FOTO: Mārupes māksliniece Ieva Caruka atklāj personālizstādi Ukrainā

Plašajā izstāžu zālē (400 m³) skatāmi lielformāta gleznojumi, tekstila un keramikas objekti, kas veido vienotu mākslinieces Ievas Carukas jaunradītu darbu ciklu. Izstāde “Formas” ir veltījums Ukrainas un Latvijas sievietēm — viņu spēkam, nelokāmībai un klusajai monumentalitātei, kas spēj nest dzīvību un tautas turpinājumu pat iznīcības apstākļos. Tā ir saruna par sievietes ķermeni kā pieredzes, atmiņas un nozīmes nesēju, par formu kā brīvības žestu un par cilvēku, kas turpina nest gaismu arī vistumšākajos laikos.

“Manas sievietes ir lielas, monumentālas, ar izteiksmīgām formām. Viņas stāv uz senās zemes ar stiprām kājām,” saka Ieva Caruka. “Pasaules mākslā uzmanība bieži tiek vērsta uz Āfrikas sievietes tēlu, bet es vēlos akcentēt Ukrainas un Latvijas sievietes – viņu garaspēku, dzīvības enerģiju un spēju nest tautu cauri laikmetiem.”

Izstādē redzamajās lielformāta gleznās izmantotas eksperimentālas tehnikas – tekstila kolāža, izšuvums, tipogrāfiskā krāsa un eļļa. Tās papildina keramikas objekti “Vāzes” un miniatūru cikls “Kalevala”, kas godā Ukrainas mākslinieces un viņu radošo stingrību kara apstākļos. Izstāde turpinās ar sēriju “Bokss”, kurā māksliniece ar popārta krāsu rotaļīgumu runā par šī sporta nežēlību kā metaforu sabiedrības agresijai. Noslēgumā skatāmi arī Ievas darbi no 80.–90. gadiem, radīti studiju laikā Ļvivā un pēc atgriešanās Latvijā, Latvijas Mākslas akadēmijā — nozīmīgi viņas radošā ceļa pieturas punkti.

Retrospektīvā daļā iekļauti arī divu modernisma klasiķu — Volodimira Patika un Volodimira Lobodi, mākslinieces skolotāju un draugu — darbi. Izstāde apskatāma līdz 2026. gada 19. janvārim. Izstādes “Formas” turpinājums gaidāms jau 2026. gada martā Ļvivas Nacionālajā galerijā, bet vēlāk – arī Odesā.

Neparastais veids, kā gleznas sasniedza Ukrainu

Saņemot uzaicinājumu veidot personālizstādi, Ieva Caruka ar prieku piekrita – muzejs "Korsakiv" Luckā ir iespaidīgs, ar bagātīgu pastāvīgo ekspozīciju, kurā atrodas pat vienīgā Aleksandra Arhipenko skulptūra Ukrainā.

“Latvijas vēstniecība Ukrainā sākotnēji laipni atsaucās un piedāvāja atbalstu mākslas darbu transportēšanā uz muzeju. Taču, gatavojoties projektam, situācija mainījās – kara zonā transporta firma nepagarināja apdrošināšanu, un vēstniecībai vairs nebija pieejams autobuss. Tādēļ bija iespējams nogādāt uz izstāžu zāli tikai nelielu daļu darbu."

"Tā kā esmu iesaistīta brīvprātīgo kustībā, sāku meklēt, kurš no draugiem varētu uzņemties lielformāta gleznu un objektu pārvadāšanu uz Ukrainu. Man paveicās – biedrība “Bruņotava” tieši tajā laikā organizēja 65 automašīnu konvoju. Brīvprātīgie atbrauca ar autobusu uz manu darbnīcu, iekrāva tajā darbus, pēc tam devās uz Ārlietu ministriju pēc atļaujām, un jau nākamajā dienā izstāde atradās Ukrainā.”

"Kultūra ir būtiska tautas izdzīvošanai!"

Ieva Caruka uzsver, ka kultūra ir būtiska tautas izdzīvošanai kara apstākļos. Viņa dalās pieredzētajā: naktīs gaisa trauksmes, spriedze, neziņa, bet rītos – cilvēki apmeklē muzeju, skolēni nāk ekskursijās. “Māksla dod spēku un kopības sajūtu, lai izdzīvotu nākamo nakti,” saka māksliniece. Viņa pateicas Latvijas vēstniecībai Ukrainā, biedrībai “Bruņotava”, Rīgas domei, kā arī Ļvivas Goda konsulam Volodimiram Garcula kungam un muzejiem Luckā un Ļvivā par atbalstu.

Pirms Ziemassvētkiem mākslinieces Ieva un Anna Marija Carukas īstenoja labdarības projektu “Saules meitas” Luckā. Radošajās darbnīcās bērnu nama bērni iepazinās ar laikmetīgo kolāžu un Latvijas tautastērpu galvas rotām. Svētku sajūtu papildināja dāvanas – siltas zeķes, cepures, krāsas un saldumi no Latvijas. “Dārgāka par našķiem ir uzmanība un kopīga darbošanās,” saka Ieva Caruka, aicinot arī citus Latvijas māksliniekus doties uz Ukrainas bērnu namiem ar radošajām darbnīcām. "Bērni un bērnu nama skolotāji to novērtēs."