Filma "Izlaiduma gads" iekļuvusi neatkarīgās Latvijas populārāko filmu "Top 10"
Filma "Izlaiduma gads" jau pirmajā izrādīšanas mēnesī iekļuvusi neatkarīgās Latvijas populārāko filmu "Top 10", informēja filmas preses pārstāve Maija Anna Ludbārža.
Šis tops tiek veidots kopš 1993.gada, tātad "Izlaiduma gads" ierindojas starp desmit populārākajām filmām kopš neatkarības atgūšanas, pastāstīja SIA "Forum Cinemas" Filmu izplatīšanas daļas vadītāja Ilze Roķe.
"Izlaiduma gadu" mēneša laikā kopš pirmizrādes Latvijā noskatījies 30 111 cilvēks.
Filmas režisors un producents Andris Gauja filmas straujos panākumus skaidro ar tās tēmas aktualitāti, kā arī komandas neatlaidību filmas popularizēšanā. "Ikvienam no mums dzīvē ir bijuši skolotāji, un katrs no mums ir bijis skolnieks. Tēma - attiecības starp skolotāju un skolnieku - attiecas uz visiem cilvēkiem," uzsvēra Gauja, piebilstot, ka skatītāji paši nenāk uz kino, filmu esot jāprot asprātīgos veidos reklamēt. "Izlaiduma gads" tāpēc ticis popularizēts gan ar krītiņu uzrakstiem, gan banānu dāvināšanu un citām aktivitātēm.
Jau ziņots, ka Gauja, izmantojot filmas panākumus, piketā pie Saeimas 13.novembrī plkst.10 mēģinās pievērst sabiedrības un politiķu uzmanību filmu nozarei, prasot palielināt nozares finansējumu.
"Izlaiduma gads", kas uz Latvijas kinoteātru ekrāniem nonāca 9.oktobrī, pirmajās trīs dienās pulcēja ap 4500 skatītāju un pirmajā demonstrācijas nedēļā kļuva par skatītāko filmu Latvijā. Nedēļas laikā kopš tās pirmizrādes Latvijā filmu bija noskatījušies 9300 cilvēki. Pirmajās divarpus nedēļās filmu bija noskatījušies ap 21 000 skatītāju, un "Forum Cinemas" to nosauca par vienu no spēcīgākajiem pretendentiem uz 2014.gadā skatītākās Latvijas filmas titulu.
Papildus Monreālas Pasaules filmu festivālam, kur notika tās pirmizrāde, filma izrādīta Čikāgas Starptautiskajā kinofestivālā ASV, Bergenas Starptautiskajā kinofestivālā Norvēģijā, filmu festivālā "Kinošok" Krievijā, Kotbusas kinofestivālā Vācijā un cituviet.
"Izlaiduma gads" ir stāsts par jaunu skolotāju Zani, kas aiziet par tālu savos centienos nodibināt draudzīgas attiecības ar klasi, nokļūstot sarežģītā personisku attiecību mezglā. Spēlfilma ir veidota dokumentālā stilistikā, sadarbojas ar profesionāliem aktieriem Ingu Alsiņu-Lasmani, Gati Gāgu, Lienu Šmuksti, Marinu Janauu, Andreju Smoļakovu, Ivaru Auziņu, Lauru Atelsoni un ar vairākiem jauniešiem bez aktiermākslas pieredzes.
Kopējās filmas izmaksas ir 350 000 eiro, no tām tikai 35 000 eiro ir valsts ieguldījums. Filmu kopumā Latvijā plānots izrādīt aptuveni 110 vietās - gandrīz visās pilsētās, kā arī mazākos novadu centros.
Filmas režisors ir Gauja, operators - Aleksandrs Grebņevs, scenāristi - Lauris Gundars un Gauja, producenti - Guna Stahovska un Gauja. Filma producēta Latvijas studijā "Riverbed" sadarbībā ar "Mojo Raiser Production" no Latvijas un "Horosho Production" no Krievijas.
