"Ģintermuiža" atkārtoti pārmet ministrijai, ka psihoneiroloģisko iestāžu apvienošanai trūkstot pamatojuma

VM vienotas psihiatriskās aprūpes pārvaldības sasniegšanai plāno piecas psihoneiroloģiskās slimnīcas pievienot Nacionālajam psihiskās veselības centram (NPVC), paredz VM sagatavotais informatīvais ziņojums par pārvaldības struktūras izmaiņām valsts psihiatriskajās ārstniecības iestādēs.

Reformā reorganizējamās "Ģintermuižas" kolektīvs ir saņēmis veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) atbildi uz iepriekš nosūtīto vēstuli par reformas trūkumiem, taču uzskata, ka tajā nav sniegtas konkrētas atbildes uz būtiskiem jautājumiem par reformu.

Arī 11. jūnijā notikusī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēde esot tikusi sasaukta pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības aicinājuma, nevis bijusi "proaktīva ministrijas rīcība". Sēdē neesot saņemtas atbildes uz kolektīva jautājumiem.

Darbinieki kritizē, ka darba grupa būtisko jautājumu izvērtēšanai tiek plānota tikai pēc informatīvā ziņojuma iesniegšanas tiesību aktu portālā. "Ģintermuižas" pārstāvji uzskata, ka šāda pieeja "nav saskaņā ar labas pārvaldības principiem un raisa šaubas par reformas kvalitāti un atbilstību valdības izvirzītajiem mērķiem reģionālās veselības aprūpes stiprināšanā".

Kolektīvs uzskata, ka reformas plānošana notiek bez pietiekama izvērtējuma, un aicina VM sniegt pilnīgas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem, kā arī nodrošināt darbinieku un profesionālo organizāciju iesaisti pārmaiņu plānošanā jau agrīnā posmā.

Slimnīcas kolektīvs uzskata, ka šī iniciatīva pašreizējā formā rada būtiskas pretrunas ar valdības izvirzītajiem mērķiem, īpaši reģionālās veselības aprūpes stiprināšanas un sabiedrības drošības kontekstā. Iestādes pārstāvji uzsver, ka jebkurai reorganizācijai jābūt pamatotai ar skaidriem finansiāliem un sabiedriskiem ieguvumiem, jo īpaši laikā, kad valsts saskaras ar budžeta deficītu un pieaugošiem izdevumiem aizsardzībai.

Slimnīca aicina Saeimu un valdību pievērst uzmanību iespējamiem riskiem, kas varētu ietekmēt sabiedrības un valsts drošību, ja reforma tiks īstenota nepārdomāti.

Jau vēstīts, ka galvenās darbinieku bažas saistītas ar nepietiekamu pamatojumu un datu trūkumu, jo VM ziņojumā neesot iekļauts kvalitatīvs situācijas izvērtējums, nav izmantoti reāli dati, kā arī nav analizēti iespējamie ieguvumi vai riski.

Tāpat darbiniekiem nav skaidras ieviešanas stratēģijas, termiņu un soļu detalizācijas. Reformas pamatā izmantoti nepiemēroti ārvalstu pieredzes piemēri, kas nav pielāgojami Latvijas specifikai, uzskata vēstules autori.

Līdztekus vēstulē vērsta uzmanība riskam, ka reforma samazinās konkurenci un veicinās kvalificēta personāla aizplūšanu uz privāto sektoru, apdraudot pakalpojumu pieejamību valsts sektorā, jo reformas rezultātā psihiatrijas speciālistiem tiks liegta iespēja izvēlēties darba vietu psihiatriskā profila valsts veselības aprūpes iestādē un būs tikai viens darba devējs.

Speciālisti arī apgalvo, ka reformas ieviešana tiek plānota ļoti īsā termiņā - līdz šī gada decembrim. Viņi apgalvo, ka šāda sasteigta pieeja var novest pie nesekmīgas īstenošanas, budžeta līdzekļu neefektīvas izmantošanas un sabiedrības uzticības zuduma. Ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt gan sabiedrības veselību, gan valsts budžetu, uzskata "Ģintermuižas" kolektīvs.

Nozares pārstāvji aicina VM pārskatīt reformas plānu, nodrošināt plašu sabiedrisko apspriešanu, kā arī veikt neatkarīgu izvērtējumu.

Vēstules autoru ieskatā, pārmaiņas jāīsteno pakāpeniski, balstoties uz Latvijas specifiku un starptautiski atzītiem principiem, izmantojot rūpīgi izstrādātu un uz pierādījumiem balstītu plānu.

Pašlaik psihiskās veselības un narkoloģiskās aprūpes pakalpojumus nodrošina sešas valsts kapitālsabiedrības: NPVC, "Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca" Latgales un Zemgales (Aknīstes filiāle) reģionā, "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" Vidzemes reģionā, "Piejūras slimnīca" Kurzemes reģionā, slimnīca "Ģintermuiža" Zemgales reģionā un "Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca "Ainaži"" Vidzemes reģionā.

VM ziņojumā skaidrojusi, ka reorganizācijas mērķis ir veidot vienotu un ilgtspējīgu psihiskās veselības aprūpes sistēmu, kas nodrošina kvalitatīvus, pieejamus un savlaicīgus pakalpojumus visā valstī, uzlabojot administratīvo efektivitāti un caurskatāmību.

Paredzētās pārmaiņas aptver gan veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības aspektus, gan pārvaldības, izmaksu optimizācijas un personāla attīstības jomas.

Ziņojumā norādīts, ka reorganizācijas ieguvumi būs vienotu ārstniecības standartu un klīnisko vadlīniju ieviešana, vienota pacientu datu pārvaldība, kā arī vienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem visos reģionos.

Tāpat līdz ar reorganizāciju tiks uzlabota pakalpojumu pieejamība, paplašinot ambulatoros pakalpojumus, īpaši bērniem un atkarību pacientiem, solīts ziņojumā.

Līdztekus reorganizācija paredz vienotu atlīdzības un motivācijas sistēmu, lai veicinātu darbinieku mobilitāti un noturību. Darbiniekiem plānotas arī mācību un profesionālās pilnveides programmas sadarbībā ar augstskolām, tostarp paredzot rotācijas iespējas starp iestādēm, lai mazinātu izdegšanu un veicinātu pieredzes apmaiņu. Vienlīdz būtiski ieguvumi reorganizācijas iespaidā būšot jūtami arī administratīvajā jomā, sola VM.

Pēc laika grafika paredzēts, ka informatīvo ziņojumu skatīs jūnija vai jūlija laikā. Pēc tam tiks izveidota valsts psihoneiroloģisko slimnīcu pārmaiņu vadības darba grupa, kurā būs iekļauti pārstāvji no katras reorganizējamās slimnīcas, VM un Nacionālā veselības dienesta.

Reorganizācijas rīkojumu skatīt valdībā varētu septembrī, savukārt laikā no oktobra līdz decembrim notiktu reorganizējamo slimnīcu dalībnieku sapulces, reorganizācijas līgumu apstiprināšana un kreditoru apzināšana, kā arī citu juridisko procedūru veikšana.