Kapavietas nedrīkst atstāt novārtā: aktuāls arī virsapbedījumu jautājums

Patlaban katrā pašvaldībā ir savi nosacījumi attiecībā uz apbedījumiem. Topošā likuma mērķis ir nodrošināt kultūrvēsturiskajām tradīcijām atbilstošu vienotu pašvaldību kapsētu izveidošanas un uzturēšanas, kā arī kapavietas piešķiršanas kārtību, ievērojot ikviena cilvēka tiesības uz kapavietu un cieņpilnu attieksmi pēc nāves. 

Tradīcijas pamazām mainās

Latvijā ir augsta kapu kultūra, un gandrīz ikvienam bija skaidrs, ka vismaz divas reizes gadā – pavasaros un rudeņos – jābrauc sakopt tuvinieku kapus. Tagad dzīve kļuvusi steidzīgāka un apbedīšanas kompāniju pārstāvji teic, ka arvien biežāk cilvēki izšķiras par labu kremācijai. 

Pēc Rīgas domes pasūtījuma 2023. gadā kompānija “Grant Thornton Baltic” SIA veikusi Rīgas Krematorijas darbības un turpmākās izmantošanas novērtējumu, kurā aplūkots arī kopējais apbedīšanas un kremācijas pakalpojumu tirgus. Redzams, ka pieprasījumam ir tendence palielināties.

Kur likt urnu? Kur kaisīt pelnus?

Pēc kremācijas tuvinieki saņem urnu ar aizgājēja pelniem. Ir zināmi gadījumi, kad nelaiķis stāv uz kumodes vai klavierēm ilgāku laiku. Līdz tiek pieņemts lēmums apglabāt. Dažkārt izpildīta aizgājēja pēdējā vēlēšanās. Piemēram, leģendārais dzejnieks Aivars Neibarts, dēvēts par Ņurbuli, bija izteicis vēlmi, ka vēlas “izkaisīties” dzimtās Liepājas Rožu laukumā. Viņš traģiski gāja bojā ugunsnelaimē 2001. gada februārī, un viņa draugi šo vēlmi izpildījuši. Diezgan populāra vieta ir jūra, un atsevišķi apbedītāji pat piedāvā šādu pakalpojumu ar ceremoniju uz kuģīša. 

Bet, protams, urnu var apglabāt ģimenes kapavietā. Te gan jāpiebilst, ka paši nevar iet un rakt, kā gribas – ir jāsaskaņo ar kapu administrāciju un jāalgo profesionāli kaprači, kā tas ir jebkurās bērēs. Urnas var glabāt arī kolumbārijos.

Iespējams, ka pēc Kapsētu likuma pieņemšanas pelnus varēs kaisīt kapsētās tam paredzētās vietās. Patlaban likumprojektu skata Saeima un ir iesniegts šāds priekšlikums. 
Šis likums attieksies tikai uz kapsētu teritorijām. 

Ja nekopsi – atņems

Tā kā kapsētu darbību Latvijā nenosaka īpašs likums, patlaban katra pašvaldība to regulē ar saviem saistošajiem noteikumiem, kuri mēdz būt atšķirīgi. Savukārt topošais likums paredz vienotu regulējumu. Tajā atrunātas kapavietu uzturēšanas pamatprasības un turētāja pienākumi, piemēram, kā sagatavot kapavietu apbedīšanai. Triju mēnešu laikā pēc apbedīšanas kapavieta jāsakopj. Vajag novākt vītušos ziedus, vainagus, zarus. Par kapavietu jārūpējas regulāri, tajā skaitā vajag apkopt stādījumus un uzturēt labiekārtojuma elementus.

Likumprojekts paredz: kapsētas apsaimniekotājam ne retāk kā vienu reizi kalendārajā gadā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim jāapseko un jāinformē par ilgstoši nekoptām kapavietām. Pamatojoties uz apsekošanā konstatēto, pašvaldība pieņem lēmumu, ar kuru atzīst kapavietu par nekoptu, un par to informē kapavietas turētāju. Vienlaikus kapavietas turētājam tiek dota iespēja triju gadu laikā veikt sakopšanu.

