FOTO: Višķu pagastā pareizticīgie nirst ledusaukstajā Luknas ezerā

Katru gadu pareizticīgie un vecticībnieki 19. janvārī svin Kunga (Jēzus Krustus) kristīšanas dienu, kad pēc tradīcijas iegremdējas ūdenī, tā rodot miesas un gara stiprumu. Ja citos kontinentos šajā datumā varbūt ir peldsezona, tad mūsu platuma grādos janvāra vidū, lai tiktu pie atsvaidzinošas peldes ir pamatīgi jānopūlas, cērtot āliņģus un jāpārvar bailes no stindzinošā aukstuma. 

Ja pirms vairāk nekā desmit gadiem šī tradīcija atdzima arī Rīgā – Daugavmalā pie Lielā Kristapa statujas, tad pēdējos gados tas vairs nenotiek. Tomēr Latvijā ir viena vieta kur šī tradīcija konsekventi tiek piekopta gadu no gadu – Augšdaugavas novada Višķu pagasta Luknas ezerā, kur šogad reliģisko ceremoniju vadīja vietējās pareizticīgo draudzes priesteris, tēvs Georgijs.

Kunga Kristīšanas diena ir ļoti nozīmīgi pareizticīgo un vecticībnieku svētki. Ik gadu tieši 19. janvārī ticīgie gan dodas uz dievnamiem pēc ūdens, gan arī cērt āliņģus un iegremdējas ūdenī. Višķos jau vairākus gadus Lielā ūdens iesvētīšanas dienas “svēto peldi” – trīsreizējo (Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā) iegremdēšanos Luknas ezerā organizē vietējā pareizticīgo draudze sadarbībā ar pašvaldību

Arī šogad Luknas ezera krastā izveidoja altāri un skanēja lūgšanas. Mazliet tālāk bija āliņģis un no ledus veidots krusts, kas simbolizēja Kunga Kristīšanas dienā ūdenim piemītošās dziednieciskās īpašības.

Vietējās draudzes priesteris Georgijs Čekuševs uzsvēra, ka gremdēšanās svētītajā ūdenī ir kļuvusi par tautas tradīciju, un šajā dienā svarīga ir drosme un spēja lūgt grēku piedošanu. Pirms sešiem gadiem šai pašā vietā un laikā Daugavpils Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāles priesteris Toms Šiklovs stāstīja, ka šī ceremonija principā ar cilvēka ticību un dvēseles pestīšanu nav saistīta, bet tā ir tautas tradīcija, lai cilvēki pierādītu gan savas miesas, gan gara stiprumu.

Ziemas pelde Luknas ezerā 2018. gada 19. janvārī:

Pagasta pārvalde tiem, kuri 19. janvārī bija pulcējušies pie Luknas ezera, lai pierādītu savu miesas un gara spēku, pēc peldes bija sarūpējusi karstu tēju, siltas pankūkas un izkarsēšanos sabiedriskajā pirtī.

Savukārt tie, kuriem šādas “ezera izklaides” negāja pie sirds bija dota iespēja pēc dienas – 20. janvārī doties uz kaimiņpagasta ezera ledus Naujenes pagastā, kur uz Stropu ezera ledus sākās Latvijas zemledus makšķerēšanas čempionāts.