Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 29. un 30. novembrī. FOTO. VIDEO
Šosvētdien, 30. novembrī, jau pirmā Advente un visā Latvijā iedegs gan Ziemassvētku egles, gan pirmo svecīti Adventes vainagā. Sāk skanēt ar Ziemassvētku laika koncerti, bet ziemas saulgrieži vēl nav tik uzmācīgi un mums ir iespējas šajā nedēļas nogalē dzirdēt arī vairākus citus labus koncertus.
Koncertzālē „Palladium” uzstājas britu deju mūzikas grupa „Sigma”, Rīgā un Rēzeknē pasaules slavu ieguvušais džezmenis Džeimss Morisons neierastos ritmos izspēlēs latvju dainu melodijas, Cēsīs Linda Leen prezentēs savu jauno DVD „Klasika”, bet liepājnieces – Liepājas stīgu kvartets – Rundāles pilī atskaņos klasisko stīgu mūziku no skaitās Vīnes.
Aiz kalniem nav tikai Ziemassvētki, bet arī Eiropas gada kino notikums, kas norisināsies Rīgā – Eiropas kinoakadēmijas gada balvas pasniegšanas. Lai kinomīļi pienācīgi sagatavotos šim pasākumam, ir jādodas uz kino „Splendid palace”, kur notiek Eiropas kinoakadēmijas prezidenta Vima Vendersa filmu festivāls Rīgā. Nesteidzīgas atpūtas cienītāji var doties gan promenādē pa izstāžu zālēm, gan baudīt vēlās brokastis uz Berga bazāru.
1. Britu aktuālās deju mūzikas projekts „Sigma” – Rīgā, koncertzālē „Palladium”
Svētdien, 30. novembrī, pulksten 21.00 Rīgā, „Palladium” koncertzālē uzstāsies britu deju mūzikas projekts „Sigma”.
Mūziķu kontā ir pasaulslavenais singls „Nobody to Love”, kas Lielbritānijas singlu topā sasniedza pirmo pozīciju. Šī Kanjes Vesta dziesmas „Bound 2” pārstrādātā versija panākumos krietni pārspēja oriģinālu. „Nobody to Love” kļuva arī par vienu no šī gada pirktākajiem ierakstiem Apvienotajā Karalistē.
Arī dueta jaunākais singls „Changing”, kurā dzirdams britu dziedātājas Palomas Feitas vokāls, šobrīd nu jau vairākas nedēļas pēc kārtas saglabā pirmo vietu Lielbritānijas deju mūzikas topā. „Changing” mūzikas video skatāms šeit.
Apvienības dalībnieki Kamerons Edvardss un Džo Lenzijs ir gandarīti par panākumiem: „Ir patīkami, ka mūsdienās popularitāti iemanto arī mūzika, kurai nav spēcīgas aizmugures. Esam dzirdējuši, ka „drum and bass” ir mirstošs mūzikas žanrs, tomēr praksē notiek pretējais. Ja ar savām dziesmām spējam ieņemt pirmo vietu Lielbritānijā, apsteidzot neskaitāmas komerciālas popmūzikas dziesmas, ar to viss ir pateikts!”
Biļešu cenas: 29 eiro (Ticketpro.lv tīklā). Sīkāk internetā: www.palladium.lv.
„Sigma”: “Changing”
2. Latvju jūras dainas unikālā džeza skanējumā Rīgā un Rēzeknē
Piektdien, 28. novembrī, pulksten 19.00 Rīgas Kongresu namā un sestdien, 29. novembrī, pulksten 18.00 Rēzekne, Latgales vēstniecībā „Gors”, kopīgā koncertā uzstāsies Latvijas Radio bigbends un multimākslinieks Džeimss Morisons (Austrālija). Programmā „Mare Balticum” skanēs latviešu tautasdziesmas, kas veltītas jūras tematikai, jaunās skaņās un pavisam nedzirdētos aranžējumos Rīgas bigbenda izpildījumā kopā ar pasaules līmeņa zvaigzni, trompetistu no Austrālijas. Koncertā izpildītās visas divpadsmit kompozīcijas būs pirmatskaņojumi.
