Mārtiņš Staķis: “Eiropa nav vāja!”
Eiropas Parlamenta deputāts Mārtiņš Staķis par centieniem iegūt finansējumu Latvijas pierobežas reģioniem, attiecībām ar Ameriku un Eiropas nenovērtēto spēku.
Kādi jaunajā gadā ir galvenie Eiropas Parlamentā darāmie darbi?
2025. gads aizritēja aizsardzības zīmē, bet 2026. gads būs reģionālās politikas zīmē. Notiek sarunas par daudzgadu budžetu. Latvijai paredzētais finansējums nemainās, taču viena iespēja tomēr ir, kur mēs varētu dabūt papildu naudu, proti, mums jāpierāda Eiropai, ka Latvijā uz robežas ir izveidojusies jauna situācija. Mums ne tikai jānodrošina robežas aizsardzība, bet arī jātiek galā ar depopulāciju pierobežā, ko izraisa atrašanās tiešā tuvumā Krievijai. Šie jautājumi iet caur Reģionālās attīstības komiteju, kurā es darbojos, un esmu uzrakstījis attiecīgu priekšlikumu. Ja mums izdosies to iedabūt Nacionālās politikas regulā, Latvija varētu pretendēt uz miljoniem.
Līdz šim uzvedība, īpaši nerēķinoties ar starptautisko viedokli, bija raksturīga tikai Krievijai, bet tagad līdzīgi sāk rīkoties arī ASV. Viena lieta ir amerikāņu akcija Venecuēlā, kas tomēr atrodas pasaules otrā malā, bet kā Eiropai reaģēt uz Trampa draudiem pārņemt Dānijai piederošo Grenlandi?
Amerikāņi saka – viņiem Grenlandi vajagot drošībai –, taču mani vairāk pārliecina dāņu argumenti. Viņi uzsver, ka jau 50 gadu Dānijai un ASV ir sadarbības līgums aizsardzības jomā un nav nekādu problēmu Grenlandē atkal izvietot amerikāņu militārās bāzes. Arī arguments par derīgajiem izrakteņiem nav īsti nopietns, jo amerikāņi jau ir nopirkuši pusi derīgo izrakteņu vietu un var bez problēmām tos iegūt – vajag tikai rakt. Domāju, patiesībā ir divi iemesli, kādēļ Tramps tik ļoti pievērš uzmanību Grenlandei. Pirmais ir iekšpolitisks – viņam ir ļoti slikti reitingi. Te gan es īsti nesaprotu, kā viņam Grenlandes jautājums var palīdzēt, jo ideja par Grenlandes pievienošanu Amerikai ir nepopulāra pašu amerikāņu, tostarp arī republikāņu vidū. Arī 80 % grenlandiešu ir kategoriski pret pievienošanos Amerikai.
Otrais iemesls, kas man nāk prātā, ir Trampa viedoklis par sevi kā ģeniālu sarunu risinātāju. Un sarunu risināšanas veids, ko viņš pats ir aprakstījis savā grāmatā, paredz pacelt likmes maksimāli augstu, lai beigās piespiestu otru pusi piekrist tai neizdevīgiem noteikumiem, taču mazāk sāpīgiem nekā sākumā izvirzītie.
Latvijas interesēs šajā jautājumā ir turēties Dānijas pusē, jo neaizmirsīsim, ka tieši Dānija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu, un patlaban dāņi ir mūsu partneri Ziemeļu divīzijā. Nemaz jau nerunājot par starptautiskajiem likumiem, kas arī ir dāņu pusē. Jā, amerikāņi ir mūsu stratēģiskie sabiedrotie, taču šoreiz te runa nav par kaut kādu izdevīgumu, bet gan par principu jautājumu. Šādi ilgtermiņa principi ir svarīgāki par īstermiņa izdevīgumu.
Nemierīgi pašlaik ir arī Irānā, kur notikumi risinās tik strauji, ka nevar saprast, kas būs pēc nedēļas vai divām...
