Konkurences padomei nelabvēlīgais Senāta spriedums sarežģīs karteļu atklāšanu
Gluži kā Ziemassvētku dāvana vairākām celtniecības kompānijām bija decembrī pieņemtais Augstākās tiesas spriedums būvnieku karteļa lietā. Senāts atzina, ka konkurences pārkāpumu izmeklēšanā nedrīkstēja izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) slepeni ierakstītās būvfirmu īpašnieku sarunas. Tagad lieta būs jāizskata vēlreiz, bet nu vairs neizmantojot audioierakstus kā pierādījumus. Senāta spriedums ne tikai ietekmēs konkrētās lietas tālāku iztiesāšanu, bet krietni sarežģīs līdzīgu pārkāpumu izmeklēšanu nākotnē, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Latvijas lielākās būvfirmas un to īpašnieki 2019. gada septembrī saņēma dubultu sitienu. Izmeklēšanu par iespējamu kukuļošanu būvniecības iepirkumos bija uzsācis KNAB, savukārt lietu par aizliegtu tirgus sadali ierosināja Konkurences padome.
Abu iestāžu darbības bija koordinētas. Gadu pirms tam KNAB bija nosūtījis Konkurences padomei kriminālprocesa materiālu kopijas, tostarp “Taureņu” pirtī un bijušajā zvejnieku kolhozā “Jūraslīcis” noklausīto būvnieku sarunu audioierakstu atšifrējumus.
Pietiekamus pierādījumus kukuļošanai KNAB nesavāca, bet par aizliegtu vienošanos iepirkumos konkurences uzraugi sodīja desmit būvkompānijas. Kopējais naudas soda apmērs - 16,65 miljoni eiro.
Astoņas firmas sodus apstrīdēja. Administratīvā apgabaltiesa šīs sūdzības noraidīja. Taču decembrī visu kājām gaisā sagrieza Augstākās tiesas Senāta spriedums. Centrālais secinājums – operatīvās darbības ceļā iegūtu informāciju – šajā gadījumā slepeni ierakstītās sarunas - nevar izmantot karteļa lietā.
“Tas būtiskākais ir, ka šie pierādījumi tiek iegūti būtiski ierobežojot personu privāto dzīvi,” skaidro Augstākās tiesas senatore Rudīte Vīduša, viena no lietas tiesnesēm.
Tiesnešu sastāvs secināja, ka Operatīvās darbības likums ļoti strikti nosaka mērķus slepenu darbību veikšanai. To skaitā nav administratīvas lietas, pie kādām pieskaitāmi arī konkurences pārkāpumi. Senāts zemākas instances spriedumu atcēla. Lieta būs jāizskata atkārtoti, šoreiz no pierādījumu kopuma izslēdzot sarunu audioierakstus.
Konkurences padomē neslēpj, ka būvnieku karteli izdevās atklāt tieši pateicoties noklausītajām sarunām. Bet spekulēt par lietas iznākumu iestādes vadītāja Ieva Šmite nevēlas: “Tas ir tas veids, kā šis kartelis tika realizēts, mutvārdos, un pat neinformējot šo uzņēmumu darbiniekus, ka pastāv šāda vienošanās. Par karteli zināja tieši tie, kas piedalījās sarunās. Līdz ar to tagad pateikt, vai mums būs tieši šāds rezultāts bez pierādījumiem, nav iespējams.”
Ar Augstākās tiesas spriedumu apmierināti var justies būvnieki. Gandrīz visu iesaistīto kompāniju advokāti kasācijas sūdzībās pauda, ka informācija no KNAB veiktās sarunu noklausīšanās nodota Konkurences padomei prettiesiski.
“AS LNK Industries ieskatā Senāts ir taisījis detalizētu un argumentētu spriedumu lietā, kas atbilst Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesību normām,” rakstiski raidījumam atbildēja “LNK Industries” advokāte Ieva Andersone.
Turpretim Konkurences padomē uzskata, ka Augstākās tiesas vērtējums bijis šaurs un formāls, ignorējot ieguvumu sabiedrībai no karteļa apturēšanas un citus aspektus.
“Kāds ir tiesas vēstījums šajā situācijā? Vai tad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, saprotot, ka notiek šāda veida krāpnieciskas darbības, vajadzēja ignorēt un ļaut tupināt šo pārkāpumu veikt?” retoriski vaicā Konkurences padomes vadītāja Šmite.
KNAB uzskata, ka viņiem esot bijis pienākumus par iespējamo karteli ziņot. KNAB skaidro, ka nodevuši tālāk nevis pašas operatīvās lietas materiālus, bet kriminālprocesa materiālus, kad sarunas jau bija deklasificētas.
Tomēr Senāts nosprieda, ka operatīvā ceļā iegūtu informāciju, pat ja tā ir pievienota krimināllietai, nedrīkst izmantot likumā neparedzētiem mērķiem. Augstākā tiesa atsaucās uz Eiropas cilvēktiesību tiesas praksi vērtējot noklausītu telefonsarunu izmantošanu analoģiskā lietā Nīderlandē.
“Kā skaidri izriet arī no jaunākā Eiropas cilvēktiesību tiesas sprieduma, šie ir ļoti īpaši pierādījumi, kuri nezaudē savu raksturu ar to, ka viņi ir nokļuvuši kriminālprocesā. Viņi nekļūst par parastiem pierādījumiem. Cilvēktiesību tiesa arī norādīja, ka nevar tā pa sētas durvīm palaist to citiem mērķiem,” saka tiesnese Vīduša.
Šis Senāta spriedums tagad būs jāņem vērā, izmeklējot jebkuru citu krimināllietu. Būvnieku karteļa lieta nav bijusi vienīgā, kurā KNAB sadarbojies ar Konkurences padomi.
“Ja mēs tagad pieturēsimies pie šī te sprieduma, tad nākotnē, iespējams, nebūs atklātu karteļa lietu, jo Konkurences padome, kā mēs zinām, nav operatīvās darbības subjekts, un bez operatīvajām darbībām vai tām iespējām, kas ir tiesībsargājošām iestādēm, šos pārkāpumus būs atklāt ļoti problemātiski,” atzīmē KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas jautājumos Ineta Cīrule.
Jāatzīmē, ka pierādījumi konkurences pārkāpumu lietās mēdz būt dažādi. Taču Augstākās tiesas spriedums sarežģīs tieši neatļautu mutisku vienošanos atklāšanu, par kurām nav rakstisku liecību.
Augstākās tiesas senatore Vīduša piekrīt, ka ir svarīgi cīnīties ar karteļiem, bet, lai to atklāšanai varētu izmantot slepeni noklausītas sarunas, nepieciešamas izmaiņas likumā.
“Jā, divi varianti. Vai nu operatīvās darbības likumā varētu būt savādāks šis tvērums rakstīts un paredzēta šī nodošana tālāk uz administratīvo lietu, pieņemsim, karteļu izmeklēšanu, vai arī šie karteļu pārkāpumi būtu kriminalizēti,” pauž Vīduša.
Līdz šim Saeimā pietiekama atbalsta karteļu kriminalizēšanai nav bijis. Ne pieņemot likumu, ne 2024.gadā, kad ģenerālprokuratūra rosināja to izdarīt. Sagaidāms, ka jautājumam par operatīvā ceļā iegūtas informācijas izmantošanas robežām pievērsīsies Saeimas Juridiskā komisija. Konkurences padome plāno pārrunāt jauno situāciju ar ģenerālprokuroru Armīnu Meisteru.
