” šajā – vienīgajā norādītajā – adresē deklarējusi cietā kurināmā ražošanu no augu biomasas, ko nav iespējams veikt dzīvoklī. Tāpat kā strādāt trim pārtikas produktu vairumtirdzniecības uzņēmumiem (“Maurilat”, “Velmark Global”, “Harmonique”), kas pieder attiecīgi Maurīcijas, Indijas un Mjanmas pilsonim. Arī pārējie uzņēmumi pieder ārzemniekiem. Uzņēmumu reģistram viņi visi bija apliecinājuši, ka ir tiesīgi atrasties šajā adresē.
Uzņēmuma “Maurilat” īpašnieks Džeimss Allans Klarels Martingeils raidījumam sacīja, ka uzņēmuma reģistrāciju ir uzticējis Latvijas grāmatvedei. Viņš apstiprināja, ka tā ir bijusi konsultāciju biroja “NXM Consulting” valdes locekle Madara Dubinska. Raidījums noskaidrojis, ka viņas biznesa partneris ir bijis tas pats iepriekšējais īrnieks jau minētajā Rīgas dzīvoklī. Abi figurē vairākos Latvijas uzņēmumos, kas strādā ar pilsoņiem no trešajām valstīm. Abi aktīvi reklamē Latvijas “zelta vīzu programmu” un piedāvā ārzemniekiem palīdzību uzņēmumu atvēršanā. Komentārus “de facto” viņi nesniedza.
Tagad seši uzņēmumi, kas mainījuši juridisko adresi, ir reģistrēti Ganību dambī 26A – biroju ēkā Rīgā, kur, kā liecina “Lursoft” apkopotie dati, šobrīd reģistrēti kopumā 111 uzņēmumi. Savukārt visā Latvijā, saskaņā ar “Lursoft” datiem, ir 30 adreses, kur katrā reģistrēti vairāk nekā 50 uzņēmumi.
Līdz 2021. gadam reģistrācijas pieteikumam bija jāpievieno īpašnieka rakstiska piekrišana. Tagad šāds dokuments nav vajadzīgs, taču saskaņojumam izmantot adresi joprojām jābūt. Citādi kompānijas vadību var saukt pie kriminālatbildības par nepatiesu ziņu sniegšanu valsts iestādei. Par to laika posmā no 2021. gada 1. augusta līdz 2025. gada 31. decembrim Valsts policija ir sākusi 192 kriminālprocesus; 80 % gadījumu – par nepatiesas juridiskās adreses norādīšanu dokumentos.
Taču lietu pret komersantiem, kas bija reģistrēti Kārļa Blūmentāla dzīvoklī, policija nesāka. Rakstiskā atbildē raidījumam policija norādīja, ka, izvērtējot saņemtos materiālus, pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo “netika konstatēts noziedzīgs nodarījums”.
Tiesiskie instrumenti, kā tikt vaļā no nelūgtiem juridiskiem viesiem savās mājās, pastāv. Uzņēmumu reģistrs, saņemot īpašnieka sūdzību, var sākt vienkāršotās likvidācijas procesu. Taču vienkāršots nenozīmē ātrs. Sākumā ir jāsaņem uzņēmuma atbilde.
“Tā kārtība varbūt šobrīd nav īpaši ātra, jo brīdinājumam ir noteikts divu mēnešu termiņš. Pārējās procedūras arī vēl aizņem zināmu laiku. Un tas būtu tas, uz ko mēs varētu skatīties. Būtu jābūt ātrākai procedūrai, kā tikt vaļā no šiem nepamatoti reģistrētajiem uzņēmumiem,” sacīja Tieslietu ministrijas Komerctiesību departamenta vadītāja Baiba Lielkalne.
Lielākai īpašnieka tiesību aizsardzībai varētu izvērtēt vēl divas iespējas. Viena iespēja – īpašnieks valsts informācijas sistēmā varētu atzīmēt, ka neļauj uzņēmumu reģistrēšanai adresē. Otra iespēja paredz, ka īpašniekam nāktu paziņojums par kādas kompānijas parādīšanos viņa adresē. Abi varianti paredz izmaksas no valsts, kas gan pagaidām aplēstas nav.
