Vācijas prezidents Rīgā: Krievijas agresijas dēļ Vācijai un Baltijai jāturas kopā
Ņemot vērā Krievijas brutālo iebrukumu Ukrainā, cieša Vācijas sadarbība ar Baltijas valstīm ir vēl jo svarīgāka, preses konferencē Rīgas pilī žurnālistiem uzsvēra Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kurš otrdien darba vizītē ieradies Latvijā.
Pirms pasākuma Rīgas pilī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs un Šteinmeiers Rīgas ostā apmeklēja korveti "Braunšveiga". Vācijas prezidents akcentēja, ka korvete ir viens piemērs pieaugošajām Vācijas aktivitātēm NATO austrumu flanga aizsardzībā, kā arī apliecinājums, ka uz Vāciju kā alianses partneri var paļauties.
Šteinmeiers klāstīja, ka NATO misijā "Baltic Sentry" Baltijas jūrā iesaistījušies Vācijas jūras spēku karavīri. Vācijas prezidents norādīja, ka tas ir svarīgs ieguldījums Baltijas jūras aizsardzībai un kopīgās kritiskās zemūdens infrastruktūras drošībai. Viņaprāt, ir svarīgi, lai šajā misijā Vācija uzņemtos īpašu atbildību.
Vācijas prezidents akcentēja, ka divpusējās attiecības starp Vāciju un Latviju ne tikai drošības jomā, bet plašā tēmu spektrā ir ļoti ciešas un spēcīgas. Abas valstis ir vienotas, sniedzot atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru. Viņš uzsvēra, ka Vācijas un Latvijas attiecības ir ciešas un spēcīgas arī ekonomikas jomā, jo Vācija ir otrais lielākais Latvijas tirdzniecības partneris.
Runājot par ekonomikas dimensiju, Šteinmeiers piebilda, ka, ņemot vērā kopīgo drošību, ir vairāk jāinvestē militārajā rūpniecībā. Tāpat ir vajadzīga plašāka un labāka sadarbība ražošanā un iepirkumos, lai veicinātu Eiropas militārās spējas un samazinātu iztrūkumus šajā jomā.
Latvijas prezidents preses konferencē atzīmēja, ka sarunu tēmas ar Vācijas kolēģi bija plašas, ieskaitot drošības situāciju Eiropā, pasaulē un Baltijas reģionā. Rinkēvičs pateicās Šteinmeieram par Vācijas ieguldījumu Baltijas drošības stiprināšanā. Tāpat viņš uzsvēra, ka Latvija redz Vāciju kā neaizstājamu NATO sabiedroto Baltijas jūras stiprināšanā, aliansē un Eiropas Savienībā (ES).
Puses pārrunājušas arī NATO samita Hāgā rezultātus un kādā veidā valstis sasniegs mērķi - atvēlēt aizsardzībai 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Rinkēvičs akcentēja, ka ir svarīgi runāt ne tikai par procentiem un naudu, bet par reālu spēju attīstību.
"Katrā sarunas reizē runājam, kādā veidā turpināt atbalstīt Ukrainu. Mēs noteikti vēlamies redzēt gan papildus ieročus, gan militāro aprīkojumu Ukrainai," sacīja Rinkēvičs.
Pēc viņa paustā, jāturpina arī sankciju spiediens pret Krieviju. "Mēs esam vienisprātis, ka sagatavotā ES 18.sankciju pakotne, kurā iekļautas sankcijas arī pret Krievijas "ēnu floti", ir ļoti svarīga," pārliecināts Latvijas prezidents.
Abu valstu prezidenti tikšanās laikā apsprieduši situāciju Tuvajos Austrumos, secinot, ka pamiers Gazas joslā būtu nepieciešams gan humānās situācijas uzlabošanai, gan tālākam politiskajam noregulējumam. Tāpat puses apsprieda situāciju ap Irānu.
