FOTO: Vistiņa, mērcīte un viss, ko vien kārojas! Ieskatāmies, kā ēd bruņoto spēku karavīri Lūznavā

“Virtuve tagad ir ne tikai vizuāli mūsdienīga, bet arī funkcionāli atbilstoša militārajiem standartiem,” skaidro šefpavārs Arnis Barkāns. Projekta īstenošanā piedalījās arī kolēģi no Lielvārdes, palīdzot ar iekārtu izvēli un virtuves loģistikas uzlabošanu.

Tehnoloģijas, kas strādā komandas labā

Ēdnīca  militārajā bāzē “Lūznava” aprīkota ar modernām iekārtām – gaļas presi, tuneļveida trauku mazgāšanas līniju un īpaši izveidotām zonām lielajiem traukiem un pannām. “Ar šķīvju sildītājiem nodrošinām, lai porcija būtu silta līdz pat brīdim, kad tā nonāk pie karavīra,” Barkāns piebilst.

Virtuves aprīkojumā iekļautas daudzfunkcionālas iekārtas ar digitālu vadību. Pavāri var precīzi kontrolēt temperatūru, tvaiku, ūdens daudzumu un pat saglabāt gatavošanas programmas. “Tehnoloģijas mums ļauj strādāt vienlaikus efektīvi un kvalitatīvi – tas ir īpaši svarīgi, ja jāpagatavo simtiem porciju,” viņš norāda.

Ikdienas ēdienkarte, kas silda un stiprina

Ēdienkarte tiek izstrādāta vismaz divām nedēļām uz priekšu, sadarbojoties ar komandieri un medicīnas personālu. Brokastīs piedāvā dažādas putras, omletes, biezpienu, svaigus dārzeņus un augļus. Pusdienās – divi karstie ēdieni izvēlei, piemēram, vista vai cūkgaļa, ar piedevām, salātiem un desertu. Vakariņās – vieglākas, bet pilnvērtīgas maltītes.

“Galvenais ir daudzveidība,” saka Barkāns. “Mēs rūpējamies, lai ēdiens būtu ne tikai sabalansēts, bet arī garšīgs un interesants.” Ēdienkartē regulāri tiek iekļauti sezonāli produkti – vasarā arbūzi un aukstās zupas, rudenī – ķirbji, kabači un sātīgas zupas. Netiek aizmirsti arī veģetārieši – viņiem tiek gatavotas maltītes uz pupiņu, graudaugu un dārzeņu bāzes.

Karavīri kā galvenie vērtētāji

Militārās bāzes “Lūznava” ēdnīca uzņem arī Valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīrus – jauniešus, kuri tikko uzsākuši dienestu. Barkāns uzsver, ka tieši viņiem ēdināšana ir ļoti svarīga: “Viņi mācās pielāgoties militārajai ikdienai, un labs ēdiens palīdz iejusties – gan fiziski, gan emocionāli.”

Virtuves komanda regulāri uzklausa karavīru atsauksmes. “Mums ir svarīgi dzirdēt, ko viņi vēlas redzēt uz šķīvja – dažkārt tas ir vairāk dārzeņu, citreiz vairāk makaroni ar gaļu.” Atsauksmes nepaliek bez ievērības – Barkāns plāno ieviest digitālus novērtēšanas rīkus un nelielas aptaujas, lai varētu elastīgi reaģēt un pielāgot ēdienkarti reālajām vajadzībām.

Nākotnē paredzētas arī tematiskās ēdienu dienas – piemēram, itāļu virtuve vai Latgales nedēļa. Tas ne tikai iepriecina karavīrus, bet arī palīdz samazināt pārtikas atkritumus, jo ēdiens tiek gatavots pēc tā, ko karavīri visvairāk izvēlas.

Stabilitāte, ko nodrošina komanda

Par maltītēm rūpējas aptuveni 18 darbinieki, no kuriem 7 ir pavāri. Daudziem ir vairāk nekā desmit gadu pieredze ēdināšanas jomā. “Mūsu spēks ir komandā – mēs zinām, ko darām, un darām to ar pārliecību,” saka Barkāns.

Viņam pašam ēdināšana ir sirdslieta jau kopš bērnības. Ar pavāra un ēdināšanas servisa speciālista diplomiem un pašlaik studējot uzņēmējdarbību Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, viņš savā darbā apvieno profesionālismu ar aizrautību. “Lielākais gandarījums man ir brīdis, kad redzu apmierinātu karavīru pēc garšīgas maltītes.”

Barkāns atzīst, ka karavīrs kā klients atšķiras no ierastā restorāna apmeklētāja. “Šeit nav tā, ka cilvēks izvēlas no plašas ēdienkartes. Karavīram ir konkrētas izvēles, bet mūsu uzdevums ir padarīt šo pieredzi tikpat baudāmu,” viņš saka. “Karavīrs bieži ēd vienā un tajā pašā vietā ilgstoši – tas nozīmē, ka ēdienam jābūt ne tikai sātīgam, bet arī pietiekami interesantam, lai nepazustu vēlme ēst ar prieku.” Šajā darbā, viņaprāt, jāprot apvienot disciplīnu ar cilvēcīgu pieeju – gluži kā armijā.

