Biedrība prasa sistemātiski risināt bērnu uzvedības problēmas skolās, neatstādinot no klātienes mācībām

"Latvijas Bērnu labklājības tīkls" uzsver, ka nav bijusi veiksmīga iecere, kura paredzēta pērn pavasarī apstiprinātajos Ministru kabineta (MK) noteikumos, ka "agresīvus" bērnus ir iespējams uz mēnesi atstādināt no mācībām klasē kopā ar citiem bērniem.

Biedrības ieskatā, iecere bijusi mēneša laikā veikli "pa gabalu" atrisināt bērna un ģimenes grūtības, lai pēc tam bērns atkal nāktu uz skolu.

Atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas un Izglītības kvalitātes valsts dienesta veikto aptauju, "Latvijas Bērnu labklājības tīkls" norāda, ka dati par to, cik bērni uz laiku tikuši pārlikti uz mācībām no mājām, ir nepilnīgi. Aptaujā piedalījušies 58,3% jeb 838 no 1227 pirmsskolas, vispārējām un profesionālajām izglītības iestādēm.

Biedrībā uzsver, ka par trešdaļu izglītības iestāžu informācijas nav, tāpēc nav iespējams regulāri analizēt situāciju bez brīvprātīgu aptauju rīkošanas. Organizācijas ieskatā, ziņām par bērniem, kuri, pēc skolas domām, demonstrē bīstamu agresijas līmeni, vajadzētu būt pieejamām, piemēram, paredzot ievadīt šos datus kādā no valsts informācijas sistēmām.

Savukārt pieejamie dati rādot, ka piektdaļa no izglītības iestādēm - 19,1% - apstiprinājušas, ka tajās ir sistēmiski vardarbību veikušie izglītojamie, un 428 bērniem ir ticis atšķirīgs izglītības ieguves klātienes nodrošināšanas veids. Tostarp 18,7% no tiem tika piemērotas attālinātas mācības, tātad 80 bērni uz laiku "palūgti" mācīties no mājām.

Organizācija pieļauj, ka, ļoti iespējams, daudzos gadījumos tieši māju vide ir iemesls bērna uzvedības problēmām. Tāpat zīmīgi, ka attālināti mācīties praksē tiekot mudināti arī pirmsskolas vecuma bērni, lai gan, pēc IZM paustā, neklātienes mācību process neesot attiecināms uz izglītojamo pirmsskolas izglītības iestādē. Neskatoties uz to, tas tomēr notiek, atzīmē biedrībā.

Vienlaikus "Bērnu labklājības tīkls" vērš uzmanību, ka aptaujas datu analīzē nav nekādas informācijas par iespējamiem bērnu grūtību iemesliem vai kādiem centieniem tos laicīgi novērst vai mazināt.

Līdztekus būtu svarīgi analizēt, vai veiktā intervence un "atstādināšana" ir palīdzējusi bērna situāciju uzlabot, pretējā gadījumā rodas iespaids, ka skola vienkārši grib uz mēnesi atpūsties no problemātiska bērna, norāda biedrībā. Šajā laikā vajadzētu notikt pašvaldības sadarbības grupas operatīvajai sanāksmei, kurā tiktu analizēts skolas jau paveiktais un pilnveidots atbalsta plāns bērnam un ģimenei, savukārt pēc tam būtu jāvērtē, vai bērna uzvedību ir izdevies mainīt.

Tā kā atbalsta plānu mēneša laikā nevar paspēt īstenot, nepieciešams ieplānot arī ģimenes risku novēršanu mājmācīšanās mēnesī un bērna atgriešanos skolā, lai novērstu citu bērnu bažas un arī iespējamo bulingu pret skolēnu, kurš mācījies attālināti.

Nepieciešams arī izvirzīt skaidrus intervences mērķus, jāveido plāns šo mērķu sasniegšanai un tad jāizvērtē, vai mērķim izdodas tuvoties. Taču pašreiz arī šādu datu par intervenču veikšanu vai to efektivitāti nav, uzsver biedrībā.

