ZZS saspēlē ar opozīciju pieņem likumu, ko prezidents liek pārstrādāt
Gandrīz ne nedēļa Saeimā nepaiet bez uzskatāmiem apliecinājumiem, ka valdību veidojošās partijas nestrādā kā vienota komanda. Vismaz ne visos jautājumos, secina LTV raidījums “de facto”.
Sēdē janvāra vidū, valdības partijai ZZS balsojot kopā ar opozīciju, deputātu vairākums pieņēma grozījumus likumā par kaitējuma atlīdzināšanu kriminālprocesos. Tieslietu sistēmas iestādes nekavējoties lūdza Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam likumu neizsludināt. Viņš piektdien par šādu soli arī izšķīrās. Tagad Saeimai grozījumi būs jāskata vēlreiz.
Likuma izmaiņas attiecas uz diezgan specifisku krimināltiesību sastāvdaļu – mantas arestēšanu. Kopš rudens Saeimā diskutēja, ka gadījumos, ja izmeklēšanas laikā, piemēram, nauda vai nekustamais īpašums ticis arestēts nepamatoti, tad valstij būtu jāatlīdzina īpašniekam zaudējumi.
Pēdējās sēdēs strīds bija par to, kurā brīdī kompensāciju drīkst prasīt. Tieslietu ministrija uzskata – lai kādam izmaksātu atlīdzību par nepamatotu arestu, jāsagaida izmeklēšanas pilnīga pabeigšana. Garākā procesā tas būtu galīgais tiesas spriedums.
Saeimas deputāta Gunāra Kūtra (ZZS) ieskatā, šāds termiņš var izvērsties nesamērīgi ilgs.
“Mans viedoklis ir tāds, ka šis tieslietu ministres priekšlikums šajā kaitējuma kompensācijas jautājumā ir ne tikai netaisnīgs, bet arī negodīgs,” deputāts no tribīnes aicināja citus nebalsot par koalīcijas partneres piedāvāto variantu.
Deputāts Andrejs Judins (JV) savukārt Kūtra priekšlikumu par ātrāku atlīdzības izmaksu nosauca par absurdu: “Ko piedāvā Kūtra kungs? Viņš piedāvā maksāt kompensāciju un pēc tam gaidīt [gala] nolēmumu. Un gadījumā, ja nolēmums būs personai nelabvēlīgs, mums veidosies tāda situācija – mēs maksājam kompensāciju un pēc tam konfiscējam mantu.”
Kūtris gan oponēja, ka viņa priekšlikums attiektos tikai uz tiem, pie kuriem atrodas arestētā manta, bet kuri paši netiek turēti aizdomās. Tādēļ šādām trešajām personām atlīdzināt zaudējumus vajagot uzreiz pēc aresta atcelšanas. Uz to deputāts Judins citiem skaidroja, ka “trešā persona” nebūt nenozīmē, ka tai ar notikušo nav nekāda sakara: “Kolēģi, es vienkāršiem vārdiem pateikšu, kas ir tā trešā persona. Viens ņem kukuļus, bet viņam ir bērns. Uz bērna vārda ir noformēts dzīvoklis. Viņš būs trešā persona.”
Saeima ar pirmo balsojumu nevarēja izlemt. Balsis sadalījās vienādi. Taču liela daļa deputātu par šo juridiski sarežģīto jautājumu vispār nebalsoja. Tūlīt pēc tam, otrajā piegājienā, ZZS kopā ar opozīcijas partijām Tieslietu ministrijas priekšlikumu noraidīja.
Nākamajā dienā Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču likumu neizsludināt aicināja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV), kurai ZZS par atšķirīgo viedokli pirms tam neesot teikuši.
Viņa skaidro, ka aresta atcelšana mantai nebūt nenozīmē, ka vēlākā izmeklēšanas stadijā mantu neatzīs par noziedzīgi iegūtu, tādēļ svarīgi pirms naudas izmaksas sagaidīt gala spriedumu: “Mantas arestu var atcelt dažādu iemeslu dēļ. Mantas arestu var atcelt un pēc tam uzlikt no jauna. Ģenerālprokuratūra saka, ka aplēst iespējamos izdevumus valsts budžetam no šīs normas nav iespējams. Tie būs vairāki desmiti miljoni eiro.”
Arī ģenerālprokuratūra pievienojās ministrijas aicinājumam nodot likumu par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu parlamentam otrreizējai caurlūkošanai, jo priekšlaicīgi nav iespējams pārliecināties, ka aizskartās mantas īpašniekam tiešām nav saistības ar izmeklējamo noziegumu.