Multiinstrumentālists Džeimss Morisons pārvalda visdažādākos instrumentus – trombonu, flīgelhornu, saksofonu, klavieres un kontrabasu – tomēr vislabāk pazīstams kā džeza trompetists. Džeimss Morisons uzstājies kopā ar Londonas simfonisko orķestri, kā arī īpašos koncertos Karalienei Elizabetei II, līdzās tam – par nopelniem mūzikā apbalvots ar Austrālijas goda ordeni. Nesen iecelts par Kvīnslendas Mūzikas Festivāla māksliniecisko direktoru un par nopelniem džeza mūzikā uzņemts vienā no prestižākajām Austrālijas slavās zālēm „Allans Billy Hyde Graeme Bell Hall”. 2013. gadā Džeimss Morisons diriģējis pasaules lielāko orķestri 7224 dalībnieku sastāvā.
„Džeimss Morisons ir fenomenāls mūziķis – par to nav nemazāko šaubu! Slavas un profesionalitātes virsotnes, kuras pat paši talantīgākie mūziķi tiecas sasniegt ar grūtu darbu, Džeimss iekaro bez īpašas piepūles un piespiešanās. Viņam spēlēt instrumentus ir tas pats, kas mums, mirstīgajiem, staigāt un elpot – viņš vienkārši to dara!” – teic kritiķi.
Biļešu cenas: 4,25 – 30 eiro (Rīgas koncerts, „Biļešu servisa” tīklā); 10 – 17 eiro (Rēzeknes koncerts, „Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.rigasritmi.lv.
Džeimss Morisons: „Snappy Too”
3. Lindas Leen jaunā DVD prezentācijas koncerti Cēsīs
Linda Leen svētdien, 30. novembrī, pulksten 14.00 un 17.00 Vidzemes koncertzālē Cēsīs sniegs sava jaunā DVD prezentācijas koncertus. Vasaras nogalē Dzintaru koncertzālē izskanēja vērienīgs un krāšņs Lindas Leen labāko autordziesmu koncerts „Klasika”, kura DVD ieraksts tikko nācis klajā. Linda Leen un mūziķi aicina uz tā prezentācijas koncertiem 30. novembrī Vidzemes koncertzālē „Cēsis”.
Koncertā Lindas labākās oriģināldziesmas kopā ar autori izpildīs klasisko stīgu instrumentu virtuozi – ģitārists Kaspars Zemītis, Štrausa stīgu kvartets un perkusiju meistars Rihards Zaļupe.
Jāatgādina, ka koncertu „Klasika” Dzintaros, kas nu izdots DVD/BluRay, atzinīgi vērtēja gan mūzikas mīļotāji, gan profesionāļi. „Koncertā Lindas labākās dziesmas skan, neievērojot hronoloģisku secību, jo labiem muzikāliem darbiem nav noilguma. (..) Linda Leen - autore, pianiste, flautiste un laikam gan vienīgā savas paaudzes dziedātāja, kuru ir pamats dēvēt par dīvu, pavisam noteikti ir labāka par daļu to ārzemju dziedātāju, kuras uzstājas arēnās visā pasaulē”, tā recenzijā rakstīja Uldis Rudaks.
Šī gada 4.septembrī Dzintaru koncertzālē izskanēja vērienīgs un krāšņs Lindas Leen labāko autordziesmu koncerts KLASIKA, ko atzinīgi vērtēja gan mūzikas mīļotāji, gan profesionāļi: “Koncertā Lindas labākās dziesmas skan, neievērojot hronoloģisku secību, jo labiem muzikāliem darbiem nav noilguma. [..] Linda Leen - autore, pianiste, flautiste un laikam gan vienīgā savas paaudzes dziedātāja, kuru ir pamats dēvēt par dīvu, pavisam noteikti ir labāka par daļu to ārzemju dziedātāju, kuras uzstājas arēnās visā pasaulē”, recenzijā laikrakstam Diena raksta Uldis Rudaks.
Biļešu cenas: 9 – 18 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.lindaleen.com .
