Lūznavas muižas notikumu gada sākumā skanēs kamermūzikas pērles, aicinās garšu ceļojums un būs atkal satikšanās ar Latgali mākslā
Šis notikumu gads Rēzeknes novada Lūznavas muižā sāksies ar vairākiem pasākumiem – kamermūzikas koncertu, kurā skanēs Perta, Baha, Ravela mūzika, Rēzeknes novada mājražotāju garšu baudīšanu ar labdarības mērķi un Latgalē dzimuša mākslinieka atkalsatikšanos ar dzimto pusi gleznu izstādē.
13. janvāris–29. marts
Alberta Franciska Pauliņa gleznu izstāde “Nostalģija”
No 13. janvāra līdz 29. martam Lūznavas muižā būs apskatāma Tukuma mākslinieka Alberta Franciska Pauliņa (1948) gleznu izstāde “Nostalģija”. Latgalē dzimušais, bet dzīves lielāko daļu Kurzemes pilsētai Tukumam piederīgais mākslinieks Alberts Francisks Pauliņš ir ievērojams ainavu glezniecības tradīciju pilnveidotājs, glezno arī klusās dabas, retāk portretus un aktus. Izstādē apskatāmi dažādos laikposmos tapuši darbi no Alberta Franciska Pauliņa privātkolekcijas, tajos mākslinieka rokraksts atklājas stilistiski dažāds un aizvien jaunā atšķirīgā ekspresivitātē. Izstādē iekļauti arī vairāki vēl neredzēti mākslas darbi, kas tapuši 2025. gadā. Ar Latgales tematikai raksturīgo gleznu “Latgales naktis. Brāļa piemiņai” (2012) izstādē ir pārstāvēts Tukuma muzeja mākslas krājums.
25. janvāris plkst. 15.00
Elīnas Bukšas un Aurēlijas Šimkus koncertprogramma “Kamermūzikas pērles”
Pirmais šī gada koncerts muižā būs vijolnieces Elīnas Bukšas un pianistes Aurēlijas Šimkus kamermūzikas koncertprogramma “Kamermūzikas pērles”, kurā skanēs Arvo Perta “Fratres”, Baha Čakona, kā arī Morisa Ravela un Johanesa Brāmsa mūzika. Abas mūziķes ir starptautiski atzītas latviešu mākslinieces, kuru meistarība, izteiksmīgums un interpretāciju dziļums neatstāj vienaldzīgu nevienu klausītāju.
Par abu mūziķu sadarbību Bukša ir teikusi: “Mums abām ļoti patīk strādāt detalizēti. Tas ir nedaudz apsēsts process, un man ļoti patīk tajā visā marinēties un domāt, un apspriest, un atklāt kopā.” Elīna Bukša ir viena no Latvijas spožākajām vijolniecēm, kas koncertējusi “Wigmore Hall” Londonā, “Auditorium du Louvre” Parīzē, “Laeiszhalle” Hamburgā, “Bozar” Briselē, kā arī sadarbojusies ar tādiem orķestriem kā “I Virtuosi del Teatro alla Scala”, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonia Varsovia, Kansai filharmonisko orķestri. Aurēlija Šimkus ir piedalījusies starptautisko festivālos, kā arī muzicējusi kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Kauņas filharmonisko orķestri, Valsts akadēmisko kori “Latvija”, Anglijas kamerorķestri, Varšavas simfonisko orķestri u.c.
22. februāris 15.00
Beāte Zviedre un Jānis Bērziņš koncertprogrammā “Dārziņš, Mediņš un mīla”
Kā skan latviešu klasiķu vokālā lirika, ja klavieru pavadījumu aizstāj ģitāra, bet akadēmiskās dziedāšanas izteiksmi – džeza, popa, folka un mūziklu balss nokrāsas? Piedāvājot jaunu un neierastu skatījumu uz pašmāju dižkomponistu mantojumu, rūdījušies ar radošiem meklējumiem un interesantiem atklājumiem, pie klausītājiem dodas dziedātāja Beāte Zviedre un ģitārists Jānis Bērziņš. Līdzās izcilo melodiķu Emīla Dārziņa un Jāņa Mediņa solodziesmu īpašajām apdarēm šajā programmā ieausti arī pašu atskaņotājmākslinieku oriģināldarbi – abu komponētā mūzika un Beātes teksti.
Duets papildina: “Kā tematiskā stīga te cauri vijas mīlestība, sākot no senatnīgās, romantiskās un naivās jūtu pasaules klasiķu dziesmās līdz mūsdienu realitātes vērojumiem.”
