Šuvajevs: "Jaunajai vienotībai" nāksies izvēlēties - koalīcija ar ZZS vai "Progresīvajiem"
Agri vai vēlu "Jaunajai vienotībai" (JV) būs jāizvēlas, ar ko veidot mazākuma valdību - vai tā būs Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vai "Progresīvie", un to, kādas būs izvēles, varētu redzēt tuvākā mēneša laikā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pieļāva partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.
Politiķis pauda, ka ZZS mērķtiecīgi sadarbojas ar opozīcijas partijām un faktiski "Progresīvie" un JV pēdējā mēneša laikā ir bijuši opozīcijā, nevis koalīcijā. Tā kopumā ir neveselīga situācija un arī nav ilgtspējīga, viņš pauda.
Šuvajevs ir pārliecināts, ka mazākuma valdība spētu turpināt strādāt.
Vaicāts, vai "Progresīvie" aizvien ir gatavi strādāt vienā koalīcijā ar ZZS, Šuvajevs norādīja, ka partija ir gatava strādāt, lai sasniegtu savus politiskos mērķus - nepieļaut izstāšanos no Stambulas konvencijas un pieņemt valsts budžetu.
Jautāts, ko "Progresīvie" darīs, ja Saeima nolems izstāties no Stambulas konvencijas, viņš pauda cerību, ka Valsts prezidents atgriezīs likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai. "Iesim soli pa solim," viņš teica, uzsverot, ka varētu tikt apsvērts arī pieteikums Satversmes tiesā.
Jau vēstīts, ka Saeima pirmajā lasījumā ar 52 balsīm atbalstījusi likumprojektu, kas paredz Latvijas izstāšanos no konvencijas. Ceturtdien gaidāms Saeimas balsojums otrajā, galīgajā lasījumā. Trešdienas vakarā pret izstāšanos no konvencijas pie Saeimas protestēja ap 5000 cilvēku.
Protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas
Trešdienas, 29. oktobra, vakarā vairāki tūkstoši iedzīvotāju pie Saeimas protestē pret Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas.
Likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), bet to atbalsta arī citas opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība, "Apvienotais saraksts" un "Stabilitātei", kā arī valdošajā koalīcijā esošie ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalsta koalīcijas partijas JV un "Progresīvie".
Pirmajā lasījumā par izstāšanos no konvencijas nobalsoja 52 deputāti, pret nebalsoja neviens deputāts, deputāts Didzis Šmits balsojumā atturējās, bet JV un "Progresīvo" deputāti izvēlējās balsojumā vispār nepiedalīties.
Pirms balsojuma pirmajā lasījumā deputātu vairākums nolēma tam noteikt steidzamību, kas nozīmē, ka to skatīs tikai divos lasījumos. Ja likums Saeimā pieņemts divos lasījumos un steidzamība noteikta ar ne mazāk kā divām trešdaļām deputātu balsu, Valsts prezidents nevar izmantot veto tiesības likuma izsludināšanas apturēšanai.
Par steidzamības noteikšanu nobalsoja opozīcijas partiju un koalīcijā esošās ZZS kopumā 52 deputāti, pret bija 31 deputāts no "Progresīvo" un JV frakcijām, bet ZZS deputāts Andris Bērziņš balsojumā atturējās. Tādējādi par steidzamības noteikšanu nobalsoja mazāk nekā divas trešdaļas klātesošo.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
