Iesaldēt algas vai labāk samazināt darbinieku skaitu: ekonomisti piedāvā risinājumus
Vēlēto valsts amatpersonu, kā arī ministru algu un partiju finansējuma iesaldēšana būtu pareizs virziens, bet svarīgāka būtu valsts sektorā strādājošo skaita samazināšana, uzskata banku ekonomisti.
Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka pēdējo gandrīz divu gadu laikā publiskajā sektorā vidējais atalgojums ir pieaudzis daudz straujāk nekā privātajā sektorā, vidējam atalgojumam abos sektoros gandrīz izlīdzinoties. Šogad pirmajā ceturksnī publiskā sektora atalgojuma pieauguma temps samazinājās līdz 5,8% gada laikā, kamēr privātajā sektorā atalgojums kāpa par vidēji 9,4%. Šis ir pirmais gada ceturksnis kopš 2023.gada sākuma, kad pieaugums privātajā sektorā bijis straujāks nekā publiskajā sektorā.
Ekonomists skaidroja, ka vidējo atalgojumu izlīdzināšanās palielina konkurenci starp privāto un publisko sektoru darbaspēka piesaistīšanas ziņā. Kopumā šī brīža tirgus situācijā, kad saglabājas darbaspēka piedāvājuma trūkums, turpinās liels spiediens uz atalgojuma apmēru, kas sāk bremzēt privātā sektora attīstību.
Lai piesaistītu atbilstošus speciālistus gan valsts pārvaldē, gan valstij piederošās kapitālsabiedrībās, atalgojuma līmenim ir jābūt konkurētspējīgam ar privāto sektoru, teica Purgailis, piebilstot, ka šajā ziņā šobrīd situācija publiskajā sektorā ir uzskatāma par adekvātu.
"Manuprāt svarīgāks jautājums par atalgojuma apmēru ir publiskajā sektorā strādājošo skaits un to samazināšanas nepieciešamība. Latvijā publiskajā sektorā šobrīd ir nodarbināti gandrīz 290 000 cilvēku, kas ir vairāk nekā 30% no kopējiem nodarbinātajiem. Šo īpatsvaru, viennozīmīgi, nepieciešams samazināt," teica Purgailis.
Viņš arī uzsvēra, ka visām valsts kapitālsabiedrībām būtu nepieciešams izstrādāt standartizētas atalgojumu politikas, kas noteiktu caurspīdīgus pamatprincipus atalgojuma noteikšanai. Atalgojumu noteikšanai jābalstās uz darba tirgus un salīdzināmu amatu atalgojumu pētījumiem, nosakot vēlamās, minimālās un maksimālās robežas, kuras tiktu konsekventi ievērotas.
Arī "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka darbs pie vēlēto valsts amatpersonu un ministru algu un partiju finansējuma iesaldēšanas ir pareizs virziens, bet arī signāls, ka sistēmai varētu būt nepieciešama izvērtēšana un atjaunināšana.
"No vienas puses koeficientu noteikšana ir veids kā padarīt sistēmu caurskatāmu un prognozējamu. No otras puses, piemēram, sarežģītas izaugsmes situācijās, rada pieaugošu plaisu starp sabiedrības grupām un reģioniem, kur ikgadējs algu kāpums iepaliek vai izpaliek vispār. Tādēļ būtiskākais jautājums ir, ko ar iesaldēšanu ir vēlme panākt, respektīvi īstermiņā vai ilgtermiņā," skaidroja Gašpuitis.
Viņš atzīmēja, lai arī daudzviet valsts pārvaldē algas joprojām ir nekonkurētspējīgas, sabiedrības uzmanību piesaista gadījumi, kad atalgojums jau dēvējams par pārmērīgu. Ielūkojoties Ziemeļvalstu un Vācijas praksē, tur ministru algu koeficients variē no trīs līdz piecām valsts vidējām algām, parlamenta deputātiem no 1,3 līdz 2,3 vidējām algām, kas norāda un līdzīgu praksi, tomēr katrā valstī politiķu pozicionēšanās pret sabiedrību atšķiras. Tādēļ atsevišķās kategorijās varētu pacelties jautājums arī par noteiktiem koeficientiem Latvijā.
Savukārt, runājot par valsts kapitālsabiedrībām, Gašpuitis norādīja, ka ir neiespējami runāt par sistēmu vispārināti. Viņš skaidroja, ka šajā gadījumā viss ir atkarīgs no nozares specifikas, atbildības līmeņa un uzņēmuma finanšu un nefinanšu snieguma.
Pēc viņa teiktā, būtisks apgrūtinājums šiem uzņēmumiem ir politiskais faktors un tā radītie ierobežojumi, kā arī valsts kā akcionāra spēja efektīvi noteikt uzņēmuma attīstības mērķus un stratēģiju.
"No tā arī nereti izriet noteiktas pārmērības. Tādēļ iespēju robežās valstij ir jāmazina sava loma uzņēmējdarbībā. Nosakot algas, ir būtiski, lai tās atbilstu tirgum, sistēma būtu caurskatāma un ar skaidri noteiktiem kritērijiem fiksētai un mainīgajai daļai," pauž "SEB bankas" ekonomists.
Pirmdien, 30.jūnijā, pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) žurnālistiem sacīja, ka koalīcija ir gatava strādāt pie valsts vēlēto amatpersonu un ministru atalgojuma, kā arī partiju finansējuma turpmākas iesaldēšanas.
Premjere atzīmēja, ka tas pats tiks prasīts no ministrijām, tostarp pārskatot atalgojumu tādās kapitālsabiedrībās kā, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD). "Vai šādai kapitālsabiedrībai tiešām tie atalgojumi [..] ir pamatoti? Ar ko viņi konkurē tirgū, vai viņi, iespējams, nekonkurē un ir iespējams uzlabot šādu iestāžu administratīvo resursu izmantošanu?" norādīja Siliņa.
