Pērnais gads Latvijā bijis ceturtais siltākais novērojumu vēsturē

2025. gads bija 13. gads pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu jeb 1991.- 2020. gada vidējo temperatūru, un tas ierindojās ceturtajā vietā starp siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē - kopš 1924. gada. Pirmās divas vietas ieņem 2020. un 2024. gads, kad vidējā temperatūra sasniedza +8,7 grādus.

Vissiltākais 2025. gads bija Rīgas centrā, kur vidējā gaisa temperatūra sasniedza +9,1 grādu, bet viszemākā gada vidējā temperatūra bija +7,0 grādi Alūksnē. Gaisa temperatūras novirze no normas pagājušajā gadā bija no 0,8 grādiem Rucavā līdz 1,5 grādiem Ainažos.

Deviņi mēneši pagājušajā gadā bija siltāki par normu, savukārt maijs, jūnijs un augusts bija vēsāks nekā ierasts. Gada gaitā tika pārspēti tikai deviņi aukstuma rekordi, savukārt pārspēto siltuma rekordu skaits sasniedza 396, visvairāk to bija janvārī un martā.

Nozīmīgākais rekords bija +28,4 grādi 18. aprīlī Skrīveros - tik augsta gaisa temperatūra aprīlī Latvijā tika reģistrēta pirmo reizi. Turklāt pēc tam maijā un jūnijā gaisa temperatūra ne reizi nepakāpās tik augstu.

Marts un janvāris kļuva attiecīgi par otro un trešo siltāko novērojumu vēsturē, septembris bija ceturtais siltākais, savukārt decembris - piektais siltākais kopš 1924. gada. Maijs bija 24. vēsākais novērojumu vēsturē, tomēr tas kļuva par aukstāko pavasari noslēdzošo mēnesi kopš 1999. gada.

Gaisa temperatūras amplitūda 2025. gadā bija 52,1 grāds. Zemākā temperatūra LVĢMC novērojumu tīklā bija -19,7 grādi 20. februārī Daugavpilī, savukārt lielākais karstums bija +32,4 grādi 3. jūlijā Mērsragā un Rīgā.

Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā pērn bija 707,2 milimetri jeb 103% no gada normas. Vismitrākais gads bija Madonā, kur lietus un sniega daudzums sasniedza 893,7 milimetrus jeb 128% no normas. Vismazāk nokrišņu bija Jelgavas novērojumu stacijā - 508,5 milimetri jeb 78% no 1991. - 2020. gada vidējā rādītāja.

Janvārī, aprīlī, maijā, jūnijā un jūlijā nokrišņu daudzums bija lielāks nekā ierasts, pārējos mēnešos - mazāks par normu. Janvāris kļuva par trešo mitrāko novērojumu vēsturē, bet maijs bija sestais nokrišņiem bagātākais maijs kopš 1924. gada.

Lielākais diennakts nokrišņu daudzums bija 76,3 milimetri 19. aprīlī Lielpečos, Ogresgalā. Īpaši mitrs laiks valdīja no maija līdz augustam Latgalē, Sēlijā un Austrumvidzemē.

Stiprākās vēja brāzmas bija 29,1 metrs sekundē 12. oktobrī Daugavgrīvā un 30. decembrī Ventspilī, bet lielākais diennakts vidējais vēja ātrums bija 15,7 metri sekundē 2025. gada 1. janvārī Liepājas ostā. Turpretī valstī kopumā vējainākais laiks novērots gada beigās - 28. decembrī diennakts vidējais vēja ātrums Latvijas teritorijā sasniedza 7,5 metrus sekundē.

Biezākā sniega pagājušajā gadā bija 20 centimetri 12. janvārī Rūjienā. Pēdējā snigšana pavasarī tika novērota 16. maijā. Gada beigās biezākā sniega kārta bija 13 centimetri Alūksnē un 15 centimetri Liepājā.