Brīnos, ka Irānai tiek pievērsts tik maz uzmanības, jo atšķirībā no Venecuēlas tā ir būtiska spēlētāja gan ekonomiskā, gan militārajā jomā. Ja Irānā mainās vara, tad diezgan būtiski mainās arī pasaules kārtība. Irānas valdošais režīms līdz šim ir piekopis taktiku, kas atšķiras no tās, ko īsteno Putins Krievijā. Viņš pašā saknē apcērt jebkādu opozīciju, tā panākot, ka cilvēki baidās protestēt, bet Irānā pret režīmu noskaņotajiem ļauj mazliet iztrakoties un nolaist tvaiku, bet pēc tam viņus arestē un brutālā veidā pakar. Taču šoreiz izskatās, ka režīms nav īsti pareizi novērtējis situāciju, jo milzīgās inflācijas dēļ ielās izgāja ne tikai rietumnieciski domājošie jaunieši, bet arī daudz vienkāršo iedzīvotāju, kurus neapmierina cenu kāpums. Ja kritīs Irānas režīms, tā būs ļoti slikta ziņa Putinam, kura iecerētajā pasaules kārtībā Irāna ir daudz svarīgāks balsts nekā Venecuēla. Tā būtu skaidra zīme – visi, kuri uztur draudzīgas attiecības ar Putinu, par to dārgi samaksās.
Kā visā šajā pārmaiņu juceklī izskatās Eiropa? Kritiķi bieži vien saka, ka Eiropa ir vāja un neko nespēj ietekmēt. Tā tiešām ir?
Man ļoti nepatīk, ka paši eiropieši mīl sevi kodēt šajā virzienā – ka Eiropa ir vāja. Es teiktu, ka Eiropai ir vājās vietas, taču kopumā tā nebūt nav vāja. Ja paskatāmies kaut vai militārajā jomā, Eiropa patiesībā ir ļoti stipra un Krievijai karā pret to nebūtu nekādu izredžu. Taču militārajā ziņā ir lietas, kurās Eiropa ir atkarīga no sava stratēģiskā partnera ASV, piemēram, munīcijas ražošanā. Taču te Eiropa strauji attīstās un iet uz priekšu. Satelītizlūkošanas dati, arī degvielas uzpilde lidmašīnām gaisā – tās ir sarežģītas lietas, ar kurām Eiropai ir grūtības, un to atrisināšana prasa laiku. Bez amerikāņu palīdzības Eiropai nav iespēju pa jūru transportēt milzīgas karaspēka masas. Grūti arī iedomāties, ka Eiropa tikai pati saviem spēkiem veidotu aizsardzības sistēmu pret kodolieročiem, – tas būtu ļoti grūti un ļoti dārgi. Taču vairāku vājo vietu sakārtošanai gluži vienkārši vajag laiku. Ja jau Eiropa būtu tik vāja, tad Tramps to nemēģinātu sašķelt, kā viņš patlaban dara. Viņš nemaz neslēpj, ka vēlas Eiropu sašķelt un pēc tam sadarboties ar suverēnām valstīm, nevis savienību.
Cik tas ir reāli, ka šāds Eiropas sašķelšanas plāns varētu nostrādāt un, piemēram, Ungārija vai Slovākija nolemtu izstāties no Eiropas Savienības?
Šogad ir gaidāmas trīs svarīgas vēlēšanas. Mums svarīgākās, protams, ir Saeimas vēlēšanas tepat Latvijā. Pasaules mērogā svarīgas būs vidējā termiņa vēlēšanas ASV Kongresā; Eiropas mērogā svarīgas būs aprīlī paredzētās vēlēšanas Ungārijā. Patlaban dati rāda, ka Orbāns tajās var zaudēt, un, ja tā notiks, tā būs slikta ziņa arī Slovākijai, jo tad tā paliks viena pati opozīcijā visai Eiropai. Izstāties no Eiropas Savienības neviens neplāno, jo tur ir pietiekami komfortabli, taču pati Eiropas Savienība var iedarbināt līguma 7. panta noteikumus, kas paredz, ka valstij var tikt atņemtas balsstiesības. Pret Ungāriju šāda procedūra jau ir sākta, taču tur vajag, lai “par” nobalso visas pārējās 26 dalībvalstis. Šobrīd ir skaidrs, ka Slovākija tam nepiekritīs un nobloķēs lēmumu. Taču vēl ir variants, ka vienlaikus šādu procedūru sāk arī pret Slovākiju, un tad jau pietiktu ar 25 valstu balsīm. Patlaban Eiropas Savienības juristi gaida Ungārijas vēlēšanu rezultātus. Ja uzvarēs Orbāns, tad tiešām varam piedzīvot balsojumu par balsstiesību atņemšanu Ungārijai un varbūt arī Slovākijai. Ja Orbāns zaudēs, Fico viens pats neies pret pārējo Eiropu.
Politiskā reklāma
Sponsorē:
The Greens/EFA Group in the European Parliament
Plašāka informācija: www.jauns.lv