28. februāris 16.00–22.00
Argentīnas tango nodarbība un milonga
Varbūt jau pirms 100 gadiem šo toreiz moderno deju dejoja Lūznavas muižā? Tango kā sociālā integrācija aizsākās 19. gs. beigās, gājis savu ceļu un savu attīstību, tas dzīvo un mainās kopā ar laiku, kopā ar mums no visas pasaules. Tango ir daudzveidīgs, dziļš un pamatīgs, bet reizē viegls un priecīgs. Argentīnas tango pēc savas izcelsmes un rakstura vairo optimismu un apvieno cilvēkus, sniedzot iespēju izpaust sevi, neatkarīgi no tā, kas mēs esam, no kurienes nākam un kādā valodā runājam. 16.00–17.30 nodarbība (vada Dmitrijs Arestovs), 18.00–22.00 Milonga (dj Aigars Strežs).
Organizē “Tango Madonā” (informācija 29390446).
22. marts 15.00
Rīgas ģitāru kvarteta koncertprogramma “Latvijas bildes”
Rīgas ģitāru kvartetā apvienojušies jaunākās paaudzes talantīgākie un aktīvākie klasiskās ģitārspēles pārstāvji – Kārlis Matīss Zitmanis, Miks Akots un Kaspars Niklasons, ansambļa saspēlei pieaicinot arī savu pasniedzēju – pieredzējušo ģitārspēles virtuozu Kasparu Zemīti. 2024. gada nogalē dibinātais kvartets sevi pieteica Latvijas klasiskās ģitāras simpozijā, mūsu koncertvidē pirmoreiz atskaņojot Endrū Jorka iespaidīgo un tehniski izaicinošo skaņdarbu “Quiccan”, kas iekļauts arī šajā programmā. Programmu kuplinās arī pašu ģitāristu radīti skaņdarbi, pasaulslavenu skaņražu opusi un to pārlikumi ģitāru kvartetam.
Līdz 9. februārim
Pieteikšanās 2026. gada radošo rezidenču programmu literatūrā, valodniecībā un Latgales pētniecībā
Programmā nu jau sešiem autoriem vai radošajām apvienībām tiks piedāvāta iespēja izmantot rezidenci, radot darbus, kas veicinās latgaliešu valodas, literatūras un latgalistikas attīstību un popularizēšanu.Rezidenču programma paredzēta latgaliski rakstošajiem literātiem, tulkotājiem, žurnālistiem, scenāristiem, latgaliešu valodas, literatūras un Latgales kultūras pētniekiem, tai skaitā arī ārvalstu literātiem, kas raksta latgaliski, vai ārzemju literātiem un pētniekiem, kas raksta par Latgali, pēta Latgales kultūru vai tulko no/uz latgaliešu valodu, kā arī citām radošajām personībām, kas darbojas latgaliskajā kultūrtelpā. Programmas mērķis ir veicināt latgaliešu valodas, literatūras un latgalistikas attīstību un popularizēšanu, nodrošinot platformu augstvērtīgu daiļdarbu latgaliešu valodā un Latgalei veltītu pētījumu pieaugumam.
Pieteikšanās, nosūtot īsu motivācijas vēstuli un plānotā radošā darba ievirzi (līdz 2000 zīmēm) uz muiza@luznava.lv.
Līdz 30. aprīlim
Ekspozīcija “Kerbedza kabinets”
Izstādē, kas tapusi, svinot Lūznavas muižas desmitgadi kopš atvēršanas pēc vērienīgās atjaunošanas, ir skatāma 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma interjera stilistikas interpretācija un kādreizējo muižkungu, izcilo dzelzceļa būvju inženieru — divu Staņislavu Kerbedzu — darba un atpūtas telpas atdzīvināšana. Ekspozīcija veidota, smeļoties iedvesmu no citiem tā laikā kabinetu iekārtojumiem, kā arī Kerbedzu dzimtas biogrāfijām un Lūznavas muižas vēstures. Ekspozīcijas koncepcijas autors ir vēsturnieks Andris Uškāns, bet tās vizuālo stāstu palīdzējusi iedzīvināt dizainere Liāna Merņaka.
2025. gada aprīlī muiža iesāka svinēt desmitgadi kopā atkal atvēršanas pēc vērienīgās atjaunošanas darbiem 2015. gada aprīlī, ko turpina arī ar pakāpenisku muižas zīmola vizuālā stāsta atjaunošanu. Šo desmit gadu aktīvās darbības laikā te viesojušies gandrīz 150 tūkstoši apmeklētāju no vairāk nekā 60 valstīm un muiža bijusi mājvieta vairāk nekā 1700 dažādiem pasākumiem (koncerti, semināri, svinības, festivāli un citas norises). 2025. gadā notikuši 150 pasākumi, muižā bijuši vairāk nekā 12 tūkstoši viesu, kā arī īstenoti 12 dažāda līmeņa projekti ideju īstenošanai un papildu finansējuma piesaistei.
