Pie Smiltenes novada pašvaldības ēkas gaida "Halovīna kārumi"
Šodien, 31. oktobrī Halovīna noskaņa noskaņa valda visā Latvijā, arī Smiltenes novadā. Atbilstoši tradīcijai, kādu kārumu var atrast arī pie pašvaldības ēkas, vēsta Smiltenes novada pašvaldības mājaslapa.
"🎃 Ejot garām Smiltenes novada pašvaldības ēkai – pacienājies ar kādu saldu konfekti. 🍬 Novēlam, lai šie netradicionālie svētki ienes prieku un labu noskaņojumu katrā sirdī!" teikts pašvaldības paziņojumā.
Šodien Visu svēto dienas priekšvakarā Halovīnu svin vairumā angliski runājošo valstu, kā arī citviet pasaulē, tostarp Latvijā. Parasti Halovīnā ir ierasts ģērbties maskās, un viens no tradicionālajiem masku elementiem ir ķirbis. Bērni un jaunieši pārģērbjas jocīgās vai šausminošās maskās un apstaigā kaimiņus, nedaudz pabiedējot viņus un pieprasot saldumus, riekstus vai citas uzkodas. Ja tas tiek liegts, apciemojamos pamatīgi sabiedē.
Kaut gan Latvijā ar šiem svētkiem tuvāk iepazinās tikai pēc padomju okupācijas beigām, trimdas latvieši pirmos iespaidus guva krietni agrāk, pēc kara dodoties bēgļu gaitās uz ASV un Kanādu, un vietējā latviešu prese sāka tautiešus apgaismot, kas viņus sagaida 31. oktobra vakarā. 1955. gada 29. oktobrī laikraksts “Latvija Amerikā” tautiešus izglītoja šādi: "Ja oktobra pēdējā dienā pēc saules rieta jūs dzirdēsit pie saviem logiem dīvainas, it kā viņpasaules skaņas, ja jūsu dārzu piepeši piepildīs lietuvēni un citi pazemes gari, un ja, atskanot durvju zvanam, jūs tās atvērsit, jūs sastapsities ar mazu punduru, pirātu, čigānu, sarkano indiāņu un Marsa cilvēku armiju, kas no jums prasīs laupījumu, draudot jūs pārvērst par ķirbi, - nebīstieties! Tas ir tikai Kanādas Halovīns... Jo 31. oktobra vakars un nakts būs pārpildīta ar gariem. Tie lidos pāri jūsu mauriņam no vienām durvīm pie otrām, kaucot un klukstot velnišķā jautrībā, ievācot kā kara laupījumu ābolus, burbuļu gumiju un zemes riekstus. Tie ir Kanādas bērni, kas svin, paši to neapzinoties, senus tradicionālus svētkus, vecākus par kristietību. (..) Halovīns, šķiet, Kanādā būs un paliks. Tomēr uzmaniet garus un apejieties ar tiem labi! Ja jūs neatvērsiet savas durvis, kad pie tām zvanīs un nedosit savus konfekšu vai ābolu “upurus”, jūs vēlāk redzēsit, ka vai nu jūsu logi ir notriepti ar ziepēm vai ari jūsu dārza vārtiņi būs uzcelti tuvākā telefona staba galā. Uzmanieties!”
