VARAM aicina ZM pamatot nepieciešamību ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā izsludināt visā Latvijas teritorijā
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicina Zemkopības ministriju (ZM) pamatot nepieciešamību ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā izsludināt visā Latvijas teritorijā, nevis tieši plūdu ietekmētajās teritorijās, liecina tiesību aktu portālā iesniegtie VARAM iebildumi ZM sagatavotajam rīkojuma projektam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".
VARAM akcentē, ka bieži dabas stihijas ietekmē tikai daļu pašvaldību teritoriju un attiecīgi tikai daļu no valsts, bet ZM sagatavotā rīkojuma projekta anotācijā norādīta vispārīga informācija par nokrišņu daudzumu valstī kopumā un plūdu situācijām noteiktās teritorijas daļās.
Ministrijas ieskatā, ZM sniegtā informācija nenozīmē, ka plūdiem pakļauta ikviena Latvijas teritorijas daļa. Tāpēc VARAM rosina ZM papildināt rīkojuma projekta anotāciju ar skaidrojumu par kritērijiem, pēc kuriem vadoties tālākā darba procesā būs iespējams identificēt konkrētās teritorijas un to daļas, kurās cietušajām personām būs iespējams pieteikties atbalstam, vai iekļaut papildu skaidrojumu, ja atbalstu plānots sniegt citādi, nevis vadoties no konkrētākiem datiem par teritorijas un tās daļas applūšanu.
Tāpat VARAM iebilst un lūdz pamatot nepieciešamību ZM sagatavotajā rīkojuma projektā un plānotā atbalsta tvērumā iekļaut pavasara salnu radītos zaudējumus. VARAM aicina ZM pamatot, vai un kā šā gada pavasara salnu radītie zaudējumi atšķiras no citiem gadiem, kad pavasara salnas nodarīja kaitējumu augļu kokiem un krūmiem.
VARAM ieskatā, bez atbilstoša pamatojuma pavasara salnas nevar uzskatīt par katastrofas draudiem un nevar skatīt līdzvērtīgi situācijai, kas veidojusies šā gada pārmērīgo lietavu un plūdu dēļ.
Jau ziņots, ka ZM valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025. gada 4. augusta līdz 4. novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) vietnē "X" raksta, ka saistībā ar lietavu radītajiem postījumiem valdība lems par ārkārtējo situāciju, "tiklīdz ZM būs sagatavojusi un iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus". Viņa raksta, ka lauksaimniekiem, kurus skārušas lietavas, ir nepieciešams mērķēts un savlaicīgs atbalsts.
Tāpat Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien, 4. augustā, pēc tikšanās ar Krauzi izteica aicinājumu valdībai izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā, kas tādējādi ļautu lauksaimniekiem efektīvāk saņemt nepieciešamo atbalstu.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) iepriekš minēja, ka par ārkārtējās situācijas lauksaimniecībā izsludināšanu valdība varētu lemt otrdien, 5.augustā, rakstiskā procedūrā attālināti, bet ārkārtējās situācijas izsludināšanai šādā formātā nepieciešami saskaņojumi ar saistītajām ministrijām, tostarp Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, kā arī ar VARAM.
Viņš akcentēja, ka par šo jautājumu jālemj pēc iespējas ātrāk un, tiklīdz ZM saņems nepieciešamos saskaņojumus, visticamāk, otrdien jautājumu izskatīs valdībā attālināti rakstiskā procedūrā.
Kā norāda ZM, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVMĢC) datiem, 2025.gada maijā un jūnijā nokrišņu daudzums ievērojami pārsniedza mēneša normu, applūdinot lauksaimniecības zemes valsts vidienē un austrumu daļā. Maijā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 84,7 milimetrus, kas ir par 68% virs mēneša normas, jūnijā - 91,1 milimetru, kas ir par 30% virs mēneša normas, jūlija pirmajās desmit dienās - 25,6 milimetrus, kas ir par 12% virs normas, bet jūlija otrajās desmit dienās 35,1 milimetru, kas ir par 40% virs normas.
Ministrijā atzīmē, ka līdz 2025.gada 10.jūlijam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienestā (LAD) iesnieguši informāciju par lietavu un salnu rezultātā cietušām vai neapsētām lauksaimniecības platībām 51 498 hektāru apmērā, kopējiem aprēķinātajiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 63,886 miljonus eiro. Tostarp lietavu postījumos līdz 10.jūlijam cietuši 49 392 hektāri lauksaimniecības kultūraugu, neapsētajām platībām veidojot 6027 hektārus.
Pēc platības visvairāk cietuši auzu, vasaras kviešu, ziemas kviešu un zirņu sējumi, kā arī ilggadīgie zālāji, zaudējumiem veidojot provizoriski 43,686 miljonus eiro, savukārt pavasara salnās cietuši 2107 hektāri augļkopības kultūraugu platību, visvairāk - ābeļu, bumbieru, krūmmelleņu, upeņu un smiltsērkšķu stādījumi, kopējiem provizoriskajiem zaudējumiem veidojot 20,200 miljonus eiro.
Ministrijā akcentē, ka lauksaimnieki turpina iesniegt ziņojumus LAD, tāpēc bojāto platību un zaudējumu apmēri vēl palielināsies. Tāpat patiesie postījumu apjomi varētu būt daudz lielāki, jo ne visi lauksaimnieki aktīvi ziņo.
ZM ir iesniegusi Eiropas Komisijai aprēķinus par 2025.gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu radīto ietekmi lauksaimniekiem un aicinājusi rast iespēju no ES budžeta kompensēt cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem zaudējumus, kas radušies nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ.
