Vai Latvija nosals bez krievu gāzes? Kaimiņi-agresori “prognozē” mums drūmu galu

Vai mūsu valstij tiešām draud nepatikšanas?

Vēlamais un realitāte

“Vienīgajā Baltijas pazemes gāzes krātuvē rezervju līmenis ir nokrities zem 40%. Ar šo apjomu var nepietikt gada apgādei ne tikai Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, bet arī Somijai. Taču situācija ir tuvu kritiskai ne tikai šajās valstīs. Krājumi Vācijas, Nīderlandes un Francijas krātuvēs strauji samazinās un tuvojas vēsturiskiem minimumiem. Tajā pašā laikā Eiropas gāze turpina aktīvi tikt patērēta, tostarp arī Ukrainā,” satraucoši ziņo Baltkrievijas, kā arī daudzi Krievijas mediji.

Kāpēc tad ne Eiropā, ne Latvijā nedzirdam kliedzienus: “Palīgā, mēs salstam nost!” Tāpēc, ka Krievijas propaganda atkal sev vēlamo pasniedz kā realitāti.

Cenas normas robežās

“Krājumi krātuvēs tiešām ir noslīdējuši līdz daudzu gadu minimumiem, tomēr cenas Eiropas gāzes tirgū ir jaunās normas robežās. Pašlaik tās ir aptuveni pagājušā gada janvāra līmenī – 30–35 eiro par megavatstundu, kas ir augstāk nekā pirmskara 20 eiro, taču Eiropas patērētājiem joprojām ir pieejamas. Krīzes kulminācijā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā gāze Eiropā maksāja desmitkārt dārgāk – dažkārt pārsniedza 300 eiro,” ziņo BBC.

Tāpēc eksperti uzskata, bet Eiropas amatpersonas cer, ka ne tikai šo ziemu, bet arī turpmāk Eiropa bez problēmām spēs sevi nodrošināt ar gāzi par pieņemamām cenām, pat ņemot vērā to, ka 2027. gada beigās plānots pilnībā atteikties no Krievijas piegādēm.

Piegāžu vilnis

“Puse apkures sezonas jau ir aiz muguras, temperatūra bija zemāka nekā pēdējos gados, krājumi strauji izsīkst. Tomēr cenas ir vienas no zemākajām kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā un, ņemot vērā inflāciju, tikai nedaudz pārsniedz vidējo līmeni desmitgadē no 2011. līdz 2020. gadam,” norāda naftas un gāzes analītiķis Džons Kemps.

Pēc viņa domām, galvenais iemesls ir sašķidrinātās gāzes pārpilnība tirgū. Turklāt piedāvājums tikai pieaugs 2026. gadā, kad darbību sāks jaunas rūpnīcas ASV un Katarā. Tas ļaus ne tikai segt pašreizējo ziemas pieprasījumu Eiropā pat jauna aukstuma viļņa gadījumā, bet arī vasarā papildināt krājumus krātuvēs par cenām, kas būs zemākas nekā pērn, un tādējādi labāk sagatavoties nākamajai ziemai.

Eiropas gāzes krātuves jau ir pustukšas, bet Vācijā – galvenajā Eiropas rūpniecības lielvalstī – to līmenis pat noslīdējis zem 45%. Tomēr pasauli pakāpeniski pārņem sen gaidītais sašķidrinātās gāzes piegāžu vilnis, kas sola bagātīgu piedāvājumu vēl daudzu gadu garumā. Eiropa ir spējusi sagaidīt šo brīdi, un turpmāk dzīve bez Krievijas gāzes būs vienkāršāka un lētāka nekā pēdējos gados, secina nozares izdevums “Platts”.

Atkarība pārvarēta

Kā uzskata eksperti, Eiropas Savienībai izdevies pārvarēt atkarību no Krievijas gāzes trīs galveno iemeslu dēļ. Pirmkārt, Eiropas valstis piekrastēs izbūvēja termināļus sašķidrinātās gāzes kuģu uzņemšanai. Otrkārt, iedzīvotāji un uzņēmumi sāka taupīt elektroenerģiju un siltumu. Treškārt, tika paātrināta pāreja no fosilajiem energoresursiem uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Pirmo reizi vēsturē 2025. gadā 27 ES valstīs vēja turbīnas un saules paneļi saražoja vairāk elektroenerģijas nekā ogļu un gāzes elektrostacijas, liecina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) provizoriskās aplēses.

Vēl pirms pieciem gadiem, pirms tā dēvētā gāzes kara sākuma, elektroenerģijas ražošana gāzes elektrostacijās bija lielāka nekā no saules un vēja, bet tagad situācija ir tieši pretēja. Turklāt jau tuvākā viena vai divu gadu laikā Eiropas Savienība no saules un vēja saražos divreiz vairāk elektroenerģijas nekā no gāzes.

Latvijā arī vēl turpina ražot elektrību no gāzes, bet no atjaunojamiem enerģijas avotiem – arvien vairāk, un šī daļa turpmākajos gados tikai augs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas " Vai Latvija nosals bez krievu gāzes? Kaimiņi-agresori “prognozē” mums drūmu galu" saturu atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.