Linda Leen - Electric Kiss / PROMO CLIP Koncerts KLASIKA 4/09/2014 Dzintaru k/z4. Eiropas kinoakadēmijas prezidenta Vendersa filmu festivāls Rīgā
Šajā nedēļas nogalē, no 28. līdz 20. novembrim, Rīgā, kinoteātrī „Splendid palace” notiks Eiropas kinoakadēmijas prezidenta Vima Vendersa daiļradei veltīts autorkino festivāls „Debesis pār Vimu Vendersu”.
Vims Venderss (dzimis 1945. gadā) ir viens no izcilākajiem mūsdienu Eiropas režisoriem, kuru pilnvērtīgi var dēvēt par dzīvo klasiķi, bet ne tikai. Viņš joprojām ir nerimtīgā radošā procesā un darbojas arī kā Eiropas kino vienotājs – Vims Venderss ir ilggadējs Eiropas Kinoakadēmijas prezidents. Decembrī režisors ieradīsies Rīgā, lai piedalītos Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonijā, kas pirmo reizi notiks Rīgā. 11. decembrī Vims Venderss tiksies ar skatītājiem un nolasīs lekciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, bet pirms tam rīdziniekiem ir iespēja iepazīties ar viņa daiļradi.
Liela daļa no Vima Vendera filmām tiek uzskatītas par 20. gadsimta klasiku. Viņš ir viens no nozīmīgākajiem vācu jaunā viļņa režisoriem. Vims Venderss un viņa laikabiedri piedāvā novatorisku skatījumu gan uz Vācijas vēsturi, gan tām estētiskajām un komerciālajām tradīcijām, kas Vācijas kino valdīja pēc Otrā pasaules kara.
Vima Vendersa autorkino festivāla programma:
* Piektdien, 28. novembrī, pulksten 19.00 – „Parīze, Teksasa” (1977. gads).
* Sestdien, 29. novembrī, pulksten 14.00 – Par kādu, kurš devās projām – Vima Vendersa agrīnie gadi” (2007. gads, dokumentālā filma par Vimu Vendersu); pulksten 16.30 – „Alise pilsētās” (1974. gads); pulksten 19.00 – „Amerikāņu draugs”(1977. gads).
* Svētdien, 30. novembrī, pulksten 14.00 – „Debesis pār Berlīni” (1987. gads); pulksten 16.30 – „Neklauvē” (2005. gads); pulksten 19.00 – „Tālu prom, tik tuvu”(1993. gads).
Festivālā pirms katras Vima Vendersa filmas būs iespēja noklausīties kinokritiķu Viktora Freiberga, Dairas Āboliņas, Ditas Rietumas un Anitas Uzulnieces īslekcijas. Filmas demonstrē vācu vai angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā. Sīkāk internetā: www.splendidpalace.lv .
Kadri no Vima Vendersa fimas „Alise pilsētās”5. Liepājas stīgu kvarteta „Skaistā Vīne” Rundālē
Sestdien, 29. novembrī pulksten 17.00 Rundāles pils Baltajā zālē Liepājas stīgu kvartets atskaņos programmu „Skaistā Vīne”. Programmā: Jozefa Haidna, Volfganga Amadeja Mocarta un Ludviga van Bēthovena skaņdarbi.
Liepājas stīgu kvartets pašreizējā sastāvā spēlē gandrīz trīs gadus, bet tā aizsākumi meklējami teju 15 gadus tālā pagātnē, kad Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) otro vijoļu grupas koncertmeistare Ginta Alžāne, pieaicinot orķestra kolēģes, mācību procesa laikā izveidoja stīgu kvartetu. Šobrīd kvarteta sastāvā spēlē Līga Baltābola (I vijole), Ginta Alžāne (II vijole), Karlīna Īvāne (alts) un Dina Puķīte (čells). Kvarteta repertuārs ir ļoti dažāds – no klasikas līdz pat mūsdienu mūzikai.