Turpretim atbalstu Kūtra priekšlikumam dzird no advokātu vidus. Advokāts Alfrēds Voroņko, kurš diskusijās Saeimā pārstāvēja advokātu organizāciju, nenosaucot konkrētus piemērus, stāsta, ka klienti ir saskārušies ar situācijām, ka pēc aresta atcelšanas nav varējuši saņemt kompensāciju, tādēļ advokāti mudinājuši problēmu atrisināt.
“Ļoti bieži juridiskās personas, iesniedzot pieteikumus par kaitējuma atlīdzināšanu par nepamatotu arestu, saņēma atteikumu ierosināt lietu tā iemesla dēļ, ka likums šādas tiesības tieši juridiskām personām neparedzēja,” saka Voroņko.
Savukārt Tieslietu ministrijas un ģenerālprokuratūras argumentus advokāts uzskata par ļoti teorētiskiem. Diskusijās neesot izskanējuši reāli prakses gadījumi, kad kādai mantai arests atcelts kā nepamatots, bet vēlāk manta atzīta par noziedzīgi iegūtu: “Man liekas to varētu kaut kādā ziņā salīdzināt ar situāciju, ko mēs darītu, kā rīkotos, ja vasarā uzsnigtu sniegs. Teorētiski tādu iespējamību mēs nevaram izslēgt, un viesiem autovadītājiem vajadzētu aprīkot savas mašīnas ar ziemas riepām, arī vasarā.”
Tomēr “de facto” secina, ka nemaz tik atrautas no prakses šādas situācijas nav. Kā, piemēru, var minēt lietu, kur uzņēmējs Gulams Gulami tiek tiesāts par iespējamu viesnīcas izkrāpšanu. Viesnīca uz izmeklēšanas laiku bija arestēta, bet nu arests atcelts. Formāli īpašums pieder ar Gulami it kā nesaistītam uzņēmumam. Teorētiski, ja likums stātos spēkā, firma, iespējams, drīkstētu pretendēt uz kompensāciju, taču tajā pašā laikā tiesā vēl nebūtu izšķirts jautājums, vai viesnīca ir izkrāpta.
Saeimas gaiteņos dzird versijas, ka grozījumi varētu skart arī advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietu. Šajā procesā Kūtris reiz gatavojis apsūdzētajiem labvēlīgu atzinumu.
Pats deputāts noliedz, ka viņa iesniegtais strīdīgais priekšlikumus esot saistīts ar kādu vienu konkrētu krimināllietu. “Es no 2005.gada strādāju ar kriminālprocesu. Un neviens Latvijas jurists vai zinātnieks nenoliegs, ka es strādāju ar to nodaļu, kas runā par mantiskajiem jautājumiem. Un es perfekti zinu, kas ir mantas arests,” teic Kūtris.
Deputāts paliek uzskata, ka viņa strīdīgais priekšlikums esot gana labs. Viņš prognozē, ka otrreizējas caurskatīšanas gadījumā, visticamāk, būs jāvienojas par kādu kompromisa variantu.
Valsts prezidents Rinkēvičs piektdien pēc atgriešanās no Pasaules Ekonomikas foruma Davosā pieņēma lēmumu likumu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, jo grozījumi “rada jaunas tiesiski nenoteiktas situācijas”.
Prezidents centās saklausīt abu pušu argumentus: “Jāsaka, ka kā parasti, nav melns un balts šādos jautājumos. (..) Es ceru uz to, ka Saeima ieklausīsies priekšlikumā, kas ir izteikts otrreizējās caurlūkošanas vēstulē, atrast šo te samērīgo kompromisu starp izmeklēšanas un tiesībaizsardzības interesēm un pārējām interesēm.”
Rinkēviča piedāvājums paredz, ka vispārīgi aizskartais mantas īpašnieks var pieprasīt kaitējuma atlīdzību pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās kriminālprocesā, taču kaitējumu varētu atlīdzināt uzreiz pēc mantas aresta atcelšanas, ja procesa virzītājs guvis pārliecību, ka manta nav noziedzīgi iegūta vai saistīta ar noziegumu.
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) piektdien pēc ārlietu augstāko amatpersonu tikšanās Rīgas pilī neatbildēja, vai ZZS šajā jautājumā varētu piekāpties, bet parasti deputāti atrodot “zelta vidusceļu”.