Ja turētājs nav zināms, kapsētas apsaimniekotājs pēc pašvaldības lēmuma pieņemšanas novieto kapavietā informatīvu paziņojumu par to, ka kapavieta atzīta par nekoptu, un norāda savu kontaktinformāciju saziņai. Paziņojumu pašvaldība ir tiesīga izvietot arī citur, ievērojot noteiktos informācijas pieejamības ierobežojumus. 

Nākamais apbedījums

Attiecībā uz virsapbedījumu veikšanu likumprojekts nosaka termiņu, kurā šāds apbedījums ir iespējams – 20 gadus pēc apbedīšanas. Vienlaikus, ņemot vērā atšķirīgās augsnes īpašības kapsētās un gruntsūdens līmeni, pašvaldības dome saistošajos noteikumos var noteikt īsāku periodu virsapbedījumu veikšanai kapsētā vai tās daļā. 

Nedaudz diskutabla ir norma, ka virsapbedījumu iespējams veikt pēc kapavietas turētāja ieskatiem. Rodas jautājums, vai situācijā, kad kapsētās pietrūktu vietu, šis process netiktu paātrināts. Kaut gan – tas šķiet maz ticami, jo virsapbedījumu veikšana ir saistīta ar vides un sanitārajiem riskiem, kā arī ētiskiem apsvērumiem.

Kā lēmušas pašvaldības

Kā jau minēts, kārtība kapsētās līdz šim ir katras konkrētās pašvaldības kompetencē, tostarp attiecībā uz virsapbedījumiem. “Kas Jauns Avīze” izpētīja, ka, piemēram, Rīgas kapsētu saistošie noteikumi paredz: virsapbedījumus, mirušo apbedot zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma. Saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem. Daugavpils kapsētu noteikumi paredz, ka virsapbedījuma veikšanai kapsētu apsaimniekotājs piešķir kapavietu virs esoša apbedījuma, ja pēc pēdējā apbedījuma šajā vietā pagājuši ne mazāk kā divdesmit gadi. Šo termiņu drīkst samazināt līdz piecpadsmit gadiem, ja virsapbedījums tiek lūgts ģimenes kapavietā. Liepājā virsapbedījumu, mirušo apbedot zārkā, var izdarīt 20 gadus pēc apbedījuma, ja tas ir tehniski iespējams. Cēsīs virsapbedījumus var izdarīt divdesmit gadus pēc apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saņemot rakstisku kapsētas īpašnieka un Veselības inspekcijas atļauju, šo termiņu var samazināt līdz piecpadsmit gadiem.

Topošais likumprojekts neregulē jautājumu par urnu virsapbedījumiem, ņemot vērā, ka šajā gadījumā nav nepieciešams vērtēt mirstīgo atlieku sadalīšanās laiku.

Kapavietas piešķiršana

Pašvaldībām būs pienākums izveidot un uzturēt elektronisku pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistru. Tāpat arī paredzēts vienots regulējums kapavietu piešķiršanai pašvaldību kapsētās. To piešķir pašvaldība kā publiskas lietas sevišķās izmantošanas tiesības.

Primāri tiks vērtēta mirušā pēdējā deklarētā dzīvesvieta vai norādītā papildu dzīvesvietas adrese, taču vienlaikus neliedzot iespēju kapavietu piešķirt, vadoties pēc iesniedzēja deklarētās vai norādītās papildu dzīvesvietas adreses.

Tāpat, vadoties pēc pašlaik pašvaldībās ieviestās kārtības, saglabātas tiesības kapavietu piešķirt arī pēc iesniedzēja brīvas izvēles, ja kapsētā jau ir iesniedzēja lietošanā esoša, brīva kapavieta, vai atbilstoši iesniedzēja izvēlei, ja attiecīgajā kapsētā ir brīva kapavieta.