Militārās bāzes “Lūznava” ēdnīcas virtuve ir Barkāna pirmais lielais projekts militārajā vidē. “Šī ir iespēja dot pienesumu savai valstij pavisam praktiskā veidā – mēs paēdinām tos, kas mūs sargā,” viņš secina. Šefpavārs arī atklāj, ka šobrīd komandā vēl ir dažas vakances, un tiek meklēti motivēti un pieredzējuši pavāri.

Dienestu nupat uzsākusī Marta: "Paēst var kārtīgi!"

“Ēdiens ir ļoti, ļoti burvīgs. Paēst var kārtīgi,” tā savu pieredzi Lūznavas bāzes ēdnīcā raksturo Marta, kura ir no Aglonas puses. Vienīgā “grūtība” esot bijusi pieņemt jauno režīmu – brokastis. “Es neesmu pieradusi no rītiem daudz ēst, bet saprotu, ka brokastis ir jāietur,  lai būtu spēks no rīta līdz vakaram,” viņa saka ar smaidu.

Lai arī viņai vēl grūti pierast pie dienesta ritma, ēdiena kvalitāte pārsteigusi ļoti pozitīvi – gan pēc garšas, gan pēc daudzuma. “Porcijas man ir mazliet par lielu,” atzīst Marta. “Bet viss, ko līdz šim esmu ēdusi, ir labs.” Īpaši viņu pārsteiguši svaigi arbūzi: “Tas bija patīkami un veselīgi.”

Bažu par ēdienu sākotnēji neesot bijis – Marta uztver jauno pieredzi ar pozitīvu attieksmi: “Izvēle ir liela – var izvēlēties un kombinēt. Pagaidām viss ļoti apmierina.”
Runājot par pirmo dienesta iespaidu, viņa stāsta: “Kad mēs tikko ienācām, es biju stresā. Bet, iepazīstot kazarmas, vidi un instruktorus, sajūsma tikai pieauga. Tagad man ļoti patīk.”

“Garšo tīri labi – tāpat kā mājās!”

Tā lakoniski, bet pārliecinoši savu pieredzi Lūznavas ēdnīcā raksturo VAD karavīrs Klauss, kurš dienestā ieradies no Aizkraukles. Viņa gadījumā ēdienam bija pozitīvs pārsteigums – pat ēdieni, kuri agrāk nav patikuši, šeit likušies baudāmi.

“Pupiņu zupa. Es pupiņas neēdu, bet šeit sapratu – ir ēdami,” viņš atzīst ar smaidu. Sākumā bijušas bažas, vai vispār ēdiens garšos, taču tās izkliedējušas citu jauniešu pozitīvās atsauksmes no iepriekšējiem iesaukumiem: “Skatījos intervijas, kur cilvēki stāsta, cik labi šeit baro, kāda daudzveidība...”

Runājot par dienestu kopumā, Klauss godīgi atzīst, ka iesaukums viņam nācis negaidīti un sākumā pat radījis šoku – īpaši ņemot vērā, ka mājās atstāti bērni un pārtraukts darbs rūpniecībā. Tomēr pēc dažām dienām arī skatījums sācis mainīties: “Jau tagad ir ieskats – varbūt interese būs arī pilnveidoties vēlāk tālāk.” Viņš neslēpj, ka apsver iespēju nākotnē turpināt profesionālajā dienestā.

RECEPTE: Vistas fileja saldā krējuma – spinātu mērcē

Speciāli Jauns.lv lasītājiem šefpavārs Arnis Barkāns piedāvā vienkāršu, bet gardu recepti no ikdienā pieejamiem produktiem – tā noderēs gan karavīram, gan mājas virtuvē.

Sastāvdaļas (2–3 porcijām):

•    500 g vistas filejas
•    100 g svaigu spinātu (vai ~80 g saldētu, labāk izvēlēties smalcinātus)
•    200 ml saldā krējuma (30–35%)
•    1 vidējs sīpols
•    2–3 ķiploka daiviņas
•    1 ēdamkarote eļļas
•    50 g majonēzes
•    30 g kartupeļu cietes
•    Sāls un pipari pēc garšas

Pagatavošana:

1.    Vistas fileju sagriež strēmelēs, sajauc ar sāli, pipariem un majonēzi, un atstāj marinēties 2–4 stundas.
2.    Apviļā gaļu kartupeļu cietē un cep pannā ar eļļu ~5–7 minūtes, līdz tā kļūst zeltaini brūna. Izņem no pannas.
3.    Tajā pašā pannā apcep smalki sagrieztu sīpolu līdz caurspīdīgumam (~3 min), pievieno sakapātus ķiplokus un cep vēl ~30 sekundes.
4.    Pievieno spinātus – ja saldēti, iepriekš atkausē un notecina; ja svaigi, sagriež smalkāk. Apcep ~2–3 minūtes.
5.    Pielej saldo krējumu, samaisa un uzvāra. Kad mērce sabiezē, liek atpakaļ vistas gabaliņus un sautē kopā 5–10 minūtes.
6.    Pasniedz ar rīsiem, pastu, kartupeļu biezeni vai sautētiem dārzeņiem.