Pareizticīgie 19. janvārī cirtīs āliņģus un leks ledusaukstā ūdenī. Kur Latvijā to varēs piedzīvot? FOTO

Janvāra vidus Latvijā parasti nozīmē salu, sniegu un pelēkas debesis. Taču 19. janvāris daudziem pareizticīgajiem un vecticībniekiem ir īpašs laiks, kad ledus un aukstums nav šķērslis, bet gan daļa no pacilājošas un “siltas” tradīcijas. Tieši šajā dienā visā pareizticīgajā pasaulē tiek svinēta Kunga Kristīšanas diena, ko dēvē arī par Dieva Parādīšanās svētkiem. Tiek pieņemts, ka 12 dienas pēc Jēzus dzimšanas jeb Ziemassvētku dienas Jēzus Kristus tika kristīts (rietumu pasaules kalendārā tā ir Zvaigznes diena – 6. janvāris, bet austrumu ritā – 19. janvāris), ar ko arī iezīmējas Ziemassvētku svinību cikla beigas.

Pārvarot bailes no stindzinošā ūdens

Arī Latvijā šie svētki jau izsenis pulcē simtiem cilvēku – gan dievnamos, gan pie atklātiem ūdeņiem. Viena no zināmākajām vietām ir Augšdaugavas novada Višķu pagasts, kur 19. janvārī Luknas ezerā netālu no Daugavpils arī šogad notiks Lielā ūdens iesvētīšana un tradicionālā ziemas pelde. Pašvaldība informē, ka Lielā ūdens iesvētīšanas ceremonija Luknas ezerā notiks 19. janvārī pulksten 13:00. Tāpat šī ceremonija notiks arī Liepājas Karostā.

2024. gada 19. janvāris Luknas ezerā:

Katru gadu pareizticīgie un vecticībnieki 19. janvārī svin Kunga (Jēzus Kristus) kristīšanas dienu, kad pēc tradīcijas trīs reizes iegremdējas atklātā ūdenī, tā rodot miesas un gara stiprumu. Ja citos kontinentos šajā datumā varbūt ir peldsezona, tad mūsu platuma grādos janvāra vidū, lai tiktu pie miesu un garu atsvaidzinošās peldes, ir pamatīgi jānopūlas, cērtot āliņģus un pārvarot bailes no stindzinošā aukstuma.

Ja gadsimtu mijā šī tradīcija atdzima arī Rīgā – Daugavmalā pie Lielā Kristapa statujas, tad pēdējos gados tas vairs nenotiek. Tomēr Latvijā ir vietas, kur šī tradīcija konsekventi tiek piekopta gadu no gada – Augšdaugavas novada Višķu pagasta Luknas ezerā, kur pērn šo reliģisko ceremoniju vadīja vietējās pareizticīgo draudzes priesteris tēvs Georgijs.

Arī Liepājā tradicionāli šogad vietējie pareizticīgie tiek aicināti uz kristīgo ūdens peldi Beberliņu ūdenstilpē Karostā 19. janvārī pulksten 17:00. Drosmīgos ticīgos gaidīs arī apsildāma pirts, karsta tēja un gadsimtiem sena tradīciju unikālā atmosfēra, liecina ieraksts sociālajos tīklos.

19. janvāra brīnums

Pareizticīgā baznīca 19. janvārī piemin notikumu, kad Jēzus Kristus, sasniedzis 30 gadu vecumu, Jordānas upē tika kristīts pravieša Jāņa Kristītāja rokām. Evaņģēliji vēsta, ka šajā brīdī cilvēkiem redzamā veidā parādījās Svētā Trīsvienība: Dievs Tēvs –  balss no debesīm, Dievs Dēls – Jēzus Kristus un Svētais Gars – baloža veidolā. Tieši šī iemesla dēļ svētkus sauc arī par Dieva Parādīšanos.

Svētki sākas jau 18. janvārī, ko pareizticīgie sauc par Kristīšanas priekšvakaru. Šajā dienā dievnamos notiek vakara/nakts dievkalpojumi un īpaša Lielā ūdens svētīšana. Ticīgie nāk uz baznīcu ar pudelēm un traukiem, lai paņemtu līdzi svētīto ūdeni. Tiek uzskatīts, ka šim ūdenim piemīt garīga un simboliska šķīstījoša nozīme, un to glabā visu gadu.

Jūrmalā bāzētās Eiropas Kristīgās akadēmijas rektore Skaidrīte Gūtmane “Facebook” skaidro: “Lielās ūdens iesvētīšanas brīdī - priesteris ūdenī iegremdē Kristus KRUSTU. KRUSTS un lūgšana RADA BRĪNUMU. ATJAUNO un padara dziedinošu ūdens struktūru. Citādi nemaz nenotiktu pārvērtība. Tieši tāpat ir mūsu dzīvēs.” 

Neobligāta prasība

Iemērkšanās ledainā ūdenī 19. janvārī ir viena no redzamākajām un emocionālākajām Kristīšanas dienas tradīcijām. Tomēr pati baznīca uzsver – tā nav obligāta reliģiska prasība. Pareizticīgo garīdznieki skaidro, ka galvenais svētkos ir lūgšana, dievkalpojums un ūdens svētīšana, bet peldēšanās āliņģī ir tautas tradīcija, kas simbolizē miesas un gara stiprināšanu, ticība netiek mērīta ar peldes dziļumu vai aukstumu. Tomēr daudziem cilvēkiem šī trīskāršā iegremdēšanās (Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā) ir personisks pārbaudījums, drosmes apliecinājums un īpašs garīgs piedzīvojums.

Lielā ūdens iesvētīšana Višķos 2018. gada 19. janvārī:

Kamēr Rīgā ziemas peldes Daugavā pie Lielā Kristapa pēdējos gados vairs nenotiek, Višķu pagasta Luknas ezers kļuvis par vietu, kur šī tradīcija tiek kopta konsekventi un regulāri. Tur vietējā pareizticīgo draudze sadarbībā ar pašvaldību uz ledus izveido altāri, sagatavo āliņģi un ledus krustu, notiek lūgšanas un ūdens svētīšana, pēc tam ticīgie un drosminieki iegremdējas ledainajā ezerā. Gadu no gada pasākumu vada vietējās draudzes priesteris, un pēc peldes dalībniekus sagaida silta tēja, pankūkas un pat iespēja sasildīties pirtī.

Gan Latvijā, gan citviet pareizticīgajā pasaulē mediķi atgādina – ledus peldes nav domātas visiem. Cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām vai citām hroniskām kaitēm pirms šādas aktivitātes būtu jākonsultējas ar ārstu. Arī baznīca uzsver – Kristīšanas dienas būtība nav ekstrēmos pārbaudījumos, bet gan iekšējā attieksmē, lūgšanā un garīgajā atjaunotnē. Drosmīgais solis ūdenī kļūst par simbolu tam, ko katrs šajos svētkos meklē pats – attīrīšanos, spēku vai vienkārši piederības sajūtu tradīcijai, kas dzīvo jau gadsimtiem.

Un Latvijā šī tradīcija, šķiet, visdzīvāk pukst Višķos, Luknas ezera krastā. Tas notiek arī citur pasaulē, kur šajā laikā ir vasara, piemēram, Āfrikā vai Austrālijā, un tur pareizticīgajiem ir daudz vieglāka dzīve – viņi ūdenī var iegremdēties ne tikai trīs, bet pat 333 reizes.