
Ilze Rojas pludmalē atradusi ļoti īpašu dzintaru. Kas tajā tik neparasts? Skaidro ģeologi

Pirms Latviju pārņēma putenis, Ilze Rojas pludmalē uzgāja ļoti īpašu dzintaru, kurā, gluži kā laika kapsulā, redzams sastindzis kukainis. Kā Jauns.lv skaidro Latvijas Nacionālā dabas muzeja ģeologi, radījums tur gulējis aptuveni 40 miljonus gadu.
"Rojas pludmale beidzot bija dāsna pret mani. Izskatās, ka dzintara gabalā ir kukainītis!" vietnē "Facebook" norādījusi sieviete, daloties ar spilgtiem dzintara fotoattēliem. Daudzi iedzīvotāji par Ilzes atradumu pauduši sajūsmu, norādot, ka "viņai ļoti paveicies", "no tāda skaistuļa jādarina kāda rota" un atradums "esot īsts brīnums".
Tikmēr Artūrs norāda, ka viņam, redzot dzintarā iesprostoto kukaini, prātā nāk "Juras laikmeta parks". Bet vēl kāds jautri noteic, ka Ilzei būtu jāmēģina kukaini atdzīvināt. "Labāk nē. Izies kā tajā filmā!" jautri atbild sieviete.
Baltijas dzintari veidojās pirms 40 miljoniem gadu
Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākā ģeoloģe Mariia Perfurova skaidro, ka dzintarā, bez kukaiņiem, tikuši atrasti posmkāji, augi, sēnes, tārpi, moluski, koraļļi, abinieku un rāpuļu atliekas, putnu spalvas, zīdītāju mati, baktērijas un putekšņi.
"Kukaiņi dzintarā varēja iekļūt dažādos veidos – vai nu sveķi uzpilēja tiem virsū, varbūt tos tur ienesa vējš, bet dažus organismus varēja pievilināt sveķu patīkamais aromāts."
"Nereti tika konstatēti arī tikai daļēji saglabājušies organismi, piemēram, tikai kājiņas vai spārni, kas liecināja, ka dzīvnieki, iekļūstot lipīgajā sveķu masā, centās no tās izrauties, atraujot kādu ķermeņa daļu. Šie procesi norisinājās galvenokārt eocēnā, aptuveni pirms 40 miljoniem gadu, kad veidojās Baltijas dzintars," norāda Perfurova.
Šādi dzintari ļauj izprast vēsturi
Viņa norāda, ka "dzintaros 'iestrēgušie' kukaiņi ir patiešām interesants novērojums", un pētot šādus eksemplārus, pētniekiem izdevies atklāt 1200 posmkāju sugu — tai skaitā 450 vaboļu un vairāk nekā 200 zirnekļu sugas, kas dzīvojušas Baltijas reģionā.

"Iedzintarojumiem ir liela zinātniska nozīme, jo to pētīšana ļauj ne tikai izpētīt seno floru un faunu, bet arī veikt paleoģeogrāfiskās rekonstrukcijas [atļauj saprast, kā Zeme izskatījās pagātnē]," norāda pētniece.
Tikmēr ģeologs Ivars Zupiņš papildina, ka "atradumi dzintaros liecina, ka laikā, kad veidojās dzintars, Baltijas klimats bija silts un mitrs, un fauna [dzīvnieku valsts] līdzinājās mūsdienu subtropu faunas sastāvam."
Muzejs iepērk dzintarus reti
Zupiņš norāda, ka Latvijas Nacionālais dabas muzejs, kolekciju papildināšanas nolūkos, laiku pa laikam iespēju limitos ļoti selektīvi ir iepircis pa kādam iedzintarojuma eksemplāram. "Arī Vecrīgā vasarās tūristiem līdzās dzintara juvelierizstrādājumiem tiek piedāvāts kāds iedzintarojums, kas pamanīts dzintara pulēšanas laikā."
"Bet interesantāk ir pašiem izmēģināt atradēja veiksmi jūras krastā pēc vētrām, cenšoties atgūt to, ko senā Eridanas upe izgulsnējusi tās grīvā/deltā, kas nu ir Baltijas jūras dienvidu daļa," pauž ģeologs.
Tikmēr Perfurova skaidro, ka dzintars ar pilnībā saglabātu kukaini vai citu organismu parasti ir dārgāks nekā paraugi, kuros saglabājušās tikai atsevišķas ķermeņa daļas. "Tirgus cena lielā mērā ir atkarīga no dzintara kvalitātes, iekļautā organisma saglabātības pakāpes un retuma," skaidro pētniece. Kā novēroja Jauns.lv, sludinājumu vietnēs iedzintarojumi tiek tirgoti sākot no dažiem eiro līdz pat vairākiem simtiem eiro.








