Rakstniece Manfelde vienā frontē kopā ar radikālo antifašistu Girsu
Rakstniece un dzejniece Andra Manfelde, kura šopavasar pēc 16. marta notikumiem, pārtrauca sadarbību ar mūzikla „Cukurs. Herberts Cukurs” veidotājiem, nu paziņojusi, ka ir vienotā frontē ar radikālo antifašistu un nepilsonu tiesību aizstāvi Illarionu Girsu.
Uz tik kareivīgu soli viņu pamudinājis mūzikla „Cukurs. Herberts Cukurs” producents Juris Millers, kurš no viņas grib piedzīt savulaik izmaksātos 500 eiro par mūzikla libretu, kuru viņa tā arī neuzrakstīja. Jāatgādina, ka Manfelde šogad pēc Leģionāru piemiņas dienas atteicās rakstīt libretu, to pamatojot ar to, ka nevēlas slavināt „fašistisko bendi”.
Manfelde Kasjauns.lv skaidro: „Pasaules krīzes apstākļos aktivizējas spēki, kas radikalizē sabiedrību, atdzīvinot „varonīgus” kolaboracionistus. Arī Latvijā kāda interesēs ir redzēt patriotismu ar nacisma vaibstiem. Šie novērojumi pārliecināja mani publiski atteikties no piedāvājuma turpināt rakstīt libretu izrādei „Cukurs. Herberts Cukurs”. Par jau paveikto darbu saņēmu 500 eiro, ko nu izrādes producents Juris Millers personīgi no manis grib piedzīt tiesas ceļā. Atklātā tiesa notiks 4. decembrī Liepājā.
Liepājā, cilvēkiem ejot uz „Cukura” pirmizrādi, nācās kāpt pāri asiņainām bērnu lellēm - nacisma upuru simboliem. Šo protesta performanci rīkoja biedrība „Ruskaja zarja”. Arī manas rokas auklē zīdainīti, četrus mēnešu vecu meitiņu. Sazinājos ar protesta organizatoriem. Bijām vienisprātis, ka šovbiznesmeņa Millera rīcība ir nosodāma, tā sēj naidu starp tautām, apvaino no nacisma cietušos, ignorē tik tuvos notikumus Ukrainā.
Šovprojekts, kas veidots provocējot skandālu, diskusiju sadursmes, antisemītismu, rusofobiju, neradoši un pašmērķīgi politizē mākslu, devalvē to, Latvijas vārdu ar nacisma apdziedāšanu degradējot.
Cīņā pret nacismu apvienojas tautas un valstis. Es, Andra Manfelde, esmu latviete. Illarions Girss ir krievs. Arī mēs apvienojamies.”
Andras Manfeldes vārds plašākai sabiedrībai kļuva pazīstams 2005. gadā, kad viņa publicēja savu pirmo romānu „Adata”, pēc kura vēlāk Nacionālajā teātrī arī iestudēja tāda paša mūziklu. Manfelde bijusi atkarīga no narkotikām un centās no savas atkarības atbrīvoties Kaspara Dimitera vadītajā Krusta skolā, Krimuldā. „Adata” lielā mērā bija Manfeldes autobiogrāfisks darbs.