Jozefs Haidns, kuru pelnīti dēvē par stīgu kvarteta „tēvu”, 77. opusa kvartetus sāka komponēt savas komponista karjeras nogalē – 1799. gadā pēc jaunā austriešu aristokrāta prinča Lobkovica pasūtījuma. Savukārt Volfgans Amadejs Mocerts ar saviem stīgu kvartetiem, kas sacerēti laika posmā no 1782. līdz 1785.gadam, un kuru vidū ir arī Mi bemol mažora kvartets KV 428, ir uzcēlis sava veida pieminekli Jozefam Haidnam. Toties Ludvigs van Bēthivens stīgu kvartetu Fa mažorā komponēja no 1798. līdz 1800. gadam un veltīja to savam draugam Kurzemē, Talsu mācītājam Karlam Amendam.
Biļešu cenas: 7 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.lso.lv.
6. Izstāžu ceļvedis: diskrētais šarms Rātslaukuma pazemē, flāmu arhitektūra Vecrīgā un Boriss Bērziņš Daugavpilī
* Laikmetīgās mākslas centrā „kim?” (Maskavas ielā 12/1, Rīgas Centrāltirgus spīķeros) līdz 24. decembrim skatāms jaunais izstāžu cikls – Kriša Salmaņa personālizstāde „100 grāmatas, ko nevajag paspēt izlasīt”, kā arī Reičelas Meisones izstāde „Listening Dolls” un Sāras Grīnbergeres - Refertijas izstāde „Repair", kas tapušas sadarbībā ar Ņujorkas galeriju „Art in General”.
Kriša Salmaņa izstāde ir vairāk vai mazāk neveiksmīgu paņēmienu pieraksts, kas fiksē mēģinājumus panākt nokavēto. Ekspozīcijas sastāvdaļu veido 100 pilnmēnešu video kolāža, 1000000 (miljons) reižu noskūpstīta fotogrāfija un 104 simfonijas... Amerikāņu mākslinieces Reičelas Meisones izstādē iespējams apskatīt izlasi no viņas iepriekš tapušiem darbiem, kā arī jaunu papīra kolāžu sēriju.
Savukārt viņas tautietes Sāras Grīnbergeres - Refertijas izstāde vedinās uz domām par iespējamiem centieniem labot bojāto vai salauzto, atkāpšanos un virzību uz citu darbības vietu. Sīkāk internetā: www.kim.lv .
* Rīgas Mākslas telpas Intro zālē (Kungu ielā 3, Rīgas Rātslaukuma pazemē) līdz 7. decembrim apskatāma Ingas Brūveres personālizstāde „Diskrētais šarms”. Māksliniece jau vairāk kā desmit gadus konsekventi izkopj konceptuālu, minimālistisku pieeju glezniecībai, mērķtiecīgi izmantojot rakstīta vārda un spēles motīva potenciālu vizuālā darbā.
Šajā izstādē nebūs nevienas gleznas – vēstījums ieslēgts spilvenos, mākslīgo ziedu semantiskos virknējumos, uz ielas Vācijā nejauši rastā fotofiksējumā un prātu reibinošā Ķīnas brauciena atradumā. Sīkāk internetā: www.makslastelpa.lv .
* Latvijas Arhitektūras muzejā (Mazā Pils ielā 19, Vecrīgā) līdz nākamā gada 23. janvārim skatāma izstāde „Flāmu arhitektūra: šķērsgriezums”, kas piedāvā skatu uz Flandrijas laikmetīgās arhitektūras kopainu. Flāmu arhitektūras kvalitāte pēdējos gados ir ievērojami augusi, un tam ir vairāki iemesli.
Kā nozīmīgākos var minēt labu izglītības kvalitāti, attīstītas profesionālas arhitektūras kritikas klātbūtni, kā arī biroja „Vlaams Bouwmeester” darbību (tulkojot no nīderlandiešu valodas – „Flandrijas būvmeistars”). Sīkāk internetā: www.archmuseum.lv .
* Latvijas Mākslas akadēmijas aulā (Kalpaka bulvārī 13, Rīgā) līdz 3. decembrim apskatāma konkursa „SEB stipendija glezniecībā – Talants atmaksājas!”. Izstādei noslēdzoties, 3. decembrī tiks paziņoti konkursa rezultāti un pasniegta stipendija - iespēja piedalīties radošajās darbnīcās kādā no Eiropas Savienības valstīm un stipendija 1700 eiro apmērā.
* Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā līdz nākamā gada 31. janvārim ir skatāma izstāde „Boriss Bērziņš” no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijas. Boriss Bērziņš (1930 – 2002) ir viens no redzamākajiem pārstāvjiem Latvijas 20. gadsimta otrās puses kultūrainā. Viņš nemeklē speciālas tēmas un modeļus, bet veido kompozīcijas, it kā vienlaicīgi sacerot un attīstot sižetus, kas atklāj viņa tēlaino domāšanu un netradicionālo pasaules redzējumu.
Meistars savā testamentā visu savu radošo mantojumu novēlējis Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Bagātīgais darbu klāsts sniedz pārliecinošu priekšstatu par autora ražīgā mūža veikumu. Izstādē Daugavpilī tiek eksponēti 54 klasiķa darbi – gleznas un zīmējumi. Sīkāk internetā: www.rothkocenter.com .
7. Vēlās brokastis Berga bazārā
Ja brīvdienās esam vēlu pamodušies un ir tāds mazliet laisks noskaņojums, tad varam doties Rīgā uz Berga bazāru, kur katru sestdienu un svētdienu no pulksten 10.00 līdz 16.00, var baudīt vēlās brīvdienu brokastis jeb branču vesela kvartāla ietvaros.
Kvartāla restorānu, kafejnīcu un bāru šefpavāri sola, ka viņu piedāvājums atšķirsies no līdzīgām alternatīvām. Laika gaitā Berga bazārs izveidojies par vietu, kur brīvdienās sanākt kopā un tieši šeit aizsākās vietējo ražotāju tirdziņu tradīcija. Zemnieku tirdziņš Berga bazārā notiek katru sestdienu no pulksten 10.00 līdz 16.00 un tā apmeklējums noteikti jāiekļauj maršrutā, ja uz branču dosieties sestdien.
„Kā papildinājumu iknedēļas tirdziņam, piedāvājam kvartāla apmeklētājiem pavadīt Berga bazārā laiku ilgāk, izvēloties kādu no vēlo brokastu piedāvājumiem. Šeit ikviens atradīs ko piemērotu savam noskaņojumam, vēlmēm un iespējam. Mūsu mērķis ir piedāvāt cita veida branču – šī vārda īstajā izpratnē,” uzsver „Hotel Bergs” valdes priekšsēdētājs un Berga bazāra līdzīpašnieks Aleksis J. Karlsons.
Jāatgādina, ka vēlo brīvdienu brokastu pirmsākumi meklējami Amerikā un to angliskais apzīmējums brunch radies no vārdiem breakfast un lunch. Tātad - tas ir brokastu un pusdienu apvienojums, kuru pieņemts ieturēt ārpus mājas. Patīkama kompānija, nesteidzīgas sarunas un laba ēdiena baudīšana ir vēlo brokastu galvenie priekšnoteikumi.
Berga Bazāra kvartālā esošie restorāni un kafejnīcas parūpējušies par atšķirīgiem vēlo brokastu piedāvājumiem. Viesnīcas restorāns „Bergs” piedāvā vēlo brokastu amerikāņu versiju. Vīna bārs „Garage” lutina gardēžus ar austerēm un vieglu prosecco vai šampanieti. Pabs „Cydonia” orientējas uz tradicionālām franču brokastīm. Savai specializācijai uzticīgs paliek „Andalūzijas suns”, kur brīvdienās būs pieejama
ļoti plaša meksikāņu virtuves bufete no vairāk nekā 20 dažādām ēdienu variācijām. Nesen atvērtā kafejnīca „Buržuja brokastis” orientējas uz vietējo ražotāju sortimentu.
Kad būsiet izstaigājuši tirgu un pabrokastojuši varat meklēt baudījumu arī garam – varbūt kinoteātrī „KSuns” rāda filmu, ko tieši tagad gribējāt redzēt; mākslas galerijā savus darbus izstādījis jūsu iemīļotais mākslinieks, bet grāmatnīcā atrodams jūsu iecienītākā rakstnieka jaunākais romāns. Sīkāk internetā: www.bergabazars.lv.
Berga bazārs
Elmārs Barkāns/Foto: All Over Press, publicitātes foto, Ieva Čīka/LETA
