Medijs: Ukraina gatava piekāpties vēl kādā būtiskā jautājumā, lai panāktu mieru
Ukraina gatava piekāpties vēl kādā būtiskā jautājumā, lai panāktu mieru, norāda medijs "Politico". Bet tam ir nosacījums.
Kā norāda medijs, Ukraina ir gatava atteikties no prasībām pievienoties NATO, ja ASV un Eiropa piedāvās valstij konkrētas un pietiekamas drošības garantijas. "Mēs runājam par divpusējām drošības garantijām starp Ukrainu un Amerikas Savienotajām Valstīm, proti, 5. pantam līdzīgām garantijām..., kā arī drošības garantijām no mūsu Eiropas partneriem un no citām valstīm, piemēram, Kanādas, Japānas un citām valstīm," žurnālistiem norādīja Zelenskis.
Tāpat Ukraina aizvadītajā nedēļā izstrādāja savu, laboto versiju ASV piedāvātajam "miera plānam", bet Zelenskis žurnālistiem atklāja, ka no Baltā nama pārstāvjiem vēl nav saņēmis atbildi par ierosinātajiem grozījumiem.
Ukrainai šī nedēļa var būt izšķiroša
Eiropas Savienībai priekšā ir nozīmīga nedēļa, kuras laikā alianse centīsies gan pasargāt Ukrainu pazemojoša "miera jeb kapitulācijas plāna", kā arī vienoties par vairāku miljardu eiro aizdevumu Kijivai. Pēc asiem signāliem no Vašingtonas puses, tostarp Donalda Trampa paziņojuma, ka Eiropas līderi esot “vāji”, tuvākās dienas kļūs par nopietnu pārbaudījumu Eiropas politiskajai izturībai.
Pirmdien Berlīnē paredzētas Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un ASV amatpersonu sarunas, kurās notiks mēģinājumi vienoties par miera nosacījumiem, kamēr Briselē paralēli notiks cīņa par atbalstu aizdevuma plānam. Bet ceturtdien visi 27 ES līderi pulcēsies Briselē vienā no nozīmīgākajiem samitiem pēdējos gados, cerības vienoties par finansiālu nodrošinājumu Ukrainai.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute jau pagājušajā nedēļā brīdināja: “Mēs esam Krievijas nākamais mērķis, un mēs jau esam apdraudēti,” uzsverot, ka “Krievija Eiropā ir atnesusi karu, un mums jābūt gataviem tāda mēroga karam, kādu piedzīvoja mūsu vecvecāki un vecvecvecāki.” Nav brīnums, ka Eiropas amatpersonas šīs dienas raksturo kā eksistenciālas.
Pēdējā brīža sarunās pirmdien
Berlīnē plānotajās pēdējā brīža sarunās pirmdien varētu piedalīties Lielbritānijas, Vācijas un Francijas līderi, kā arī Trampa znots Džareds Kušners un Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs. Uzmanības centrā ir ASV piedāvātais 20 punktu "miera plāns", kas iekļauj arī jautājumus par Ukrainas okupētajām teritorijām.
ASV ierosinājusi agresorvalstij nodot Donbasa teritoriju, bet līdzās - izveidot demilitarizētu zonu, kur varētu darboties arī ASV savās "biznesa interesēs". Tikmēr Ukraina piekritusi apsvērt demilitarizētas zonas izveidi Donbasā, bet Eiropas līderi savukārt uzsver, ka jebkādām sarunām par teritoriālajiem jautājumiem jābūt iekļautām arī stingrām drošības garantijām Ukrainai.
Tikmēr ES lietu ministri otrdien Briselē turpinās apspriest ceturtdienas samita plānus. Tikšanās laikā trešdien Helsinkos tiksies Eiropas "austrumu flanga" līderi, kuru vidū būs pārstāvētas arī Baltijas valstis un Polija.