Vienlaikus ne visas skolas strādā pie vardarbības risku faktoru mazināšanas, tāpēc ir situācijas, kurās signāli ilgstoši nav risināti un rīcība notiek tikai tad, kad bērns apdraud savu vai citu drošību, apgalvo "Latvijas Bērnu labklājības tīkls".

Biedrībā skaidro, ka šķietami "agresīvie" bērni nereti paši ir cietuši no vardarbības vai nerūpēšanās. Esot arī situācijas, kad informācija par lēmumu atstādināt bērnu no klātienes mācībām tiek sniegta bērnam, vecākiem par to uzzinot tikai vēlāk vai bez skaidra pamatojuma. Vecāki mēdz būt arī iebiedēti par iespējamu bērnu izņemšanu no ģimenes.

"Iepauzētie" bērni pēc atgriešanās arī var tikt pastiprināti pakļauti bulingam no skolasbiedru puses. Turklāt, ja mājas nav bērnu atbalstoša vide, agresijas problēmas pēc mēneša var būt pastiprinājušās, problēmu raksturo "Latvijas Bērnu labklājības tīkls".

Patlaban "trūkstot intereses palīdzēt katram no šiem "reālajiem" bērniem, lai arī pārējie var droši mācīties viņiem līdzās, un galu galā visi uzaugtu par drošiem pieaugušajiem", paudusi biedrība, uzsverot, ka bērnus ar uzvedības problēmām nevar "mūžīgi turēt uz pauzes".

Vienlaikus organizācija apzinoties, ka arī skolu, to vadības un kolektīva darbs ir sarežģīts, tostarp to apgrūtina daudzās vadlīnijas un birokrātiskās prasības. Tomēr biedrība uzskata, ka nedz izglītības iestādes, nedz pašvaldību sadarbības grupas nerunā par augstāk minēto normu piemērošanas ietekmi uz pašu bērnu, viņa izglītības kvalitāti un labbūtību kopumā.

Organizācija aicina ministrijas un citas iesaistītās institūcijas palīdzēt skolām izstrādāt vienkāršu, pārskatāmu sistēmu, kā fiksēt datus, savlaicīgi izstrādāt efektīvus atbalsta plānus, kā bērniem patiešām palīdzēt, "neizslaukot viņus laukā no skolas".

"Latvijas Bērnu labklājības tīkls" apvieno 28 nevalstiskās organizācijas un nozares ekspertus ar kopēju vīziju - labbūtību un līdzdalību katram bērnam Latvijā.

LETA jau rakstīja, ka pērn pavasarī valdība nolēma, ka skolas direktors turpmāk varēs pieņemt lēmumu noteikt vardarbīgiem skolēniem mācības atbilstoši individuālam plānam līdz vienam mēnesim, ja ir pamatotas aizdomas vai informācija, kuras dēļ nav pieļaujama šo skolēnu atrašanās ar saviem vienaudžiem.

Noteikti trīs atšķirīgi izglītības ieguves nodrošināšanas veidi klātienē vardarbību veikušam skolēnam - citu telpu, citu laiku vai attālināto mācību veids.

Izmaiņas paredz - ja skolēna uzvedībā nav uzlabojumu un vecāki nevēlas vai nesadarbojas ar skolu, tai jāinformē pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā deklarēta vardarbību veikušā skolēna dzīvesvieta.

Ja skolas rīcībā nonāks aktuāla informācija par konkrēto gadījumu, skolas direktoram jāpārskata un, iespējams, arī jāatceļ iepriekš pieņemtais lēmums par izglītības ieguves nodrošināšanas veidu un laiku vardarbību veikušam izglītojamam. Ar šādu lūgumu pie skolas direktora var vērsties vardarbību veikušā skolēna likumiskais pārstāvis mainījušos apstākļu dēļ.

Individuālā izglītības programmas apguves plānu var pagarināt vēl uz mēnesi tikai tad, ja arī pēc maksimāli noteiktā viena mēneša termiņa konkrēto gadījumu turpina izskatīt MK noteikumos noteiktajā kārtībā.